Ingas Gailes romāns Rakstītāja — brīva un drosmīga Ivandes Kaijas dzīvesstāsta interpretācija
Ivande Kaija (īstajā vārdā Antonija Lūkina, 1876—1942) bija rakstniece, latviešu sieviešu tiesību aktīviste un sabiedriskā darbiniece. Taču romānā viņa ir nevis rakstniece, bet rakstītāja, pat vēl pirms ko uzrakstījusi, jo viņa ir sieviete, kam ir, ko teikt. Mūsdienās gan Ivandes Kaijas darbus zina retais un lielākoties viņa tiek asociēta ar skandālu, ko savulaik izraisīja romāns Iedzimtais grēks. Tolaik sabiedrībā redzamā trīs bērnu māte bija gandrīz vienīgā, kas atļāvās tik brīvi rakstīt par sievietes seksualitāti, atzīstot, ka sievietei tāda vispār ir, tāpēc nav brīnums, ka romāna Rakstītāja autore Inga Gaile sievietes seksualitāti izvirza kā vienu no romāna centrālajām tēmām.
Otra tēma ir sievietes balss. «Mana pieredze arī liecina, ka abas — rakstīšana (sava stāsta stāstīšana) un seksualitāte — ir tās, kuras vara vēlas kontrolēt, radot šķēršļus to brīvai izpausmei,» — tā Inga Gaile. Ivande Kaija dzīvoja laikā, kad sieviešu tiesību kustība vēl tikai attīstījās, bet vai pēc simt gadiem problēmas var uzskatīt par atrisinātām? Latvijas sabiedrībā — īsti ne. Sievietes ķermenis joprojām ir pakļaujams kontrolei un ierobežojumiem. Tas ir slikts, ja ir juteklisks, un nederīgs, ja juteklību nepauž.
Bet aizspriedumi neapstājas pie ķermeņa un seksualitātes, sievietēm joprojām ir jāpieliek ievērojami lielākas pūles, lai pierādītu sevi, joprojām tās profesijas, ko tradicionāli mēdz izvēlēties sievietes, ir mazāk atalgotas. Vīriešu šovinisms regulāri ir publicistikā un viedokļu rubrikās, sievietēm vietu ierāda gan priesteri, gan psihoterapeiti, gan reklāmu veidotāji. Vai vīriešu bailes no spēcīgām sievietēm ir aizgājušā gadsimta mantojums, vai to avots ir nevis kultūras, bet cilvēka dabas noteikts?
Ingas Gailes romānā Ivande Kaija sevi un Aspaziju nodēvē par lodveida zibeņiem: «Kāpēc jūs, kungi, kas apprecējuši lodveida zibeņus, vecumdienās pēkšņi gribat, lai tie pārvēršas trauslos garaiņos, kas ceļas no jūsu tējas krūzēm, un arī tikai tad, kad jūs to gribat?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.