Vai jaunie tabakas produkti atvadīsies no nodokļu brīvības? 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Daina Vārpiņa, ekonomikas analītiķe
Print Friendly, PDF & Email

Lai arī nākamā gada veselības budžetā pagaidām nauda atrasta tikai mediķu algām, tomēr ir iezīmējušies labi finansējuma avoti onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem, kad Latvijas un arī visas Eiropas tabakas izstrādājumu tirgū bija vērojams zināms miers, pašlaik tajā notiek fundamentālas izmaiņas. Tradicionālo produktu – cigarešu – patēriņš samazinās, bet strauji pieaug dažādu jauno tabakas izstrādājumu pārdošanas apjomi. Tas atspoguļojas arī valsts budžetā, akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā samazinoties cigarešu daļai. Šāda tendence turpināsies, tāpēc politiķu uzdevums ir atrast piemērotākos risinājumus, lai budžeta ieņēmumus no tabakas izstrādājumu akcīzes saglabātu vismaz esošajā līmenī.

Cigaretes samazinās, jaunie produkti – aug

Šā gada deviņos mēnešos tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā ir bijuši par nepilniem 7% jeb gandrīz 12 miljoniem eiro mazāki nekā plānots, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Šajā situācijā rodas jautājums, vai valdība vienkārši noskatīsies uz ieņēmumu kritumu, vai arī pievērsīs uzmanību tiem tabakas industrijas produktiem, kuru popularitāte un pārdošanas apjomi ievērojami pieaug.

Redzot, cik strauji ir palielinājusies tirgus daļa tā sauktajiem jaunajiem produktiem – elektroniskajām cigaretēm, karsējamai tabakai, nikotīna spilventiņiem un citiem, ir viegli noprast, ka to ražotājiem tagad ir peļņas laiks. Jauno produktu virzienā sevišķi uzcītīgi tiek “dzīti” jaunieši. Jauni pircēji šobrīd ir viens industrijas ieguvums, savukārt otrs ieguvums ir peļņa. To veicina Latvijā jaunajiem smēķēšanas produktiem noteiktais ārkārtīgi zemais akcīzes nodoklis.

Politiķi saprot, ka ir jārīkojas un jāmeklē risinājumi budžeta ieņēmumu saglabāšanai. Nesen Saeimas deputātu grupa ierosināja pilnībā aizliegt pārdot tā saucamos nikotīna spilventiņus. Nav šaubu, ka smēķēšana un nikotīns sabiedrības veselībai ir ļoti kaitīgi, tomēr tāpat nav šaubu, ka aizliegumi visbiežāk nevis atrisina kādu problēmu, bet rada virkni jaunu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 30. septembrī deputāti tomēr neatbalstīja konkrēta produkta aizliegumu, bet nolēma izstrādāt stingrāku šo jauno produktu aprites regulējumu, tajā skaitā ieviešot arī akcīzes nodokli tiem produktiem, kuriem tas nebija noteikts.

Karsējamai tabakai 5x zemāks nodoklis nekā cigaretēm

Pakāpeniski tiks turpināta arī akcīzes nodokļa paaugstināšana cigaretēm. Valdība plāno celt nodokli arī jaunajiem produktiem, kuriem tas jau ir noteikts. Piemēram, karsējamai tabakai akcīzes nodoklis – atšķirībā no nikotīna spilventiņiem – ir noteikts, tomēr tas ir ļoti zems – tikai 19,8% no akcīzes nodokļa likmes cigaretēm. Tātad piecas reizes zemāks nekā cigaretēm. Lai gan šis produktu segments ir ļoti strauji augošs un iekaro arvien lielāku tirgus daļu.

Ja raugāmies uz mūsu kaimiņiem, tad Lietuvā karsējamās tabakas akcīze šobrīd veido 32% no cigarešu akcīzes, bet Latvijā šāds apjoms plānots vien 2023. gadā. Pagājušajā gadā karsējamās tabakas akcīzes nodokļa likme Lietuvā bija 20% apjomā no nodokļa likmes cigaretēm. Tātad Lietuvā nodokļa pieaugums ir ap 60%. Ticami, ka arī nule ievēlētie parlamentārieši šo nodokļa palielināšanas procesu turpinās. Karsējamās tabakas tirgus daļa ir pieaugusi vairāk nekā strauji, īpaši jauniešu grupās. Lietuvā karsējamā tabaka aizņem jau 20% procentus no cigarešu un karsējamās tabakas kopīgā tirgus, liecina pētījumu kompānijas Nielsen dati. Savukārt Latvijā šis īpatsvars ir pietuvojies 10%. Tieši šī iemesla dēļ Lietuva ļoti strauji palielināja akcīzes nodokli tieši karsējamai tabakai kā vienam no tā sauktajiem jaunajiem produktiem.

Jāpiekrīt muitas tiesību ekspertam ar ilgu gadu praktiska darba pieredzi, Rīgas Stradiņa universitātes muitas tiesību docentam Aigaram Šveiceram, kurš uzskata, ka, lai gan katra valsts akcīzes nodokļa likmes nosaka pati, Latvijai būtu lietderīgi to izmaiņas koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai neradītu kontrabandas riskus un citas nevēlamas blaknes. Viņš nešaubās, ka karsējamās tabakas akcīzes likme gan Lietuvā, gan citās valstīs pavisam drīz sasniegs 50%-60% no cigarešu akcīzes likmes. Ja patiešām ir skaidri pierādījumi, ka jaunie tabakas produkti, tajā skaitā karsējamā tabaka, veselībai varētu būt mazāk kaitīgi, tad arī nodoklis varētu nesasniegt 100% no cigarešu akcīzes likmes, domā eksperts.

Zīmīgi, ka nodokļa celšana nav palielinājusi karsējamās tabakas nelegālā tirgus apjomu – šā gada deviņos mēnešos karsējamā tabaka no visām aizturētajām precēm Lietuvā veidoja tikai 0,02%, liecina Lietuvas valsts nodokļu inspekcijas dati.

Pēc eksperta domām, jautājums par jaunajiem tabakas produktiem, tajā skaitā par karsējamo tabaku, noteikti jāskata kontekstā ar jau esošajiem tabakas produktiem, it īpaši cigaretēm. Akcīzes nodokļa ieņēmumi budžetā no cigaretēm neizbēgami samazinās un turpinās samazināties, bet budžeta ieņēmumu apjoms būtu jāsaglabā.

Pasaules veselības organizācija un Veselības ministrija iesaka ierobežot tabakas izstrādājumu un nikotīnu saturošu produktu pieejamību jauniešu auditorijā ar augstāku cenu, proti paaugstinot akcīzes nodokli. Igaunijā tāds produkts kā karsējamā tabaka vēl nav tirgū, taču Aigars Šveicers nešaubās, ka igauņi sekos šai loģikai – nodokļu ieņēmumi no cigaretēm krītas, lai to kompensētu, saprātīgā līmenī ir jāpalielina nodokļi tā sauktajiem jaunajiem tabakas produktiem.

Naudu tabakas ražotājiem vai onkoloģijas pacientiem?

Kā zināms, nākamā gada budžetā valdība ir ieplānojusi lielāku finansējumu mediķu algām, taču daudzām pacientu vajadzībām papildu līdzekļu pagaidām vēl nav, turklāt, neraugoties uz to, ka, piemēram, sen zināms, par dažādu onkoloģisko slimību pacientu grupām, kurām ārstēšanas uzlabošanai nepieciešams papildu finansējums. Lai arī nedaudz pārspīlējot, tomēr gribas jautāt, kam politiķi, lemjot par nākamā gada budžetu, ļaus iegūt papildu naudu – tabakas ražotājiem vai pacientiem? Vai valstij, pareizāk sakot, tās veselības aprūpes sektoram nav nepieciešams lielāks finansējums, kuru var iegūt no strauji augošā jauno smēķējamo produktu tirgus?

Tabakas izstrādājumu nodokļu naudas novirzīšanu veselības aprūpei atbalsta arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento veselības politikas koordinatore Iveta Neimane. Viņas skatījumā vērtīgāk būtu, ja šos papildu ieņēmumus no jauno smēķēšanas produktu paaugstinātā akcīzes nodokļa iezīmētu kā finansējumu, ko tālāk novirzīt veselības aprūpei – plaušu slimību, onkoloģijas, konkrētu audzēju veidu ārstēšanai, medikamentiem. Naudu varētu arī virzīt zinātnei, kas saistīta ar atklājumiem, un minēto veselības problēmu risināšanai nākotnē. Augstāka cena, pēc Ivetas Neimanes domām, varētu atturēt daļu jauno smēķēšanas produktu lietotāju, īpaši jauniešus, tos iegādāties.

Slimību profilakses un kontroles centrs jau pirms laika signalizēja, ka tabakas aizstājējprodukti kā karsējamā tabaka, elektroniskās cigaretes, beztabakas nikotīna spilventiņi jeb alternatīvo nikotīnu saturošu ierīču un produktu patēriņš Latvijā pieaug. Arī tirgotāji apliecinājuši, ka šādu jauno produktu pārdošanas apjoms turpina palielināties. Piemēram, nikotīna spilventiņi ir ļoti populāri, un tos var iegādāties Latvijā lētāk nekā Igaunijā. Kā tas iespējams? Jo produktam nav piemērots līdzvērtīgs akcīzes nodoklis.

Aizliegumi nav lietderīgi, kamēr nav kādi īpaši veselības riski. Labāk regulēt, kontrolēt produktu pieejamību, piemērotu atbilstošus nodokļus. Uz to norāda arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, kurš vērtē, ka cigarešu aizstājējproduktu aizliegums var izsaukt nelegālās produkcijas tirdzniecības attīstību.

Nav šaubu, ka ir jāturpina un jāpilnveido cīņa pret tabakas un dažādu citu kaitīgu produktu lietošanu. To var darīt ar jēgpilnām un efektīvām metodēm, bet to nedrīkst darīt skurbumā. Aizliegumi ir saldi, bet tie no rīta var pārvērsties galvas sāpēs. Situācijā, kad papildu finansējums tiek piešķirts tikai mediķu algām, bet citām veselības aprūpes vajadzībām līdzekļu nepietiek, varbūt viens no naudas avotiem var būt tabakas izstrādājumu tirgus?

Komentāri (2)

TSX 20.10.2020. 20.47

Pastāstīšu nedaudz vairāk par savu pieredzi smēķēšanas atmešanā ar veipa palīdzību.
1. Pārgāju uzreiz. Sākot veipot vairs nesmēķēju. Sākumā bija grūti, jo pietrūka trieciena sajūta pa plaušām. Veipam nav tā deguma sajūta, neuzņem darvu, plaušas nejūtas “nopīpējušās”. Tāpēc sākotnēji veipoju pat biežāk un vairāk nekā iepriekš smēķēju un tik un tā nedaudz palika sajūta, ka neesmu pasmēķējis. Var teikt, ka pirmais ko atmetu bija darva un tā trieciena sajūtas nepieciešamība plaušām.
2. Nikotīna līmeni jau sākotnēji liku mazu (mazāk nekā 12, pārsvarā 6), lai gan teorētiski varēju sākt ar lielāku un pēc tam pamazām samazināt. Es līdz nullei nonācu pusotra gada laikā. Faktiski pēdējo pusgadu lietoju 1.5 mg, kas ir ārkārtīgi maz un tad pārgāju uz 0. Tā kā otrais bija nikotīna atmešana.
3. Līdz ar nikotīna atmešanu pamazām pārgāja tā vajadzība ievilkt dūmu (tvaiku). Tomēr vēl kādu laiku turpināju veipot, jo to darīju ieraduma pēc un, lai sastādītu kompāniju smēķētājiem brīvbrīžos. Tāpēc veips man patika krietni labāk nekā jebkādi citi atmešanas līdzekļi, jo varēju neatteikties no ieraduma. Varēju visus ar smēķēšanu saistītos ieradumus atmest pamazām.
Tā nu pēc aptuveni 20 gadu ilgas smēķēšanas un nespējas atmest, ar veipošanas palīdzību atmetu cigareti vienā dienā un pašu smēķēšanu/veipošanu aptuveni pusotrā gadā atmetot visus trīs pieradumus pamazām.
Arī dažiem draugiem ir līdzīga pieredze kā man.
Veips ir daudz efektīvāks atmešanas veids kā visādi pazīstami medikamenti smēķēšanas atmešana (kuros starp citu arī ir nikotīns!).

Tāpēc ierosinu lēmējiem nepielīdzināt veipu un karsējamo tabaku cigaretēm. Tie drīzāk ir pielīdzināmi tiem smēķēšanas atmešanas medikamentiem! Painteresējaties pie zinātājiem par pieredzi un nenodariet “lāča pakalpojumu” smēķēšanas atmešanas iespējām. Atbalstiet smēķētāju pāreju uz veipu un karsējamo tabaku, lai tie pēc tam varētu viegli un pamazām atmest visus trīs – cigareti, nikotīnu un ieradumu!

+2
0
Atbildēt

0

TSX 20.10.2020. 20.22

Ja ņem vērā, ka veips un karsējamā tabaka ir vidēji par 90%-95% mazāk kaitīgas par cigaretēm un šīs ierīces veiksmīgi palīdz tikt vaļā no smēķēšanas ieraduma, tad valstij tieši būtu jāveicina tas, lai esošie smēķētāji pārietu uz veipiem un karsējamām tabakām!
Pats pēc ilgu gadu smēķēšanas pārgāju uz veipu, pamazām samazināju nikotīna daudzumu uz 0 un pamazām viegli pārgāju uz ar vien retāku veipošanu. Šobrīd no kaislīga smēķētāja, kas gadiem ilgi nespēja atmest smēķēšanu esmu palicis par “svētdienas” veipotāju, kas lieto veipu vairs tikai retos tusiņos kompānijas pēc.
Jau pārejot uz veipu pamazām jutu, ka pazūd ikrīta slapjais klepus, elpot palika ar vien vieglāk un uzlabojās gan garša, gan oža. Visiem tiem, kas nespēj atmest smēķēšanu, iesaku pamēģināt manu metodi.
Bija viegli, jo atmetu pamazām visus trīs – sākumā cigareti, pēc tam nikotīnu un beigās ieradumu.
Saeimai rosinu nevis uzlikt lielāku nodokli, bet gan veicināt, lai vairāk cilvēki spēj viegli atmest cigarešu smēķēšanu!

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu