Maija Olšteina, feisbuka grupas KalamBūris izveidotāja • IR.lv

Maija Olšteina, feisbuka grupas KalamBūris izveidotāja

Man ik pa laikam rodas vēlme pamācīties kādu valodu, saka Maija Olšteina. «Es ar šo vēlmi piedzimu, un tā ir mana diagnoze.» Foto — Reinis Inkēns
Marija Leskavniece

Kas ir sociāli atbildīga sieviete? Distante. Ārkārtējās situācijas laikā grupu pārpludināja joki par karantīnu un sociālās distancēšanās noteikumiem. Humors palīdz uz sarežģītām situācijām palūkoties vieglāk. Taču kalambūri ir arī jautrs veids, kādā domāt par valodu. Mēģinot izdomāt kādu vārdu spēli, nākas domāt par valodu, pētīt vārdu lietojumu un to kombinācijas. «Tādā veidā bagātinām savu valodas krājumu,» uzskata Maija. Viņai pašai ļoti patīk veidot vārdu spēles. Ar draudzeni regulāri apmainījušās ar kalambūriem, līdz izdomāja, ka varbūt arī citiem krājumā ir kāda pērle. «Domāju — varbūt grupā būs kādi 300 dalībnieku, bet tūlīt jau 10 tūkstoši!» 

KalamBūris radās februāra beigās, neilgi pirms pandēmijas sākuma. Tomēr grupas lielo popularitāti Maija nesaista ar nepieciešamību palikt mājās. «Es pati internetā sēdēju tikpat daudz, cik pirms tam,» viņa saka. Šobrīd grupas pastkastītē iekrīt simtiem joku dienā. Katrs no tiem administratoriem jāpārlasa. Paviršību kalamburvjiem, kā grupas dalībniekus uzrunā veidotāji, nepiedod. Arī tad, ja joks ir rasistisks vai homofobisks, līdz publicēšanai netiks. Taču reizēm, protams, pastkastītē uz ilgāku laiku aizķeras arī grūtāk atkožami kalambūri. «Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esam trīs lapas administratori,» Maija smejas. Ja pirmais, kurš joku pamana, to nesaprot, atstāj pārējiem. «Kad kādam beidzot pielec, tad publicējam.» Reti, bet gadās, ka joks tā arī paliek nesaprasts. Vai nav smieklīgs.

Valodu frīks — tā par sevi saka Maija, nebaidoties no nelatviskā dīvaiņa apzīmējuma. Viņasprāt, anglicismu ienākšana un valodas mainība nav kaut kas, no kā būtu jāvairās. Jāuzmanās ir no nevērības un kļūdām. «Mūsdienās patērējam tik daudz informācijas angļu valodā, ka vārdi vienkārši iejūk. Es arī tā runāju, jo 12 stundas dienā strādāju angļu valodā.» Maija ir ziņu redaktore LSM angļu valodas redakcijā, maģistrantūrā studē angļu filoloģiju, turklāt angliski sazinās arī ar lielāko daļu savu draugu. 

Taču šo valodu viņa neiemācījās skolā, Maija godīgi atzīst. «Vienā brīdī sāku klausīties mūziku angliski un valodu kaut kā uzķēru,» viņa stāsta. Vēlāk apguva arī krievu un vācu valodu. Saprata, ka  patīk un padodas. Sekoja angļu filoloģijas programma universitātē un apmaiņas studijas Aļaskā. Šobrīd Maija tekoši runā latviešu, angļu, zviedru, vācu un krievu valodā, bet mācījusies arī spāņu, franču un Aļaskas pamatiedzīvotāju tlingitu valodu. Man ik pa laikam rodas vēlme pamācīties kādu valodu, viņa atzīst. Tā tas bijis vienmēr. «Es ar šo vēlmi piedzimu, un tā ir mana diagnoze.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu