Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā. Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Tikko ir sācies šī ļoti īpašā gada pēdējais ceturksnis, un ir jācenšas saprast, kas tajā varētu notikt ar apstrādes rūpniecību – svarīgāko Latvijas eksporta nozari. Šis laiks būs, diplomātiski izsakoties, diezgan sarežģīts.

Ja pandēmijas sākumposmā lielākās ražošanas praktiķu un teorētiķu bažas radīja iespējamais pieprasījuma kritums, tad šobrīd lielākais nezināmais ir vīrusa ietekme uz ražošanas procesiem.

Vispirms paskaidrošu, kāpēc ir pamats relatīvam sirdsmieram par pieprasījumu. Reģistrēto koronavīrusa jauno gadījumu skaits pasaulē jau kopš jūlija beigām svārstās bez noteikta virziena, nāves gadījumu skaits pakāpeniski samazinās. Žurnāls The Economist vērtē, ka faktisko gadījumu skaits (ieskaitot nereģistrētos) kopš aprīļa varētu būt samazinājies apmēram desmitkārtīgi. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma dati pasaulē līdz septembra sākumam bija diezgan labvēlīgi. Eirozonas rūpniecības PMI indekss septembrī pieauga no 51,7 līdz 53,7, tas ir augstākajā punktā kopš 2018. gada augusta. Īpaši iepriecina tas, ka jauno pasūtījumu indekss ir ļoti augstā līmenī (57,1). Norvēģijas bankas DNB ekonomistu aprēķinātais pasaules makro rādītāju saliktais indekss Global Macro Score septembrī bija labākais kopš 2019. gada janvāra.

Koronavīrusa pilnīga apturēšana tuvākā gada laikā nav gaidāma. Taču ierobežotās iespējas tērēt naudu par pakalpojumiem mudina tos patērētājus, kuru ienākumi nav cietuši, vairāk tērēt par precēm.

Arī nākotnes vēstneši galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm izskatās diezgan cerīgi. Pārtikas pārstrādē lielas problēmas ar pieprasījumu nav bijušas, nav gaidāmas un visdrīzāk nav pat iespējamas. Kokapstrādē par labvēlīgu pasūtījumu portfeli ziņo nozares asociācija un uzņēmumi. Inženierija turpina baudīt pandēmijas apstākļos labvēlīga produktu portfeļa sniegtos labumus. To pašu var teikt par poligrāfiju, kurai augt palīdz specializācija grāmatu ražošanā un eksportā. Ķīmijai un farmācijai pandēmija kopumā ir bijis ieguvums, nevis zaudējums.

Taču Latvijā otrā viļņa risks ir nozīmīgs. Pandēmijas pirmais vilnis pie mums skāra ļoti nelielu iedzīvotāju daļu. Bailes no koronavīrusa ir mazinājušās, sniedzot iespējas tam uzbrukt vēlreiz. Lielākie sarežģījumi būs saistīti ar darba procesu organizēšanu, infekcijas uzplaiksnījumi atsevišķos uzņēmumos var likt samazināt vai pat apturēt ražošanu. Ja pirmajā vilnī šāds incidents notika tikai vienā (mēbeļu) ražošanas uzņēmumā, tad dažu pēdējo nedēļu laikā šādi gadījumi ir bijuši vismaz trīs — pārtikas pārstrādē, apģērbu ražošanā, mašīnbūvē.

Vai, kur un kāds būs nākamais incidents, to nevar zināt. Taču riski jau pašlaik ietekmē ražošanas organizāciju. Lielā daļā uzņēmumu jau kopš pavasara tiek veidotas divas darbinieku plūsmas, kas nesatiekas. Šī pieeja ļauj saglabāt ražošanu ar samazinātu jaudu, ja kāds saslimst. Taču šai risku pārvaldīšanai ir cena. Ja pāreja no vienas maiņas uz otru notiek, vienam darbiniekam uzsitot otram uz pleca, ražošana var notikt nepārtraukti. Turpretī divu plūsmu modelis nozīmē nošķirtību ne tikai cehā, bet arī ģērbtuvēs, ēdnīcā un auto stāvlaukumā. Ja uzņēmumam ir jaudas rezerve, šie nosacījumi nozīmē tikai lielākus algu izdevumus. Taču, ja tiek strādāts uz iespēju robežas, tad rezultāts var būt ražotspējas samazināšanās par 10-15%. Tāpēc izlaide var samazināties pat uzņēmumos, kam produktus, tā teikt, rauj no rokām laukā, – mūsu rūpniecībā tā ir diezgan tipiska situācija par spīti globālajai krīzei vai pat tās dēļ. Divu plūsmu modelis arī palielina risku, ka ražošanā var pietrūkt darbinieki ar unikālām zināšanām.

Pandēmijas radītie sanitārie riski ir ļoti atšķirīgi dažādās nozarēs. Vieglajā rūpniecībā strādājošo cilvēku blīvums telpās var būt augsts, šī un arī citu iemeslu dēļ vispārzināma “riska zona” visā pasaulē ir dzīvnieku produktu pārstrāde. Arī mēbeļu ražošanai raksturīgs liels darbinieku blīvums telpās. Uzņēmumos ar augstu ražošanas automatizāciju darbinieki strādā izkliedēti, viņu pārvietošanās maršruti ir viegli plānojami un var savstarpēji nepārklāties. No otras puses, uzņēmumi ar lielu darbinieku blīvumu mēdz būt nelieli. To apstāšanās risks ir augsts, bet tā ir tikai lokāla nelaime, kamēr mazāk ticamā, taču iespējamā lielu ražotņu apturēšana makrodatus var ietekmēt jūtami.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu