Darbinieku akciju opcijas: svarīgs rīks ceļā uz turīgāku, vienlīdzīgāku Latviju

Ilustratīvs attēls no pixaby.com
Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs
Print Friendly, PDF & Email

2001. gadā es pieņēmu darbu ASV-Izraēlas uzņēmumā AeroScout kā šā uzņēmuma viceprezidents un atbildīgs par mārketingu un biznesa attīstību. Ieņemamā amata nosaukums uz papīra bija skaists, kaut patiesībā biju vienīgais uzņēmumā, kurš 100% fokusējās uz biznesa jautājumiem. Mani piesaistīja ne tikai darba alga, bet arī piešķirtās darbinieku akciju opcijas – tiesības kaut kad nākotnē nopirkt mazu daļu no uzņēmuma akcijām, kas ir normāla prakse Silīcija ielejā. Šo opciju nākotnes vērtība piešķiršanas brīdī bija pilnīgi nenosakāma. Kādā brīdī opciju vērtība bija tuvu nullei, jo pāris gadus vēlāk tehnoloģiju tirgus krahā uzņēmums teju vai bankrotēja. Turklāt opcijām bija vesting struktūra: es savu opciju realizācijas tiesības pilnībā ieguvu, nostrādājot uzņēmumā četrus gadus. Paralēli uzņēmums piesaistīja vairāk kā $50M jaunuzņēmumu izaugsmes kapitālu, lai finansētu izaugsmi.

Pateicoties veiksmei, izturībai un sūram komandas darbam, 2011. gadā uzņēmumu nopirka lielais ASV uzņēmums Stanley, Black & Decker, samaksājot $240M akciju īpašniekiem par 100% uzņēmumu daļām. Reizē ar pārdošanas transakciju man (un visiem pārējiem darbiniekiem, kuriem opcijas tika piešķirtas) bija iespēja īstenot savas opciju pirkuma tiesības un kopā ar dibinātājiem un investoriem pārdot iegūtās daļas pircējam, tādejādi saņemot mazu daļu no pirkuma summas. Protams, no iegūtās summas man bija jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis.

Stāsta mērķis ir ilustrēt, kā praksē tiek pielietotas darbinieku akciju opcijas jaunuzņēmumos.

Piešķirot opcijas, AeroScout varēja piesaistīt mani kā darbinieku, maksājot zemāku cieto algu nekā liels, bagāts uzņēmums varētu atļauties, izmanotojot opcijas kā “burkānu”. Šāda prakse tika uzsākta Silīcija ielejā, bet tagad ir pieņemta par normu jaunuzņēmumos visā pasaulē. Eiropas jaunuzņēmumu kopiena jau kādus gadus vērš pastiprinātu uzmanību faktam, ka daudzviet Eiropā (ārpus Lielbritānijas, Francijas un Igaunijas) likumi neatbalsta šādu rīku pielietošanu. Eiropas Komisija arī 2020.gada martā iekļāvusi darbinieku akciju opcijas vienotā tirgus jautājumu sarakstā, norādot, cik svarīgi ir šo jautājumu sakārtot. Saeimas Tautsaimniecības komisija pašlaik izskata grozījumus, kas varētu beidzot šādu regulējumu ieviest arī Latvijā.

Lielākā problēma ar akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem ir risks, ka nodokļu inspekcija uztvers sākotnējo opciju piešķiršanu kā citas formas “darba algu” ar tūlītēju vērtību darbiniekam un apliks to ar iedzīvotāju ienākumu un sociālo nodokli.

Šādi nodokļi padarītu opciju rīku par bezvērtīgu, jo tad jau labāk ir vienkārši maksāt lielāku cieto algu, bet to arī mazais jaunuzņēmums nevar atļauties. Tā kā nākotnes vērtība opcijām ir ļoti nenoteikta (visdrīzāk nulle, un pavisam maza varbūtību, ka tomēr liela), tās vajag uztvert kā objektu, kas realizācijas gadījumā tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli. Piešķirot opcijas, nevis pārdodot daļas, uzņēmumam nebūs daudzkārt jāpalielina akcionāru skaitu, kas pārvaldības struktūru padarītu smagnēju. Darbinieks savukārt uztvers opcijas kā “burkānu” ar potenciālu nākotnes vērtību. Pašlaik es jaunuzņēmumiem Latvijā iesaku neveidot akciju opciju plānus Latvijas likumdošanas nenoteiktības risku dēļ – vienīgā alternatīva ir pārnest mātes uzņēmumu uz citu valsti un piereģistrēt plānu tikai tur, kur šāda likumdošana ir ieviesta un kur ir skaidri nosacījumi (piemēram, ASV vai Lielbritānija).

Kādi labumi ir Latvijas ekonomikai šādas atalgojuma formas pielietošanā? Pirmkārt, šis veicinās jaunuzņēmumu uzplaukšanu, dodot tiem svarīgu rīku darbinieku motivācijai.

Veiksmīgi jaunuzņēmumi ātri izaugs par preču un pakalpojumu eksporta gigantiem, nodarbinot tūkstošiem cilvēku, par kuriem maksās veselīgus IIN un sociālos nodokļus. Tie piesaistīs investorus, kuri ieguldīs miljoniem eiro kapitālu – nauda, kas nonāks pārsvarā darba algās. Igaunijā un Lietuvā šie uzņēmumi jau rada būtisku ekonomisku atspaidu un nekas fundamentāls Latviju no abām kaimiņvalstīm neatšķir. Mēs varam iegūt to pašu labumu. Patlaban Igaunija ir norādīta kā viena no labvēlīgākajām valstīm darbinieku akciju opciju regulējuma ziņā. To var pārbaudīt Eiropas vadošā investīciju fonda Index Ventures pārskatā. Latvija sarakstā vispār nav pieminēta.

Otrkārt, šis atalgojuma mehānisms ir svarīgs rīks vienlīdzības uzlabošanai mūsu ekonomikā.

Darbinieku akciju opciju būtība ir iespēja uzņēmuma īpašniekiem dalīties ar uzņēmuma kapitāla daļām ar plašāko vadības komandu, ideālā gadījumā ar visiem darbiniekiem. Ir acīmredzami, ka veiksmes gadījumā kapitāls tiek dalīts daudz plašāk nekā tradicionālā Latvijas uzņēmumu īpašnieku struktūrā, kur parasti dažiem dibinātājiem pieder visas kapitāldaļas.

Skype ir lielisks piemērs – es pazīstu vairāk nekā desmit bijušo Skype darbinieku, kuri realizēja piešķirtās opcijas un uzņēmuma pārdošanas rezultātā viņi nopelnīja kapitālu. Daži nopelnīja miljonus, daži pietiekami lielu kapitālu, lai nopirktu māju vai mašīnu. Te nav runa tikai par vadības komandu, bet par vadītājiem, kuri organizācijā strādā vairākus līmeņus zemāk. Šāda plašāka kapitāla dalīšana ir veselīga ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Saeimas komisijā dzirdēju Labklājības ministrijas ierēdņa bažas par “mazāku sociālo nodrošinājumu” darbiniekiem. Tā vietā Labklājības ministrijai būtu jāieņem atbalstoša pozīcija, jo darbinieku akciju opcijas radīs ekonomisko labklājību un lielāku vienlīdzību.

Tieši jaunuzņēmumu ekosistēmā redzam skaidru tendenci, kur šādi veiksminieki arī tālāk daļu no iegūtā kapitāla iegulda jaunuzņēmumos, vai nu kā eņģeļu investori vai paši dibinot nākamo uzņēmumu. Šos jaunos uzņēmumus viņi var uzsākt ar lielāku pašu kapitālu nekā tas būtu bijis iespējams bez šīm opcijām. Tas ir svarīgākais iemesls, kāpēc Igaunijā jaunuzņēmumu ekosistēma uzņem arvien ātrākus apgriezienus. Agrīno veiksmes stāstu Skype, Transferwise, Pipedrive, GrabCAD, Bolt un citu jaunuzņēmumu darbinieki izmanto šīs iespējas un dibina jaunus uzņēmumus. Papildus kapitāls, kombinācijā ar globālu pieredzi jaunuzņēmumos nozīmē, ka nākamais jaunuzņēmumu vilnis ir ar vēl lielāku veiksmi nekā pirmais. Tieši uzņēmēji (nevis darba ņēmēji) ir jaunu darba vietu un ekonomiskās izaugsmes stūrakmens – ar šādiem rīkiem mēs vairojam uzņēmēju skaitu valstī.

Latvijā ar vienlīdzību uzņēmējdarbības veiksmes gadījumos ir švaki. Reti kurš no Latvijas finansiāli bagātākajiem uzņēmējiem (bankās, ātros kredītos, telekomunikācijās, arī IT nozarē) ir dalījies ar savām kapitāldaļām ārpus dibinātāju loka.

Arī pašmāju IT jaunuzņēmumu veiksmes stāsts Mikrotik vēl joprojām pieder tikai abiem šī uzņēmuma dibinātājiem. Labi uzņēmumu piemēri, kuros aktīvi pielieto darbinieku akciju opcijas, piemēram, Latvijas Finieris, ir maz. Lai arī lielākais ieguvums likumu grozījumiem būs jaunuzņēmumu jomā, esmu pārliecināts, ka dažādas firmas arī ārpus šīs jomas varētu pielietot regulējumu, lai dalītos plašāk ar uzņēmuma kapitāldaļām un veiksmes augļiem.

Grozījumus Komerclikumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, kurus Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (kuram pašam ir pieredze jaunuzņēmumu jomā) iesniedza Saeimā, atbalstīja arī Ministru kabinets. Tie izstrādāti ar pašu jaunuzņēmumu un Cobalt un Kļaviņš Ellex advokātu biroja līdzdalību. Tos atbalsta Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Latvijas Riska kapitāla asociācija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija. Saeimas Juridiskais birojs iesniedza tikai sīkus prezicējumus. Es savā darbā kā jaunuzņēmumu izaugsmes kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris katru dienu redzu, kā šie grozījumi varētu palīdzēt nostiprināt mūsu IT eksporta veiksminiekus. Pašlaik daudzi šie jaunuzņēmumi gaida, dodot darbiniekiem solījumus par nākotnes opcijām, bet nevar ieviest reālus plānus ar juridisku segumu. Šāda situācija labiem darbiniekiem rada risku un demotivē viņus.

Lielākais pretinieks grozījumiem ir Finanšu ministrijas ierēdņi. Diemžēl tā vietā, lai Finanšu ministrija aplūkotu citu valstu praksi un piedalītos saprātīgā diskusijā par konkrēto grozījumu detaļām, ierēdņi cep vēstules komisijai, kurās apgalvo, ka šie grozījumi radīs iespēju “nodokļu optimizācijas shēmam”, velkot līdzības ar mikrouzņēmumu nodokli. Pēdējā komisijas sēdē Finanšu ministrija prezentēja izgudrotu potenciālu “shēmošanas” algoritmu un baidīja deputātus, ka grozījumi novedīs pie krāpšanas un shēmošanas. Likumu grozījumu atbalstītājiem nācās paskaidrot deputātiem, ka Finanšu ministrija izplata nepatiesu informāciju, izgudrojot “shēmas”, kuras vispār nav iespējamas, ja palasa IIN likuma attiecīgos pantus.

Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem apstiprināt trešajā lasījumā šos grozījumus un nodot tos Saeimai apstiprināšanai. Mūsu jaunuzņēmumiem ir milzīgs potenciāls eksportēt miljoniem vērtas preces un pakalpojumus, iekarot lielus pasaules tirgus, piesaistīt apjomīgas investīcijas un dot būtisku pienesumu ekonomikas izaugsmei. Darbinieku akciju opciju regulējums šo stiprinātu un palīdzētu padarīt kapitāla īpašumtiesības vienlīdzīgākas Latvijā. Neļausim tuvredzīgiem ierēdņiem šo iespēju nogremdēt!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu