Jaunā dokumentālā filma par prāmja Estonia nogrimšanu uzplēsusi jau tā slikti sadzijušās rētas — Zviedrija, Somija un Igaunija sola pārbaudīt zemūdens filmēšanā atklāto caurumu kuģa korpusā, par kuru līdz šim nekas nebija dzirdēts
Garena, tumša plaisa prāmja spokaini bālajā korpusā — šie kadri no dokumentālā seriāla Estonia: Atklājums, kas izmaina visu sacēluši pamatīgu vētru 26 gadus pēc baisākās kuģu katastrofas Eiropas pēckara vēsturē. Zviedru režisora Henrika Evertsona filmas pirmizrāde notika tieši 28. septembrī, kad tūkstošiem cilvēku piemin prāmja Estonia traģēdijā zaudētos tuviniekus, taču baumas par gaidāmo jaunatklājumu cirkulēja jau pāris nedēļas iepriekš. Ne velti Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass jau septembra vidū devās steidzamā vizītē pie saviem kolēģiem Zviedrijā un Somijā, lai apspriestu rīcību pēc filmas publiskošanas.
Tās veidotāji bija izšķīrušies par riskantu soli — nofilmēt jūras dzelmē nogrimušo prāmi, iesūtot gandrīz 90 metru dziļumā robotu ar kameru. Baltijas jūras valstis jau drīz pēc traģēdijas vraku atzina par simtiem bojāgājušo kapavietu, kurai ar likumu aizliegts tuvoties, tāpēc filmas veidotājiem Zviedrijā nāksies tiesas priekšā atbildēt par šo kriminālpārkāpumu.
Viņi gan to neatzīst, jo uzskata, ka rīkojušies sabiedrības interesēs. 852 cilvēki gāja bojā, un tikai 137 izglābās šajā katastrofā, par kuras patieso iemeslu joprojām ir šaubas. Kas īsti notika prāmja ceļā no Tallinas uz Stokholmu vētrainajā 1994. gada septembra naktī? Oficiālā izmeklēšana 1997. gadā secināja, ka bojāeju izraisīja tehniskas nepilnības — vētra atlauza prāmja priekšgalu, kura stiprinājumi bija pārāk vāji, tāpēc kuģis strauji applūda un nogrima. Taču jauniegūtie videopierādījumi par ārēju bojājumu korpusā aktualizējuši minējumus par sadursmi.
Jau uzreiz pēc katastrofas izdzīvojušie liecināja, ka dzirdējuši un sajutuši spēcīgu triecienu. Citi bija manījuši «kaut ko baltu» aizpeldam prom, kad kuģis jau grima. Vai bojājumus neradīja sprādziens? Varbūt Zviedrija centās nelegāli izvest slepenas padomju militārās tehnoloģijas, bet bijušie VDK darbinieki mēģināja to nepieļaut? Vai pasažieri kļuva par upuriem mafijas karā, kad kāds no kriminālajiem grupējumiem ar prāmi Zviedrijā gribēja iešmugulēt milzīgu narkotiku kravu?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.