Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas cena

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Print Friendly, PDF & Email

Ekonomikas attīstības perspektīvas pasaulē un Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ ir neskaidras. Aģentūra Bloomberg norāda, ka ekonomiskā atlabšana nebūs tik strauja, kā prognozēts iepriekš, un līdz 2025. gadam koronavīrusa pandēmija pasaulei būs izmaksājusi 35 triljonus ASV dolāru.

Rudenī, visticamāk, ir gaidāms nākamais Covid-19 pandēmijas vilnis. Bet jau pašlaik inficēto skaits būtiski ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā, kas nopietni apdraud 15. maijā panākto vienošanos par Baltijas valstu iedzīvotāju brīvu kustību šo valstu robežās.

Ekonomikas atlabšana ir atkarība arī no vakcīnas izstrādes. Pašlaik pasaulē tiek izstrādātas ap 140 vakcīnām, bet tikai aptuveni 20 tiek pārbaudītas uz cilvēkiem. Arī pats vakcinēšanas laiks var būt ilgs. Liels izaicinājums aviotransportam būs arī vakcīnu piegāde uz dažādām pasaules valstīm. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA – angļu: International Air Transport Association) aprēķinājusi, ka kopumā koronavīrusa vakcīnu piegādēm visā pasaulē būs nepieciešamas ap 8000 lidmašīnu, kas ekvivalentas Boeing 747 modeļiem. Lai vakcīnas varētu droši pārvadāt, lidmašīnas salonā temperatūrai jābūt amplitūdā no diviem līdz astoņiem grādiem. Tas savukārt no potenciālo piegādātāju lidmašīnu loka izslēgtu daudzus lidaparātus. Arī Latvijas nacionālai aviosabiedrībai  airBaltic tas varētu pavērt iespējas palielināt savus pārvadājuma apjomus.

Pasaules valstu valdības dažādiem atbalsta pasākumiem jau pašlaik ir veltījušas ap 20 triljoniem ASV dolāru, un daļa īstenoto programmu ir veiksmīgas. Piemēram, ASV augustā bezdarbs strauji samazinājās, bet īpašumu tirgus sāka augt. Atjaunojas arī Ķīnas ekonomika.

Savukārt Eirozonā deflācija augustā sasniedza 0,2%, kas samazināja gan ienākumus, gan pieprasījumu. Samazinās arī ražošana un palielinās bezdarbs. Arī iedzīvotāju atbalsta programmas tuvojas beigām, kas miljoniem cilvēku draud ar darba zaudēšanu. Francija un Vācija ir pagarinājušas valsts atbalsta programmas, bet Lielbritānija savu atbalsta programmu plāno slēgt jau oktobrī.

Latvijā Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi praktiski visas nozares. Smagākais līdz šim  bija otrais ceturksnis, kad IKP saruka par 6,9% (pirmajā pusgadā par 5,4%), mājsaimniecību patēriņš – par 20,9%. Visbūtiskākais apjomu samazinājums otrajā ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs – attiecīgi 63,4% un 46,3%, transporta nozarē 26,6%, apstrādes rūpniecībā 6,9%. Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs pirmajā pusgadā ir ietekmējuši preču un pakalpojumu eksportu, kas bija par 3,2% mazāks nekā pirms gada – importa – par 10,7%.

Neraugoties uz to, Latvijas ekonomika sāk pamazām atgūties. Samazinās bezdarbs. Tomēr ekonomikas kritums šogad kopumā varētu būt 4-5% robežās.

Eiropas Savienība pieņēmusī daudzgadu budžetu. Tam atvēlēti 1,85 triljoni eiro, t.sk. ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīti 750 miljardi eiro. No tiem 390 miljardi eiro dalībvalstīm tiks piešķirti kā granti, bet atlikušie 360 miljardi eiro – kā aizdevumi.

Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Papildus būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro.

Svarīgi iedalīto naudu izmantot efektīvi. Vienlaikus bažas rada projektu izstrādes īsie termiņi. Projektus jāsāk īstenot 2021.-2022. gadā un jāpabeidz 2026. gadā. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka projektu izstrāde un realizācija ir bijusi ilga un smagnēja. Piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas projekts 441 miljons eiro apjomā, kurš bija arī svarīgs vides aizsardzības projekts, netika īstenots. Privātās partnerības projekts Ķekavas apvedceļa būvniecībai tika uzsākts 2018. gada decembrī, bet tika atbalstīts Latvijas Ministru kabinetā tikai šā gada 11. augustā.

Pamats konkrētu projektu izstrādei ir Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam paredzētie virzieni un uzdevumi. Svarīgi ir ņemt vērā ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos attīstības projektus. Notikusi arī izstrādāto virzienu un projektu sabiedriskā apspriešana, pēc kuras to oktobrī apspriedīs valdībā, un 2021. gada sākumā tos jāapstiprina Eiropas Komisijā.

Nākamo gadu Latvija plāno 1,18 miljardu eiro lielu budžeta deficītu, kas ir 3,9% apmērā no IKP.

Svarīgi ES iedalīto naudu izlietot tā, lai maksimāli atbrīvotu valsts budžetu. Nozares specialisti ir aprēķinājuši, ka varētu ietaupīt uz ES projektu rēķina 375 miljonus eiro budžeta līdzekļu. Šo summu vēl būtu maksimāli jāpalielina.

Latvijai ir jāattīsta  ilgtspējīga tautsaimniecība, lai tā būtu konkurētspējīga globālā un ES mērogā. Lai to panāktu, ir svarīga vides jautājumu integrācija kopējos plānos. Vides organizācijas uzskata, ka izaugsme jāatsaista no fosilajiem energoresursiem, kā arī jāveicina aprites ekonomika un pakalpojumu un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un mazu ietekmi uz klimatu un vidi.

Atbilstoši finansējuma saņemšanas prasībām atveseļošanas plānos būs jāiekļauj vides un dabas jautājumi 35 līdz 45% apmērā. Tas paver arī jaunas iespējas uzņēmumiem, jaunu preču un tehnoloģiju ražošanai, vides projektu īstenošanai un vēlākai to apkalpošanai. Zaļās tehnoloģijas ieviešana svarīga lauksaimniecībai, lai nākotnē saņemtu tiešmaksājumus. Vienlaikus vides projektu ieviešanu būtu jāsabalansē ar uzņēmumu produktivitātes palielināšanu. Modernizējot tehnoloģijas atbilstoši jaunajām prasībām, liela nozīme būs izglītības finansēšanai, pieaugušo  izglītības uzlabošanai.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu