Kā tehnoloģijas palīdz investīciju instrumentus padarīt pelnošākus

Foto: Paula Čurkste, LETA
Kārlis Purgailis, "Citadeles" meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Bezrūpīgā attieksme pret uzkrājumiem 2. pensiju līmenī, kurus lielākoties cilvēki neasociē ar savu tiešo uzkrājumu, parasti mainās krīzes un ekonomisko satricinājumu brīžos, un Covid-19 nav izņēmums. Pandēmijas izraisītais tirgus kritums šā gada pavasarī bija lielākais kopš 2008. gada, taču tai pašā laikā atgūšanās periods viens no īsākajiem. Tas ir veicinājis interesi – kāpēc kādam ieguldījumu plānam klājas ievērojami labāk, kur un kā nauda tiek ieguldīta, kāds no tā ieguvums pašam un ekonomikai?

Viens no lielajiem jautājumiem, ko sev uzdod ieguldījumu fondu un pensiju uzkrājumu pārvaldnieki, ir pareizākās jeb pelnošākās ieguldījumu stratēģijas izvēle. Protams, vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav atrasta, jo ir atkarīga no daudziem un dažādiem apstākļiem, tomēr pamatā viss sākas ar divām filozofijām jeb ieguldījumu pārvaldīšanas pamata stratēģijām – pasīvo un aktīvo.

Pirmajā gadījumā līdzekļi tiek izvietoti globālajos finanšu tirgos, precīzi kopējot tirgus struktūru. Ieguldīts tiek t.s. indeksu fondos, kuros ieguldīto līdzekļu vērtība svārstās līdzi kādam no pasaules kapitāla vai finanšu tirgus indeksiem.

Savukārt aktīvā pārvalde sevī ietver detalizētu  izvērtēšanu, kuros konkrētajos aktīvos ir izdevīgāk un perspektīvāk ieguldīt. Lai gan aktīvajai ieguldījumu stratēģijai ir savu plusi – investīciju virzienu var elastīgāk un ātrāk mainīt attiecīgi tirgū notiekošajam, vēsturiski arī aktīvā pārvaldes stratēģija neattaisno sevi kā brīnumlīdzekli, un tikai daļai no globālajiem pārvaldniekiem sanāk uzrādīt augstākus ienesīguma rādītājus nekā finanšu tirgiem kopumā.

Manuprāt, kā stratēģija tā fundamentāli ir pareiza, jo jebkuros finanšu tirgus apstākļos atradīsies atsevišķi aktīvi vai kompānijas, kas, salīdzinot pret tirgu, sniegs ievērojami labāku ienesību. Taču šeit sastopamies ar vērā ņemamu trūkumu, t.i., cilvēkresursu apjomu, kas nepieciešams, lai pārzinātu visus pieejamos aktīvu, visas kompānijas, no kurām attiecīgi izvēlēties labākos investīciju objektus. Turklāt bieži katrs speciālists ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās pārzina savu segmentu un nereti trūkst sistēmas, kas šo zināšanu apjomu efektīvi apkopo. Tas var novest pie neobjektīvu/tendenciozu investīciju lēmumu pieņemšanas.

Tomēr tas nenozīmē, ka aktīvās pārvaldes stratēģija nedarbojas un ir jāatmet. Drīzāk jāmeklē risinājumi, kā novērst atsevišķos trūkumus, kā pārvērst šos trūkums iespējās. Pēdējos gados novērotais tehnoloģiju attīstības “sprādziens” ir jāizmanto arī šeit. Mūsdienās daudzus procesus varam automatizēt un tādā veidā gan ietaupīt, gan iegūt. CBL Asset Management tehnoloģiju potenciālu investīciju stratēģijas pilnveidē saskatījām jau pirms vairākiem gadiem un tika sākta izpēte un vēlāk izstrāde un testēšana. Izmantojām mūsu profesionālo pieredzi un jaunās tehnoloģijas, lai izveidotu modeli – lielu datu apjomu apstrādes algoritmu, kas ņem vērā ļoti daudz dažādus informācijas parametrus par katru no kompānijām, kurās varētu investēt. Pateicoties datoru veiktspējām un pieejamiem plašajiem datiem, mēs varam analizēt lielu datu apjomu katrai kompānijai – aktuālos un vēsturiskos tehniskos/finanšu datus (peļņu, apgrozījumu utt.), gan akciju tirgus datus, gan attīstības prognozes.

Algoritms ir izgājis ilgu testēšanas posmu, lai tas spētu atlasīt investīciju objektus, kuru vērtībai ir vislielākās izredzes augt attiecībā pret tirgus kopējo līmeni. Modeli ļoti regulāri pārskatām un nepārtraukti to izmantojot, attiecīgi pielāgojam ieguldījumu stratēģiju, veidojot optimālu, diversificētu portfeli.

Tam ir arī redzami rezultāti. Viens no Covid-19 krīzes izraisītajiem cilvēku satraukuma cēloņiem neapšaubāmi bija bažas par savu pensiju uzkrājumu. Krīzes aktīvākajā fāzē likās, ka pasaules vērtspapīru tirgos ir iestājies sabrukums. Par laimi valdības un centrālās bankas ātri reaģēja, ieviešot bezprecedenta monetāros un fiskālos pasākumus tirgus stimulēšanai. Un pašlaik ar gandarījumu jāatzīst, ka CBL Asset Management ieguldījumu stratēģija izrādījās pareiza – ātra reakcija uz izmaiņām pasaules tirgos mūs izvirzīja vadošajās pozīcijās ne tikai pensiju uzkrājumu bet arī ieguldījumu fondu ienesīguma rādītājos.

Savam ieguldījumu fondam – European Leaders Equity Fund – akciju izvēli kopš šā gada 1. janvāra mēs balstām uz jauno modeli. Rezultāti ir pārliecinoši – septembra sākumā šis fonds Eiropas salīdzināmu akciju tirgus indeksu Stoxx600 ir pārspējis par vairāk kā 18%. Mūsu pārvaldītie pensiju 2. līmeņa pēdējā gada laikā kopumā ir uzrādījuši ievērojamus rezultātus. Divu plānu – Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu un dzīves cikla plāna Millenials uzkrājumu vērtība gada laikā ir pieaugusi ievērojami vairāk kā to tuvākajiem sekotājiem. Abi pensiju plāni pēdējo arī trīs mēnešu laikā ir uzrādījuši visaugstāko ienesīgumu Latvijā. Savukārt labākos viena gada rezultātus starp konservatīvajiem pensiju plāniem – CBL Universālais ieguldījumu plāns. (Visi pensiju plānu dati no portāla manapensija.lv uz 22.09.2020.) Tas nozīmē, ka aktīvā pārvaldīšanas pieeja, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas, klientiem atmaksājas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu