Robežpārkāpšana klusumā • IR.lv

Robežpārkāpšana klusumā

Zane Jančevska. Foto — Kristaps Kalns
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Ināras Sluckas iestudētā izrāde Skaņdarbs (Klusā dzīve) Nacionālā teātra Jaunajā zālē ļauj lieliskām aktrisēm tikt pāri nozīmīgam slieksnim

Nemaz negadās bieži, kad, skatoties izrādi, vari teikt: trāpīts. Tas, kas notiek spēles laukumā, nav nekas perfekts vai absolūts, bet… saskan, vienkārši sabalsojas ar tavām domām un sajūtām. Skaņdarbs (Klusā dzīve) ir izrāde bez vārdiem. Trīs aktrišu — Daces Bonātes, Indras Burkovskas un Zanes Jančevskas — darbība notiek klusumā vai, pareizāk sakot, tajā skaņu vidē, kādā nu cilvēks, kas dzīvo viens, atrodas. Tā ir apzināta un pieņemta vienatne, kurā tikpat notiek intensīvs dialogs — ar sevi.

Klusās izrādes nav nekas jauns. Pavisam nesen Ināra Slucka kopā ar horeogrāfi Janu Jacuku Ģertrūdes ielas teātrī piedalījās Maskavas režisora Vsevoloda Lisovska iestudējumā Situāciju komēdija. Pandēmijas apātijā nepaguvu uz šo izrādi aiziet, toties esmu piedalījusies tās prototipā — Ļisovska uzvedumā Klusēšana par uzdoto tēmu. Darbības apzīmējums šeit ir no svara — Klusēšanā par uzdoto tēmu un, pieņemu, arī Situāciju komēdijā būtība un jēga ir kontaktu iedibināšana: starp aktrisēm, starp viņām un publiku, un skatītāji ir arī notiekošā dalībnieki. 

Iespējams, ka Inārai Sluckai šī nesenā pieredze iedevusi pārliecību, cik nozīmīga un jēgpilna var būt klusēšana un cik daudz iespējams pavēstīt nerunājot. Tomēr Nacionālā teātra izrādei saknes aug citur — tā ir skatuves eksistence aiz nosacītas ceturtās sienas, kurā savulaik mita JRT aktieri Alvja Hermaņa izrādē Garā dzīve (2003). Proti, laikā un darbībā koncentrēts stāsts — viena diena piecu vecīšu mūžā —, un tā uztveršanai nepieciešams priekšnoteikums ir skatītāja iztēle. 

Skaņdarbs ir viena diena trīs sieviešu dzīvē. Te gan arī līdzība beidzas. Jo šī nav viena no neskaitāmajām dienām bezgalīgā virknē. Tā ir diena, kad tiek pārkāpts slieksnis, aiz kura par kaut ko nāksies teikt — nekad vairs. Režisore un aktrises vienojušās tādā kā sazvērestībā, kā psihoterapijas seansā, drošinot cita citu un, man šķiet, atļaujoties ļoti augstu personiskās atklātības līmeni. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu