Finanšu pratība jauniešiem svarīga ekonomiskās recesijas situācijā

Foto: Edijs Pālens, LETA
Ilva Valeika
Print Friendly, PDF & Email

Covid-19 pandēmijas sekas visvairāk uz savas ādas izjūt jauni cilvēki, tā saucamie mileniāļi 22-37 gadu vecumā – studenti, augstskolu beidzēji un jaunie profesionāļi. To parāda Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum patērētāju aptauja, ko rīkoja Financial Times grupas uzņēmums Longitude 24 Eiropas valstīs.

Gados jaunākiem speciālistiem nav tik liela darba pieredze, ir mazāk ietaupījumu un zemāki kopējie ienākumi nekā vecākām paaudzēm. Šajā grupā gandrīz divas trešdaļas jeb 61% visā Eiropā atzinuši, ka Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi viņu ienākumus. Visās vecuma grupās kopumā to atzinuši 49% responedentu. Īpaši mileniāļus skārušas izmaiņas nodarbinātībā – darbu zaudējuši vai spiesti rēķināties ar mazākiem ienākumiem gandrīz puse jeb 47% jauniešu Eiropā. Kopējais rādītājs sabiedrībā šajā jautājumā ir 33%. Uz šī fona satraucoši ir novērot, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājusies aizņemšanās kultūra jaunu cilvēku vidū – arvien vairāk jauniešu atzinuši, ka bieži aizņemas, lai samaksātu rēķinus.

Īpaši nepatīkami ir tas, ka ceturtā daļa atzīst parādsaistību pieaugumu tieši ikdienas tēriņu segšanai.

Mācību gada sākums daudziem ir atskaites punkts jauniem pozitīviem mērķiem. Ņemot vērā, ka šī sezona nesola strauju ekonomikas atlabšanu, jauniešiem tas ir labs brīdis, lai izrevidētu savus ikdienas finanšu paradumus. Būtisku lomu te spēlē arī skolotāju, vecāku un draugu atbalsts – svarīgi pārrunāt savus finanšu paradumus un aprakstīt pozitīvos piemērus.

1. Strikta personiskā budžeta pārzināšana un kontrole

Daudzas reizes dzirdēts, bet tomēr ir vērts atkārtot – zināt savus faktiskos ieņēmumus un izdevumus ir pamatu pamats. Te talkā var nākt ģimenes budžeta kontrolsaraksta izveidošana, piefiksējot gan visus ieņēmumus – studiju stipendija, alga, dažādi projektu darbi un papildu piepelnīšanās, gan izdevumus par komunālajiem maksājumiem, transportu, pārtiku, izklaidi, sportu, veselības aprūpi u.c. Šāda saraksta izveidošana aptuveni pēc 3 mēnešiem ļaus saprast, kādi ir ikmēneša tēriņi, cik liels veidojas pārpalikums vai, gluži pretēji, iztrūkums. Noteikti var ieteikt izmantot aplikācijas telefonā, piemēram, Mint, kas palīdzēs tērēt mazāk un ietaupīt, YNAB, kas aicinās katru centu iztērēt lietderīgi, Goodbudget, kas ļaus noteiktam mērķim iezīmēt konkrētu naudas summu u.c.

2. Ieņēmumu palielināšana vai izdevumu samazināšana?

Ir teiciens, ka jādomā par ieņēmumu palielināšanu, nevis izdevumu samazināšanu. Daļa taisnības tur ir, jo vēlme palielināt personiskās finanses var būt labs motivators uzņemties papildu pienākumus un prasīt algas palielinājumu, straujāk virzīties pa karjeras kāpnēm vai piepelnīties blakus darbos. Tāpat kā visur, arī te ir vajadzīgs balanss. Tomēr vienkāršāk ir sākt ar izdevumu pārskatīšanu, piemēram, izvēlēties energoefektīvāku sadzīves tehniku un apgaismojumu, iegādāties preces vai pakalpojumus ar atlaidēm, vairāk pārvietoties ar kājām vai velosipēdu, īrēt dzīvokli kopā ar draugiem, vairāk gatavot mājās, sportot online treniņā, nevis sporta klubā u.tml.

3. Pievienoties ilgtspējas un zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidam – vērtīgi un izdevīgi

Arvien lielāku popularitāti sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, gūst ilgtspējas idejas un bezatkritumu dzīvesveids, kas aicina izvēlēties dabai draudzīgus risinājumus un resursus izmantot atkārtoti. Tas vienlaikus rada pozitīvu efektu uz vidi un resursu izmantošanu, kā arī ļauj ietaupīt. Šāds dzīvesveids aicina būt radošiem, darīt lietas pašiem un samazināt ikdienas patēriņu. Dodoties ārā no mājas, paņemt līdzi savu stikla vai metāla ūdens pudeli, lai izvairītos no plastmasas ūdens pudeļu iegādes, termokrūzi, lai nebūtu jāiegādājas tēja vai kafija vienreizlietojamos traukos – turklāt daudzviet kafiju savā krūzē piedāvā ar atlaidi. Apdomīgāk izvēlieties apģērbu, piemēram, tā vietā, lai katru sezonu iegādātos kaut ko jaunu, ar draugiem sarīkojiet apģērbu apmaiņas ballīti.

4. Aizņemties atbildīgi

Uz laiku aizņemties finanšu līdzekļus ātrākai kāda pirkuma iegādei var būt lietderīgi, ja nepieciešams jauns klēpjdators, kas ļaus ātrāk strādāt, vai velosipēds, kas ilgtermiņā ļaus ietaupīt transporta izdevumus. Taču ir svarīgi savu ikdienu nepārvērst par dzīvi uz kredīta. Pirms katra aizdevuma ņemšanas ir rūpīgi jāizvērtē atdeve ilgtermiņā un jāaprēķina kredīta izmaksas – par svešas naudas lietošanu ir jāmaksā procenti, un rezultātā prece maksās dārgāk, ko bieži vien daudzi neapzinās. Iespējams, nevajadzētu uzņemties saistības, kas sniedz tikai mirklīgu gandarījumu, piemēram, jāapsver, vai tiešām nepieciešams aizņemties jaunākā modeļa viedtālruņa iegādei, ja tagadējais darbojas labi un jaunajam modelim nemaz nav papildu funkcionalitātes, kas ļautu uzlabot dzīves kvalitāti vai atvieglotu darbu.

5. Kontrole pār savu naudu ir kontrole pār savu dzīvi

Pārņemt kontroli pār savām finansēm mēs varam jebkurā brīdī, pat šķietami bezcerīgos gadījumos, kad jau ir izveidojies parāds. Galvenais ir būt godīgam pret sevi un sarežģījumus izrunāt atklāti ar ģimeni, draugiem, uzticības personām, kas var iedrošināt risināt situāciju. Noteikti iedrošinātu parādu jautājumus atklāti un konstruktīvi izrunāt ar kreditoru – vai tas būtu privāts aizdevējs, preces vai pakalpojuma sniedzējs vai pat parādu atgūšanas kompānija. Jauniešiem šis, iespējams, ir pat sarežģītāks laiks nekā vecākiem, jo skaistas un bezrūpīgas dzīves kārdinājumi ir uz katra soļa. Turklāt bezskaidras naudas norēķini un kredīts vien dažu klikšķu attālumā var dot ilūziju, ka visu varam atļauties, nevis dzīvojam pāri saviem finanšu līdzekļiem, vien mēneša beigās attopoties, ka konts ir tukšs un par kredīta lietošanu vēl jāsamaksā zināma summa. Tādēļ te ir vajadzīgs balanss – finanšu pratība ir 21.gadsimta nepieciešamība un svarīgāka kā jebkad agrāk. Tā sniedz stabilitāti, palīdz sasniegt mērķus un nodrošina labklājību.

Ilva Valeika ir Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu