Ilustratīvs foto: topcar.lt
Attīstīta un moderna pilsēta mūsdienu izpratnē ir vieda un zaļi domājoša. Rūpes par vidi un cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no Latvijas prioritātēm, dažādās tautsaimniecības jomās ieviešot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus, un esam spējuši sasniegt visai labus rezultātus, piemēram, siltuma apgādē.
Tomēr, runājot par klimatneitralitāti, viena no jomām, kas vienmēr bijusi sarežģītākā, ir transporta nozare. Progress, kas saistīts ar emisiju samazināšanu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā, ievērojami atpaliek no elektroenerģijas vai siltumapgādes sektora, un arī 2030.gadam izvirzītie nacionālie plāni nozares attīstībai ir raksturojami kā pieticīgi.
Daudz un plaši runāts par nepieciešamību attīstīt iedzīvotājam ērtu un modernu sabiedriskā transporta sistēmu, veloinfrastruktūru, lai mazinātu kaitīgo auto izplūdes gāzu apjomu, un nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk pozitīvas izmaiņas piedzīvosim. Tomēr, paraugoties uz demogrāfiskajām tendencēm Rīgā un apbūves attīstības tendencēm ārpus Rīgas, ir skaidrs, ka ar šiem risinājumiem vien Latvijai nepietiks – liela daļa iedzīvotāju augstu vērtē iespēju dzīvot ārpus pilsētas, aug interese par privātmāju būvniecību reģionos ar zemu apdzīvotības blīvumu. Līdz ar to – nav nekāda pamata cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji pārskatāmā nākotnē būtu masveidā gatavi atteikties no tālākiem ikdienas braucieniem un pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Paredzams, ka ne katrs pilsētas iedzīvotājs būs gatavs ziedot komfortu un personīgo automašīnu iemainīt pret sabiedrisko transportu vai velosipēdu.
