Bez visaptveroša elektroauto uzlādes tīkla nepanāksim CO2 izmešu samazinājumu 1

Ilustratīvs foto: topcar.lt
Gunārs Valdmanis
Print Friendly, PDF & Email

Attīstīta un moderna pilsēta mūsdienu izpratnē ir vieda un zaļi domājoša. Rūpes par vidi un cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no Latvijas prioritātēm, dažādās tautsaimniecības jomās ieviešot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus, un esam spējuši sasniegt visai labus rezultātus, piemēram, siltuma apgādē.

Tomēr, runājot par klimatneitralitāti, viena no jomām, kas vienmēr bijusi sarežģītākā, ir transporta nozare. Progress, kas saistīts ar emisiju samazināšanu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā, ievērojami atpaliek no elektroenerģijas vai siltumapgādes sektora, un arī 2030.gadam izvirzītie nacionālie plāni nozares attīstībai ir raksturojami kā pieticīgi.

Daudz un plaši runāts par nepieciešamību attīstīt iedzīvotājam ērtu un modernu sabiedriskā transporta sistēmu, veloinfrastruktūru, lai mazinātu kaitīgo auto izplūdes gāzu apjomu, un nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk pozitīvas izmaiņas piedzīvosim. Tomēr, paraugoties uz demogrāfiskajām tendencēm Rīgā un apbūves attīstības tendencēm ārpus Rīgas, ir skaidrs, ka ar šiem risinājumiem vien Latvijai nepietiks – liela daļa iedzīvotāju augstu vērtē iespēju dzīvot ārpus pilsētas, aug interese par privātmāju būvniecību reģionos ar zemu apdzīvotības blīvumu. Līdz ar to – nav nekāda pamata cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji pārskatāmā nākotnē būtu masveidā gatavi atteikties no tālākiem ikdienas braucieniem un pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Paredzams, ka ne katrs pilsētas iedzīvotājs būs gatavs ziedot komfortu un personīgo automašīnu iemainīt pret sabiedrisko transportu vai velosipēdu.

Tāpēc dekarbonizācijas plāna īstenošanā ļoti liela loma ir elektromobilitātes attīstībai valstī.

Ja vēl pirms desmit gadiem elektromobiļi šķita pārdroša nākotnes iecere, tad pašlaik tie piedzīvo strauji pieaugošu popularitāti. Paredzams, ka jau tuvākajā desmitgadē elektroauto pārņems arī Latvijas pilsētu ielas. Lai tas notiktu, pašvaldībām un valstij kopumā ir svarīgi jau tagad aktīvi padarīt elektromobiļu uzlādes infrastruktūru pieejamāku ikvienam.

Latvijā reģistrēto elektromobiļu skaits pēdējā piecgadē ir strauji kāpis – 2015.gadā valstī bija reģistrēti mazāk nekā 200 elektromobiļi, bet pašlaik kopējais elektroauto skaits pārsniedz 850 vienības, rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

Nozares eksperti lēš, ka tuvāko desmit gadu laikā kopējais elektromobiļu skaits Latvijā varētu sasniegt 30 tūkstošus.

Šaubu nav – elektromobiļi ir nākotne, tie kļūst pieejamāki cenas ziņā, un progresīvā sabiedrībā šoferis iekšdedzes auto vietā priekšroku aizvien biežāk dos elektromobilim, it īpaši pēc tam, kad elektromobiļi nonāks arī lietoto transportlīdzekļu tirgū. Līdzšinējā elektromobiļu attīstība un izplatība ir notikusi ar visai ierobežotu atbalstu no valsts budžeta. Lai arī vēsturiski šie automobiļi bija krietni dārgāki nekā tradicionālie transportlīdzekļi, patlaban elektroauto uz Latvijas ceļiem mūs vairs nepārsteidz.

Lai arvien vairāk iedzīvotāju motivētu iegādāties elektroauto, izšķiroša nozīme ir elektrouzlādes infrastruktūras pieejamībai, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet arī valsts lielajās pilsētās un reģionos. Tas ir nepieciešams, lai elektromobiļus padarītu pieejamākus arī tiem iedzīvotājiem, kuriem uzlādes iespēja nav pieejama mājoklī, un padarītu elektromobiļus ērtākus tālākiem ceļojumiem.

Uzlādes punktu tīkls Latvijā pakāpeniski paplašinās, tomēr pastāv šķēršļi, kas šo procesu bremzē.

Pašlaik tie galvenokārt ir saistīti ar uzlādes staciju izveidošanas izmaksām. Tā ir samērā liela investīcija, un pie nelielā elektroauto skaita investīciju atmaksāšanas periods ir ilgs. Patlaban pašvaldības ne vienmēr ir gatavas uzņemties papildu izmaksu slogu, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot atbalsta mehānismu no valsts puses, finansiāli atslogojot uzlādes staciju ierīkošanu un, iespējams, tam novirzot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ne velti elektromobilitātes attīstība iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030.gadam. Svarīgi neaizmirst, ka atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām katriem 10 elektromobiļiem nepieciešams viens uzlādes punkts.

Jau laikus jārūpējas, lai elektroauto augošo popularitāti nenobremzē uzlādes infrastruktūras trūkums.

Jau laikus atbildot uz skeptiķu viedokļiem par to, kāda būs elektromobilitātes ietekme uz pārējiem elektroenerģijas lietotājiem un vai elektromobilitāte neprasīs Latvijai ļoti apjomīgas investīcijas jaunu pārvades un sadales līniju būvniecībā, pievērsīšu uzmanību, ka kopumā Latvijas pārvades un sadales sistēma ir pat vairāk nekā gatava uzņemties elektromobilitātes radīto slodzi sistēmai. Atcerēsimies, ka Latvijas elektroenerģijas patēriņš 1990.gadā bija aptuveni 10 teravatstundas (TWh) gadā pretstatā aptuveni 7.2 TWh pašlaik, savukārt patēriņa maksimumslodze tuvojās 2000 megavatiem (MW), šobrīd sasniedzot vien aptuveni 1300 MW.

Tā kā kopš 1990.gada elektrotīkli ir krietni nostiprināti un modernizēti, Latvijas tīklu kapacitātei vēl ir krietna rezerve.

Patēriņa pieaugums tīklos patiesībā būtu uzskatāms par patērētājiem pozitīvu ziņu, jo optimālāka tīkla noslodze cels tā kopējo ekonomiskumu. Nav arī pamata bažām, ka pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas un ražošanas pieaugums varētu noplicināt elektromobilitātes pozitīvo ietekmi uz vidi. Kopumā Baltijā un Skandināvijā elektroenerģiju ražo stacijās ar zemu oglekļa un citu kaitīgo vielu emisiju. Pat fosilā kurināmā elektrostacija spēj strādāt ar efektivitāti un izmešu apjomu, kurš transportlīdzekļu iekšdedzes dzinējiem ar fosilo degvielu ir nesasniedzams.

Nepieciešamās investīcijas, lai izveidotu uzlādes staciju, lielākajā daļā gadījumā ir saistītas ar tā saucamo “pēdējo kilometru”, proti, tagadējās elektrotīklu jaudas pieejamības nodrošināšanu jaunajiem lietotājiem.

Atbalsts investīcijām ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, lai jaunie uzlādes punkti, piedāvājot konkurētspējīgu uzlādes cenu, ātrāk piesaistītu jaunus lietotājus.

Pieaugot elektromobiļu skaitam un uzlādes staciju slodzei, nepieciešamība pēc papildu atbalsta uzlādes stacijām samazināsies, tāpēc rūpīgi plānots un pietiekami intensīvs atbalsts uzlādes tīkla izveidei potenciāli sniegs ātrāku un pamanāmāku ekonomisko un sociālo atdevi iedzīvotājiem – pirmkārt, samazinoties mobilitātes izmaksām un pieaugot tās iespējām, un, otrkārt, straujāk uzlabojot apdzīvoto vietu gaisa kvalitāti un mazinot piesārņojumu ar troksni.

Gunārs Valdmanis ir Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors.

Komentāri (1)

Atis Dimants 15.09.2020. 13.24

“”Svarīgi neaizmirst, ka atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām katriem 10 elektromobiļiem nepieciešams viens uzlādes punkts.”
Latvija laikam ir akli skrējusi pakaļ šai rekomendācijai, tajā būtiski neiedziļinoties. Tā rezultātā ātro uzlādes staciju (50kW, novietotas gar maģistrālajām šosejām) skaits tiešām ir gandrīz 1 un 10,un tās nereti stāv ar zirnekļu tīkliem apaustas. Nesaku, ka nevajadzīgas, gluži pretēji. Braucot gan uz Rēzekni, gan Ainažiem, ir gana daudz vietu, kur uzlādēt trūkstošos kilometrus.

Taču ir ēnā palikusi t. s. lēnā uzlāde (maiņstrāva, 3.5..22kW), kas svarīga iedzīvotāju mājvietu u. c. ilgstošu uzturēšanās vietu tuvumā (darbs, kino, treniņzāle).

No tāda Gunāra Valdmaņa būtu gribējies redzēt skaidru šīs problēmas iezīmēšanu, bet, acīmredzot, nav interesanti, jo resno staciju uzbūvē (kuru jau tā ir gana) var nosmelt biezāku krējumu…

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu