Jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku 10

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim tikai ar Altum palīdzību ekonomikā iepludināti ap 300 miljoni eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēckrīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visā pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu “naudas badu”. Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Altum ir spēris drosmīgu soli un iniciējis vēl nebijušu lielo uzņēmumu atbalsta programmas izveidi, kas palīdzēs ar finansējumu tieši Latvijas lielajiem nozaru flagmaņiem.

Plāns ir ne tikai ambiciozs, bet arī atdevi sološs. Valsts ieguldījums būtu 50 miljoni, bet vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem kā pensiju kapitālu fondi. Šie 100 miljoni ļautu sniegt atbalstu aptuveni 20 līdz 30 lielajiem uzņēmumiem, ko īpaši ietekmējis Covid-19 laiks. Taču svarīgākais, ka šis nebūs dāvinājums, valsts to saņems atpakaļ ar atdevi.

Tiešie ieguvumi – ap 10 000 saglabātu darba vietu un miljonu maksājumi valsts kasē

Jau sākotnējie aprēķini un skaitļi runā paši par sevi. Par lielajiem uzņēmumiem plānotās programmas ietvaros uzskatāms uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar vismaz 250 darbiniekiem vai ar mazāku darbinieku skaitu, bet ar 50 miljonu eiro lielu apgrozījumu, un vismaz 43 miljonu eiro aktīvu kopsummu. Jebkura šāda liela uzņēmuma zaudējums Latvijas ekonomikai būtu ļoti sāpīgs.

Ar programmu plānots sniegt atbalstu līdz 30 Latvijas lielajiem uzņēmumiem. Daudzos no tiem ir nodarbināti vairāk nekā tūkstoš darbinieku, līdz ar to, vidēji rēķinot, ar programmas atbalstu varētu nodrošināt 10 000 darba vietu saglabāšanu, tādējādi jau primāri pasargājot valsts kasi no milzīgiem izdevumiem, ja kāda uzņēmuma slēgšanas vai darbinieku masveida atlaišanas gadījumā nāktos segt bezdarbnieku pabalsta izdevumus. Taču, protams, tas nav vienīgais šo uzņēmumu tiešais pienesums Latvijas ekonomikai. Tie ir arī miljonos mērāmi nodokļu maksājumi valsts budžetā. Jau atkal pavisam pieticīgi rēķinot, vidēji šo uzņēmumu nodokļu maksājumi gadā pārsniedz 5 miljonus eiro, tātad pat 10 šādu uzņēmumu darbības nodrošināšana atsver valsts ieguldījumu programmā.

Viens uzņēmums, kas rada darbu vēl daudziem citiem

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par to, kam palīdzēt: lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem? Kopumā jautājums ir nevietā, jo jāpalīdz ir visiem, taču ar tieši tam pielāgotu atbalsta rīku. Daudziem maziem vai vidējiem dīkstāves pabalsts var būt noderīgs kā īstermiņa risinājums, taču lielajiem uzņēmumiem nepieciešama cita vēriena un rakstura atbalsts. Turklāt, pretstatot uzņēmumus pēc lieluma, aizmirstam, ka patiesībā ekonomikas ķēdēs tie sadarbojas un ir viens otram nepieciešami.

Latvijas ekonomikā var redzēt tā saukto Pareto principu, kad neliels skaits lielo uzņēmumu nodrošina ievērojami lielāko daļu apgrozījuma un darbavietu. Kopumā Latvijā reģistrētas ir 190 000 uzņēmumu vienības (tai skaitā individuālie uzņēmumi, individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un citas uzņēmējdarbības formas).

No šiem 190 tūkstošiem “tikai” 300 klasificējas lielo uzņēmumu kategorijai. Protams, tas nav “tikai”. Jāapzinās, ka šie 300 uzņēmumi veido kopumā ļoti lielu daļu no Latvijas IKP.

Šie uzņēmumi bieži vien ir ļoti nozīmīgs darba devējs vietējā pašvaldībā – nodrošina pasūtījumus daudziem saviem piegādātājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot darba vietas vēl arī šajos uzņēmumos, tādā veidā nodrošinot ekonomikas asinsriti vēl tālu aiz sava lielā uzņēmuma robežām.

Turklāt šie uzņēmumi ir arī Latvijas lielākie eksportētāji, veidojot pat 70% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, tādējādi ne tikai ceļot mūsu valsts IKP ar saviem maksājumiem valsts budžetā, bet arī veidojot pozitīvu mūsu importa/eksporta bilanci.

Pēc krīzes iznākt vēl spēcīgākiem: tie nav tikai vārdi

Svarīgākais, ka fonds nav veidots ar mērķi vienkārši nodrošināt uzņēmumus ar tajos trūkstošo naudas plūsmu, lai nosegtu, piemēram, tekošās darba algas. Fonda mērķis ir palīdzēt arī tiem uzņēmumiem, kas Covid-19 ietekmē plāno mainīties “pēc būtības”.

Viens no atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem ir uzņēmumu aktivitātes ilgtspējas un zaļo risinājumu virzienā. Šī krīze fundamentāli mainīs daudzas nozares: uzņēmumos neizbēgami jāsāk domāt radoši, lai risinātu darbinieku un klientu fiziskās drošības prasības, digitalizētu savu darbību un meklētu jaunas piegādes ķēdes. Lai pielāgotos “jaunajai realitātei”, dažiem nāksies pilnībā mainīt esošo biznesa modeli.

Programmā plānoti trīs galvenie risinājumi: investīcijas pašu kapitālā no fonda resursiem vai kopā ar privātajiem finansētājiem; mezanīna aizdevumi, kā aizdevumi uzņēmumiem, iegādājoties to obligācijas. Šis trešais risinājums veicinās uzņēmumu iziešanu biržā, kas būs būtisks papildu ieguvums, veicinot labāku  Latvijas uzņēmumu pārvaldību un kapitāla tirgus attīstību.

Altum mērķis ir skaļš: programmas rezultātā nevis vienkārši 20 līdz 30 krīzi pārdzīvojuši Latvijas lielie uzņēmumi, bet uzņēmumi, kas adaptējuši savu darbību “jaunajai realitātei”, iespējams, mainot darbības virzienu, kļuvuši energoefektīvāki un zaļāk domājoši, cēluši produktivitāti ar digitalizācijas un automatizācijas risinājumiem, kā arī demonstrēs labākas pārvaldības praksi. Tieši šādi spēcīgi un lieli uzņēmumi tad arī būtu dēvējami par Latvijas ekonomikas flagmaņiem, kas palīdzētu līdz ar viņiem augt un kļūt stiprākiem arī pārējiem Latvijas uzņēmumiem.

 

* Eiropas Komisija 6. jūlijā apstiprināja Latvijas plānus izveidot fondu. Arī Ministru kabinets 14. jūlija sēdē apstiprināja lēmumprojektu par alternatīvā ieguldījuma fonda izveidošanu Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam, un līdz ar šiem lēmumiem ir saņemti nepieciešamie saskaņojumi, lai aktīvi turpinātu aktivitātes fonda darbības uzsākšanai.

Komentāri (10)

Sskaisle 23.07.2020. 15.28

Valsts Kontrole ierosinājusi lietu – lai policija pārbauda NVC veikto sejas masku iepirkumu, bet kas ierosinās pārbaudīt kā SIF un NEPLP sadalija naudu – miljonus debilizējošiem, nevis izglītojošiem un sabiedrību integrējošiem riadījumiem?

Vai attīstībai/par un na uzņemsies atbildību, ja neviens – ne sabiedrība, ne koalīcija viņim to neliek?

Politiķi turpinās dirst bumbiņas un latvieši izmirt – nu ko darīt – tādi esam

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 23.07.2020. 15.12

Ha – stiprākie ķēdes posmi sakiet – un kas tie būtu ? Oligarhi ? Būvnieki? Kultūras un politikas elite? Prezidenta kanceleja ar pašu prezi priekšgalā?

Nebūsiet taču domājis ekonomikas – tādas, kas vērsta uz visas sabiedrības labumu , atbalstīšanu.

https://www.la.lv/domaju-ka-dzordzs-soross-zina-cik-maksa-latviesa-dvesele-saruna-ar-politiki-ingunu-ribenu
Nezinu, vai šo situāciju vairs var labot, jo īstenībā mēs dzīvojam maksas medicīnas valstī. Neviens nav to oficiāli atzinis, bet valstī ar vidējo pensiju 350 eiro medicīna daudziem kļūst nepieejama. Nemaz nerunājot par to, ka trūkst ārstu un māsu.

Publiskajā telpā minēts, ka viena cilvēka veselības finansējums Latvijā ir 650 eiro, Igaunijā – 1540 eiro, Vācijā – 5200 eiro, turklāt mums ir Eiropā lielākais pacienta līdzmaksājums 40 procentu apmērā. Taču Latvijā pat tie, kam ir laba un dārga apdrošināšana, sūdzas, ka nepieciešamais izmeklējums ir ilgi jāgaida, jo nav vairs ārstu.

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 23.07.2020. 15.22

    Par to pašu …

    Reiz tu teici: kultūra ir kļuvusi par ciniskā­ko valsts naudas slaukšanas mašīnu.

    To, ka par alkatību ļaunāks ir cinisms, teicu aģentūras “Trīs brāļi” sakarā 9. Saeimas sēdē 2006. gada 7. decembrī.

    Tas bija pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas, kad Latvija bija atvēzējusies būvēt trīs gadsimta celtnes – Na­cionālo bibliotēku, Nacionālo koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju.
    Pirms neilga laika savā feisbuka profilā pārpublicēju iepriekš pieminēto ru­nu. Ka nevar ģimene, kurā vecmāmiņai nav zāļu un bērniem nav zābaku, ar ko iet uz skolu, atļauties pirkt bentliju.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Fridolins 26.07.2020. 21.32

Jautājums autoram: Vai tā vairs ir ķēde kurā trūkst kaut viens posms?

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Fridolins 27.07.2020. 23.36

    Jautājums Frodolinam – kam rakstīt sūdzību par to, kas notiek Latvijā – Putinam vai Sorosam? Kuriem Latvijas politiķiem viens un otrs no šiem ietekmes smagsvariem pārsūtītu manu vēstuli. Tas būtu interesanti, bet ne vairāk … diemžēl

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu