Vienošanās!

Četru dienu sarunās Eiropas līderi panāk vēsturisku vienošanos par budžetu

Ziņas par vēsturisko ES budžeta vienošanos ilustrēja fotogrāfija, kurā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels salikuši kopā elkoņus un, plati smaidot, skatās viens otram acīs, it kā pēc četras dienas un četras naktis ilgušajām sarunām tagad kopā lēktu jaunu Covid-19 tautas deju. Pretstatā amatpersonu ierastajiem dežūrsmaidiem abu ES institūciju vadītāju prieks šoreiz šķita neviltots. ES galotņu tikšanās, kurā lēma gan par Savienības nākamo septiņu gadu budžetu, gan par ārkārtas pasākumiem pandēmijas seku novēršanai, bija garākā kopš 2000. gada Nicas samita, kurā pieņemtie lēmumi ļāva Eiropas Savienībā uzņemt bijušās sociālisma bloka valstis.

Nav sagadīšanās, ka otrdien panāktā vienošanās, par kuru Mišels plkst. 6.31 notvītoja vienu jūsmīgu vārdu — Deal! jeb Vienošanās! —, prasīja tikpat daudz laika un pūļu, kā pirms 20 gadiem pieņemtā. Šobrīd liekas pašsaprotami, ka Latvija un citas mūsu reģiona valstis ietilpst ES, bet tolaik paplašināšanās uz austrumiem bija ārkārtīgi sakaitēts jautājums, kurš izraisīja lielu pretestību daudzās dalībvalstīs. Šonedēļ tika pieņemts tikpat principiāls un tikpat strīdīgs lēmums — ļaut Eiropas Komisijai aizņemties naudu, kuras atmaksu solidāri garantēs visas dalībvalstis un kura tiks piešķirta dalībvalstīm nevis kā aizdevumi, bet gan kā granti jeb piešķīrumi. Aizņēmumus atmaksās no jauniem, šim mērķim iezīmētiem nodokļiem, par kuriem gan vēl būs jālemj. 

Pirmo reizi ES budžetā tiks izmantota šāda kolektīva aizņemšanās, kas ir nozīmīgs solis uz ciešāk savstarpēji saistītu Eiropas Savienību. Kā raksta The Financial Times, ES līderi «ir pirmo reizi vienojušies izmantot federālo deficītu kā makroekonomiskās krīzes vadības instrumentu». Vēl pirms desmit gadiem eirozonas krīzes laikā katrai dalībvalstij bija atsevišķi jāuzņemas finanšu atbildība par izķepurošanos no bedres, taču tagad ES  ir gatava solidāri palīdzēt pārvarēt ārkārtas situāciju.

Pirms galotņu tikšanās pret šādu pretimnākšanu skaļi iestājās tā sauktais «taupīgais četrinieks» — Nīderlande, Austrija, Dānija un Zviedrija —, kuras, tāpat kā pirms 10 gadiem, izteica šaubas par krīzes smagi skarto dienvidvalstu spēju saprātīgi tērēt budžeta naudu. Tomēr taupīgie bija zaudējuši savu lielāko sabiedroto — Vāciju. Kanclere Angela Merkele baidījās, ka novēršanās no Covid-19 radītajām ciešanām Itālijā un Spānijā varētu izsaukt krasu atbalsta pieaugumu šo valstu populistiem un rezultātā apdraudēt Eiropas Savienības pastāvēšanu. Šoreiz Vācija bija gatava cīnīties par ES kopējām interesēm, nevis tikai par savu šauro labumu, un arī tas ir nozīmīgs pavērsiens ES vēsturē.