Dailas un Bruno Trubiņu dārzā Rozītes netālu no Tukuma aplūkojamas gandrīz 600 šķirņu rozes — ne tikai krāšņas, bet arī izturīgas, jo pielāgojušās dzīvei ne tik piemērotos apstākļos
Jaunībā Daila apgalvoja, ka pie viņas mājas dobju nebūs, tikai zāliens. «Tad jālaista, tad jāravē. Man tas nepatika,» viņa smejas. Tolaik ne prātā neesot nācis, ka kādreiz rūpēsies par dārzu nepilnu trīs hektāru platībā.
Īpašumu Sēmes pagastā tukumnieki iegādājušies pirms 12 gadiem. «Uznāca vēlme, ka ir vajadzīgi lauki. Tas bija spontāns pirkums! Patika vieta, neko daudz pat nestaigājām un nepētījām, tikai pēc tam atklājās, ka te ir pamatīgs purvs,» viņa saka.
Ik pa laikam Daila par to, kā sākās viņas rožu dārzs, stāsta ekskursantiem un piebilst — drīz pēc tam, kad nopirkuši zemi, saslimis vīrs. Uz līdzjūtīgo jautājumu, ar ko gan, viņa smejoties atbild — ar koku slimību! Bruno ļoti patīk skujkoki, bet viņa vājība ir ozoli — dažnedažādi, ar raibām un cakainām lapām.
Arī mūsu sarunas laikā viņš ieracies zemes darbos un smaidīgi sveicina, tomēr fotografēties nesapucējies laipni atsakās. Toties Daila, tērpusies garā, elegantā kleitā, ved uz lapeni. Pamazām kolekcijas dārzs pārtop par parku, lai gan uzmanības lokā vienmēr ir bijušas tieši ziedu karalienes — rozes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.