fbpx

Velns slēpjas detaļās – OECD nav vienota modeļa valsts uzņēmumu pārvaldībai

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Print Friendly, PDF & Email

Meža nozares pārstāvji un nevalstiskās organizācijas jau iepriekš vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam aicināja nepieļaut jaunās valsts stratēģisko uzņēmumu privatizācijas shēmas īstenošanu centralizācijas projekta paspārnē.

Tas, ka neesam pārpratuši ceļa bruģēšanu uz privatizāciju, apliecina arī Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Kuluāros tiek minēti 5%-10% akciju kotēšana biržā, bet jau izskan neslēpts uzstādījums, ka tas būtu par maz un jāprivatizē ir 20%-25%.

Ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos ar zemajām procentu likmēm un salīdzinoši trūcīgajām labu investīciju iespējām, ir skaidrs, ka apkārt cirkulē visai liels brīvas naudas apjoms un daudziem bagātiem cilvēkiem pietrūkst labu projektu, kur izdevīgi ieguldīt līdzekļus. Tomēr arī šādos apstākļos pamatots ir jautājums, vai Latvijas stratēģiskajiem uzņēmumiem jākļūst par drošu ostu un glābiņu šiem ārvalstu investoriem?

Pagājušajā nedēļā atbalstošu viedokli Delfi.lv pauda Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. Jaunās shēmas ieviešana tiek pamatota ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) prasību nodrošināt labu un caurspīdīgu valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldību. Labas pārvaldības nepieciešamībai arī neviena no diskusijā iesaistītajām pusēm nav iebildusi, tieši pretēji – visi to atbalsta. Bet maldinoši tiek uzsvērts, ka OECD prasa ieviest tieši šādu modeli.

Pašu veco OECD dalībvalstu vidū vienmēr ir pastāvējušas un joprojām pastāv dažādas pieejas un dažādi valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības modeļi.

Arī V. Vesperis atzīst, ka pēc centralizēta kapitāla daļu turētāja modeļa valsts kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas tikai daļā OECD dalībvalstu. Kā parauga valstis viņš piemin Somiju un Zviedriju. Tomēr viedokļrakstā tiek noklusēts, ka arī katrā no tām ir atšķirīgs pārvaldības modelis, turklāt ar būtiskām niansēm.

Somijā nav vienotas pārvaldības pilnīgi visiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, piemēram, valsts meži tiek administrēti uz atsevišķa likuma pamata, un arī Zviedrijā ministrijām ir nozīmīga loma valstij piederošu uzņēmumu pārvaldībā, piemēram, valsts mežu uzņēmums ir Uzņēmējdarbības un inovāciju ministrijas pārraudzībā.

OECD neko nepieprasa, bet gan sniedz vispārējus ieteikumus. Savukārt katrai dalībvalstij, tai skaitā Latvijai, ir jāatrod savs – vislabāk strādājošais modelis. Tas nevar rasties tikai valsts iestāžu kabinetos, nediskutējot ar Latvijas tautsaimniecības nozarēm.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort