Miris dzejnieks un tulkotājs, velna dzinējs un darbarūķis Juris Kronbergs
Šķelmīgas acis, ielogotas Džona Lenona brillēs, pastāvīgi dzirkstī virs bārdas biezokņa.
Rotaļīgums gan dzejās, gan sarunās. Biežie, klusie smiekli, kuri rezonē visā viņa augumā.
Tāds man atmiņā paliks Juris Kronbergs, kurš pirmdien, 6. jūlijā, 73 gadu vecumā no Stokholmas aizgāja pa mūžības ceļiem.
Velna dzinējs un darbarūķis, savā mākslinieciskajā un personiskajā brīvības apziņā Kronbergs bija īsts Rietumos dzimušās 60. gadu paaudzes pārstāvis. Pirms dažiem gadiem intervijā viņš starp dzejniekiem, kuri viņam patīk, kā pirmo minēja Bobu Dilanu. Amerikā dzīvojošā dzejniece Sarma Muižniece pēc Jura aiziešanas Facebook ievietoja bildi no 1970. gada, kurā viņš ar to pašu bārdu un brillēm, kuras nēsāja līdz mūža beigām, plati smaidot, stāv uz hipiju iecienītākā autiņa — Volkswagen vabolītes. Savukārt, atbraucis 1977. gadā uz čekas kūrētās kultūras sakaru komitejas organizētajiem vasaras kursiem Rīgā, viņš uz okšķerīgiem jautājumiem par nedēļas nogales plāniem ar nopietnu seju atbildējis, ka taisās braukt uz Liepāju fotografēt tiltus, bet par ļeņinekli prasījis — vai tas nav gadījumā Kārlis Ulmanis? Vecāki viņam stāstījuši, ka tas te Latvijā liels vīrs bijis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.