Ulmanis bija kreiss • IR.lv

Ulmanis bija kreiss

11
Aivars Stranga. Foto — Edmunds Brencis
Pauls Raudseps

Vēsturnieka Aivara Strangas jaunākie pētījumi noņem apzeltījumu no Kārļa Ulmaņa saimnieciskās politikas

Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga ir viens no mūsdienu Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējiem un spilgtākajiem pētniekiem. Jau kopš 90. gadu sākuma viņš bijis gatavs iedziļināties svarīgākajos un sāpīgākajos Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumos un devis būtisku ieguldījumu pētījumos gan par okupāciju, gan par holokaustu. Taču viņu arī dziļi interesē starpkaru vēsture, un jaunākajās monogrāfijās Stranga pievērsies tieši Ulmaņa laika tautsaimniecībai. 

Nesen iznācis viņa 2017. gadā izdotās grāmatas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika otrais, papildinātais izdevums. Tajā atklātais daudziem var būtiski izmainīt priekšstatu par Kārli Ulmani, viņa mērķiem un sasniegumiem.

Kāpēc nolēmāt pievērsties ekonomikas vēsturei? Agrāk rakstījāt par diplomātiju, par holokaustu.
Šis darbs vainago 30 gadu interesi. 1991. gadā uzrakstīju trīs lielākus rakstus par Arvedu Bergu, spilgtu latviešu politiķi, kuros rakstīju par viņa attiecībām ar Ulmani. Ievēroju politiskās policijas materiālos, ka fiksēti Berga uzskati arī par saimniecību. Bergs un viņa līdzgaitnieki, tā sauktā «vecpilsonība», kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ieguva bagātību, piemēram, Berga tēvs, bija šausmīgi nemierā ar Ulmaņa saimniecisko politiku. Viņš visur lien, visu vada, visur uzpumpē valsti, ir milzīgi nodokļi. Viņi dažreiz saka: īsts komunists! Es gan neesmu ekonomists, vairāk rakstu no politiskā aspekta.

Daudziem būs pārsteigums, cik lielā mērā Ulmaņa valdība iejaucās tautsaimniecībā. Tā vēlējās ierobežot rūpniecības attīstību, gatavojās piespiedu kārtā sūtīt strādniekus uz laukiem un bija iecerējusi pat izveidot «sešu gadu plānu». Kā jūs raksturotu Ulmaņa ideālo tautsaimniecību?
Viņa ideālā saimniecība bija tāda, kāda nevar pastāvēt. Par laukiem viņš raksta 1929. gadā — ne kapitālistiska, ne sociālistiska. Tāda Virzas Straumēnu idealizēta saimniecība, kurā uzplauks mūsu talanti. Ulmanis skatās uz lauksaimniecību ar arhaiska ideologa skatu. Pilsētā viņa intereses bija valsts īpašums, valsts uzņēmumi, līdz pēdējam sīkumam. Viņa laikā radīja uzņēmumu Ķieģelis. Vai Latvijā trūka ķieģeļu? Latvijā ķieģeļu bija pa pilnam, bet uzņēmuma radīšanas laikā tiek teikts — ķieģeļus ražo sveštautieši.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu