Aizvadītajās brīvdienās neparasti daudz bērnu guva apdegumus. Bērnu ķirurgs Jānis Upenieks skaidro, no kādām traumām var viņus pasargāt un kā to izdarīt
Ieejot Bērnu slimnīcā, nojaušu, ka ķirurgam Jānim Upeniekam var nebūt laika pusdienām. Kāda sieviete ratos stumj gadus desmit vecu meiteni, kurai abas pēdas nosaitētas. Paeju garām puisim, kurš, saķēris galvu, sēž pārliecies pār ieģipsētu kāju. Turpat slaida meitene, kam kājas no potītēm līdz pat ceļiem nosaitētas. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā virsmāsa uzreiz brīdina, ka dakteris Upenieks aizkavēsies operācijā. Gaidot dzirdu virsmāsu ar kolēģiem runājam, ka visas 20 nodaļas palātas ir pilnas un tik daudz apdegumu kā šajos Jāņos nekad nav bijis.
«Piecas brīvās dienas ietekmēja traumu statistiku,» nopūšas Upenieks, atgriezies no akūtas operācijas. Pusdienām tiešām nav laika, arī manis līdzatvestā kūku kaste paliek neatvērta. Garajās brīvdienās no 20. līdz 25. jūnijam Bērnu slimnīcā ķirurgu palīdzību dažādu traumu dēļ saņēma 340 pacientu, no kuriem desmitā daļa palika slimnīcā. 11 bērniem bija dažādu smagumu apdegumi, pārējiem — lūzumi, sasitumi, peldvietās gūtas brūces pēdās.
Upenieks strādā slimnīcā jau 16 gadus un ievērojis nemainīgu likumu — kolīdz termometra stabiņš pārsniedz 20 grādus, uzņemšanas nodaļā ir daudz vairāk pacientu nekā vēsajā laikā. Ziemā ierodas ap 30—40 bērnu diennaktī, turpretim vasarā vismaz divreiz vairāk, ir bijuši pat simt 24 stundās. «Kā siltais laiks, tā bērni velk ārā skrituļslidas, velosipēdus, skūterīšus. Bet, vizinoties ar elektroskūteri, ui, kā var sasisties!» stāsta dakteris. «Biežāk nekā vēsā laikā ierodas mājdzīvnieku sakostie bērni. Ne tāpēc, ka no meža izskrien traks lācis un uzbrūk. 80% gadījumu bērnus sakož pašu mājdzīvnieki — suņi vai kaķi. Tā dzīvnieks reaģē, ja rausta aiz astes, bāž pirkstus ausīs vai grib ar to spēlēties tieši tad, kad viņš ēd. Piekritīsit — tās ir vispārzināmas lietas.» Bet visa mūsu saruna ir par pašsaprotamiem drošības pasākumiem, kurus ievērojot, būtu daudz mazāk asaru par sāpēm un sabojātu vasaru.
Šogad Jāņi izcēlās ar neparasti lielu apdegumu gadījumu skaitu. «Ja pusaudži lec pāri ugunskuram un apdedzina bikses — tā ir pārgalvība. Bet, ja vecāki guļ teltī, kamēr mazs bērns pastaigājas un iekāpj pelnos, zem kuriem pārsimt grādu karstumā gruzd ogles, tas tomēr liecina par bezatbildību,» saka Upenieks. Ārsts uzskata, ka pēc pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanas daudzi pieaugušie uzvedas tikpat traki kā govis, kas pavasarī izlaistas ganībās. No 11 bērniem, kas Bērnu slimnīcā nonāca apdegumu dēļ, seši palikuši ārstēties mediķu uzraudzībā. «Šādu traumu iegūst dažu sekunžu laikā, bet ārstēšana aizņem nedēļas, mēnešus, smagākos gadījumos pat ilgāku laiku. Ja ir dziļais apdegums, vajadzīgas ķirurģiskas operācijas,» skaidro ķirurgs un piebilst, ka viņam nav zināms, cik bērnu pēc karsta grila vai ogles apčamdīšanas mediķu palīdzību saņēma ārpus Bērnu slimnīcas. Patieso svētkos cietušo skaitu grūti apzināt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.