Andra Zeibota romāns Krauklis mēģina parādīt dzejnieka cīņu ar saviem dēmoniem
Pirms pusotra gada tika pieteikta ambicioza latviešu romānu un monogrāfiju sērija Es esmu..., kurā 12 rakstnieki un 12 literatūrzinātnieki radīs jaundarbus par 12 mūsu literatūras klasiķiem. Idejas autori un realizētāji — rakstniece Gundega Repše un apgāds Dienas Grāmata — neslēpj, ka iecere tapusi, turpinot iepriekšējo, nenoliedzami veiksmīgo sadarbību vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts, kurai savukārt impulsu deva stāstu krājums Mēs. XX gadsimts 2011. gadā. Šis process ne tikai uzņem apgriezienus un vērienu, bet arī piesaista autorus, rod finansējumu, dod latviešu literatūrai tik nepieciešamo atvēzienu, kas rada un jau ir radījis Latvijā iemīļotus un starptautiski konvertējamus prozas darbus. Tas nenoliedzami veicina arī kopējo literatūras procesu, dod autoriem darbu un idejas, brīvību to realizācijai un telpu jaunām ambīcijām.
Šis process vienlaikus ir arī dzīvs un līdz galam neprognozējams, par to liecina arī pirmais sērijā iznākušais romāns, kurš nemaz nebija iekļauts 2018. gadā pieteiktajā autoru un viņu romānu prototipu sarakstā. Izrādījās, ka Andris Zeibots pats uz savu galvu jau bija uzrakstījis darbu, kas perfekti iederējās kopējā plānā, un tieši tas nu ir kļuvis par flagmani vai ledlauzi gaidāmo izdevumu klāstā, salaužot arī sērijas nosaukumu — tagad tas ir Es esmu… 13 romāni, 13 monogrāfijas.
Romāns Krauklis stāsta par latviešu tautā iemīļotu, taču mazāk «apgūtu» un «pieradinātu» dzejnieku Jāni Ziemeļnieku (īstajā vārdā — Jāni Kraukli), kura īsais mūžs un spilgtais literārais mantojums nekādi nav izmetams no mūsu kultūras vēstures kanoniem. To gan centās darīt padomju laikos, šo autoru noklusējot vai ieliekot buržuāziskās dekadences plauktiņā, taču «aizliegtās» vai neatzītās literatūras piegarša padarīja viņu par skaistu mītu, kas lasītāju turpināja piesaistīt un vilināt.
Andris Zeibots ir dramaturgs, humorists, dzejnieks, fantasts un stāstnieks, kura iespaidīgākais literārais veikums līdz šim bija grūti klasificējamais Okeāniskais Es (sarakstīts 2010. gadā un izdots 2013.) — sarežģīts postmoderns teksts «psiholoģiskās fantastikas» žanrā. Pievēršanos Ziemeļnieka biogrāfijai varētu uztvert kā nolaišanos līdz konvencionālākam un vienkāršākam tekstrades paņēmienam, ko iegrožo zināmi noteikumi un literārās tradīcijas. Taču tā nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.