Patiešām nevajag pakļauties dezinformācijai par Varakļāniem

Lauksaimnieki ar smago tehniku šogad martā pulcējas, lai dotos protesta braucienā pret administratīvi teritoriālo reformu. Foto: Ivars Soikāns, LETA

Atklāta vēstule Saeimas deputātiem un Valsts prezidentam

Lai gan neesmu Varakļānu novada iedzīvotājs, bet kā Latvijas Republikas pilsonis vēlos atbalstīt Varakļānu novada iedzīvotāja un uzņēmēja Viktora Vilkauša aicinājumu, kas ir publicēts Ir.lv 28.maijā – nepakļauties dezinformācijai attiecībā par Administratīvi teritoriālo reformu saistībā ar Varakļāniem.

Patiešām būtu jāpārbauda autora apgalvojumi, vai ir tikusi izvērsta “dezinformācijas kampaņa, ko izplata šaura personu grupa”. Tāpat būtu jānoskaidro, vai tiešām Varakļānu novads jau izsenis ir veidojis savu infrastruktūru un ikdienas dzīvi sinerģijā ar pašreizējo Madonas novadu un cik ir lietderīgi atsaukties uz padomju periodu, kad tika sašķelts Varakļānu pagasts starp Madonas un Rēzeknes rajoniem?

Neliels, bet būtisks kļūdas labojums V. Vilkauša publicētajā vēstulē – pēc Saeimas ATR komisijas lūguma notikušajā oficiālajā novada iedzīvotāju aptaujā nevis 84,24%, bet gan tikai 34,66% no aptaujā reģistrētajiem iedzīvotājiem pauda savu izvēli par labu Madonas novadam, jo aptaujā piedalījās tikai 41,07% reģistrēto iedzīvotāju.

Noteikti jāpārbauda, vai attiecībā uz latgalisko identitātes saglabāšanu Madonas novads vai Varakļānu novads ir devuši kādus apliecinājumus, ka turpmāk tiks garantēta latgaliešu valodas izmantošana, saglabāšana un attīstīšana. Šobrīd, apskatot vietējā laikraksta Varakļōnīts 2020.gada četrus numurus (kopā 47 lapas) bez nosaukuma latgaliski ir atrodams tikai viens raksts, kas aizņem ceturto daļu no lapas.

Attiecīgi, balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā pēc tam, kad iepriekš minētie jautājumi tiks noskaidroti un iegūts pozitīvs apliecinājums.

Cieņā,

Agris Bitāns, Latvijas Republikas pilsonis

 

Ļaujiet Varakļānu ļaudīm dzīvot, kā viņi paši to vēlas

Esmu dziļi ticīgs cilvēks un visu savu garo mūžu esmu nodzīvojis ciešās un sirsnīgās saitēs ar mūsu Svēto Romas katoļu baznīcu, bet tagad mans mērs ir pilns. Droši vien tā ir apgrēcība, taču es nespēju klusēt, kad mana Baznīca nodara postu manai tēvzemei un ievelk šajā kauna darbā arī manas valsts likumu devējus!
Esmu pazīstams ar vairākiem Latgales draudžu ganiem,  vienmēr viņus cienījis un godājis, bet tagad ar vilšanās pilnu sirdi atzīstu: mana Baznīca, mani priesteri, prāvesti un manas Baznīcas augstākā vadība spēlē netīras spēles, tā dala to, kas tai nepienākas, tā tirgojas ar svešu labumu.
Vēl varētu saprast, ja Baznīca no tā iegūtu kādu labumu, Dievs zina, ka arī Baznīcas varenie ir tikai pasaulīgiem kārdinājumiem pakļauti cilvēki, un Baznīcai šajā ziņā grēku netrūkst. Šoreiz Baznīca uzņēmusies vēl lielāku grēku, jo tās zemiskajām spēlēm pretī nav pat taustāma labuma.
Piedodiet man šo garo ievadu. Esmu nonācis līdz svarīgākajam, ko vēlos pasacīt. Baznīcas augstākās varas pārstāvji ir pārdevuši manu dzimto zemi – Varakļānus. Es pie Dieva varu apliecināt, ka tā ir taisnība! No labi pazīstamiem priesteriem, kam sirdsapziņa dārgāka par padevību augstāk stāvošo priekšā, zinu, ka Romas Svētās katoļu baznīcas augstākā vadība ir slepus apmeklējusi Saeimā partiju vadītājus un panākusi, ka vairākas partijas ir gatavas balsot par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam, ne Madonas novadam, kā to oficiālā aptaujā izsacījām mēs, vairums varakļāniešu.
Esmu ticīgs cilvēks, bet mana zeme un valsts man ir svarīgākas, tāpēc es uzdrošinos saukt lietas īstajos vārdos – tā ir nekrietnība Baznīcai jaukties laicīgās lietās! Dievs sodi par tādu grēku pret savas zemes cilvēkiem! Attopieties, deputātu kungi! Droši vien jums ir labāk zināmi iemesli, kāpēc Baznīcas tēvi uzdrošinās jaukties Varakļānu liktenī. Ja jūs uzskatāt, ka tas ir godīgs un Dievam tīkams darbs, tad kāpēc tas tiek slēpts? Ko jums apsolīja? Ar lūgšanām aizbilst vārdiņu Dievam par jūsu grēkiem? Ar sprediķiem baznīcā aģitēt par jūsu partijām vēlēšanās? Jeb pasmēla riekšavu zelta no Baznīcas lādēm? Tā pati daudz cietusī Baznīca, kam jālūdz valsts atbalsts, lai krīzes laikā algotu garīdzniekus? Pretīgi, zemiski, man kauns, ka piederu tādai Baznīcai!
Baznīca ir nošķirta no valsts. Valsts ir nošķirta no Baznīcas. Varakļānu katoļu draudze un dievnams arī turpmāk, lai kurā novadā atrastos, paliks, kur bijuši. Ir dzirdēts runājam, ka nedrīkstot ar novadu reformu Varakļānu draudzi šķirt no Rēzeknes – Aglonas diacēzes. Kurš to šķir? Tie ir klaji meli un sadomātas pasakas! Iepriekšējās reformas laikā Murmastienes pagasts apvienojās ar Varakļāniem, kaut gan Murmastiene joprojām ietilpst Barkavas draudzē, un tās ticīgie joprojām dodas uz savu Barkavas baznīcu Madonas novadā, un Barkavas baznīca un draudze dzīvo, kā dzīvojusi. Kāds ļaunums ir cēlies. Nekāds! Tāpat arī Varakļānu un Stirnienes draudzei nekāds ļaunums necelsies no tā, ka novads pievienosies Madonai.
Baznīckungi ir pieļāvuši lielu grēku, paši pēc savas gribas vai kādu muļķības apsēstu maldinātāju pavadā iedami. Neuzņemieties to grēku jūs, deputāti! Nošķiriet laicīgo dzīvi no garīgās, godājiet Dievu, kur tas pienākas, bet Varakļānu ļaudīm ļaujiet dzīvot, kā viņi paši to vēlas, nelemiet pretēji viņu gribaI!
Ar cieņu,
Pēteris Bernāns, pensionārs no Varakļāniem

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu