fbpx

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana 2

Igaunija atjauno pagaidu robežkontroli uz Latvijas robežas. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors
Print Friendly, PDF & Email

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas. Tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves pabalstus un Altum aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no Altum. Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas.

Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Noskaņojums tūrisma nozarē ir dažāds. Ir uzņēmumi, kuri šajos vairāk nekā divos mēnešos no spēles ir izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma. Pašlaik masveida darbinieku atlaišana vai darbavietu likvidēšana vairs nenotiek, un, ja izdotos atjaunot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairākums uzņēmumu, kas strādā Latvijas tirgū, spētu mobilizēties sekmīgai tūrisma sezonai.

Vasara tūrisma nozarē ir aktīvākais darba laiks, un tā tas būs arī šogad. Lai palīdzētu pēc iespējas plašākam tūrisma pakalpojumu sniedzēju lokam, LIAA kampaņā Atklāj Latviju droši aicina iedzīvotājus izvēlēties vienas vai vairāku dienu ceļojumus uz mazāk zināmiem tūrisma galamērķiem tepat Latvijā. Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA strādā pie vairākiem jauniem atbalsta mehānismiem tūrisma nozarei. Patlaban sadarbībā ar nozares asociācijām tiek izskatīti tādi atbalsta instrumenti kā daļēji subsidētas darba algas, eksporta menedžeru piesaiste tūrisma uzņēmumu mērķa valstīs, atbalsts darījumu tūrisma veicināšanas pasākumiem, atbalsts mārketinga pasākumiem un Altum aizdevumi ar pārskatītiem atbalsta nosacījumiem. Ir panākta vienošanās starp nozari un lēmumu pieņēmējiem, ka turpmāk darbs pie konkrētu atbalsta instrumentu izstrādes notiks ciešā sadarbībā.

Valdībā tiek vērtēta iespēja, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, atvērt robežas ar atsevišķām vīrusa mazāk skartajām valstīm. Runa ir par tādām valstīm kā Norvēģija, Islande, Slovēnija, Slovākija, Grieķija, Lihtenšteina, Horvātija, Kipra, Ungārija, Šveice, Čehija, Austrija, Bulgārija un Francija, kur kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 iedzīvotāju pašlaik nepārsniedz 10 gadījumus.

Jāmaina sabiedrības priekšstati par vietējo tūrismu

Jebkura krīze paver ceļu jaunām iespējām. Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. Tieši tāpat kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi cīnīsies par tūristiem no Latvijas. Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības.

Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem galamērķiem un garākiem ceļojumiem. Pašlaik ar portāla Latvia.travel palīdzību ikviens var ieplānot interesantu vietu apmeklējumu, izveidojot savu individuālo ceļojuma paku, izvēloties restorānus un naktsmītnes un laužot stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas tūrismam. No Rīgas līdz vairākām Lietuvas pilsētām ir tikpat tālu, cik līdz Liepājai vai Daugavpilij. Taču, ja nakšņošana Lietuvā šķiet pašsaprotama, Latvijā tikpat pašsaprotami ir doties mājās pat pēc garas, nogurdinošas dienas.

Krīzes ietekmē mainās domāšana, un šī var kļūt par vasaru, kad ne tikai no jauna iepazīstam Latviju, bet arī mainām savus paradumus un priekšstatus par vietējo tūrismu kopumā.

Latvijā ir simtiem tūrisma objektu katrai gaumei

Tas, kādus lēmumus pieņems ceļotāji, ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un mūsu kopējo labklājību. Ja gribam doties piecu dienu ceļojumā un noteikti apmeklēt Lietuvu vai Igauniju, tad visi būs priecīgi, ja divas dienas pavadīsim kaimiņvalstīs, bet trīs – Latvijā, nevis visas piecas dienas ārpus Latvijas. Tas ir līdzīgi kā ar vietējo produktu izvēli – šis ir brīdis, kad jāatbalsta ne tikai pašmāju ražotāji, bet arī pašmāju pakalpojumu sniedzēji, tostarp tūrisma nozare. Latvijā ir simtiem tūrisma objektu katrai gaumei.

Kampaņā Atklāj Latviju droši aicinām ceļotājus iepazīt mazāk zināmus objektus, ieraudzīt un piedzīvot ko jaunu, vienlaikus izvairoties no pūļa. Šis drošības faktors būs ļoti svarīgs, jo, ja situācija pasliktināsies, var nākties atkal atgriezties pie ierobežojumiem, un otrreiz restartēt nozari būs ļoti grūti. Valdības lēmums par ierobežojumu mazināšanu un robežu atvēršanu ar Lietuvu un Igauniju būtiski palielina ceļotāju personīgo atbildību.

LIAA kopā ar SPKC gatavo un ar Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju saskaņo 11 dažādu tūrisma pakalpojumu veidu vadlīnijas, kas ļaus katram pakalpojumu sniedzējam sagatavoties viesu uzņemšanai. Mēs visi lieliski saprotam, ka turpmāk būs jādzīvo citādi, pat ja tas nav noteikts ar likumu, bet vienlaikus nezaudējam vēlmi ceļot un atgriezties normālā dzīvē.

Pirmais solis nozares atbalstam – pakāpeniska robežu atvēršana

Arī citās valstīs tiek īstenoti līdzīgi risinājumi: galvenais tūrisma nozares atbalsta instruments ir pakāpeniska robežu atvēršana ar kaimiņvalstīm, kurās ir līdzīgs saslimstības līmenis. Savstarpējās robežas atver ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ungārija un Rumānija, Vācija un Luksemburga, veidojoties nelieliem, klasterveidīgiem “burbuļiem”. Nākamais solis būtu šo “burbuļu” pakāpeniska sapludināšana, starptautiskajai situācijai vēl vairāk uzlabojoties. LIAA uzdevums ir redzēt kopainu un palīdzēt tūrisma uzņēmējiem ar ekspertu konsultācijām, dizaina un inovāciju vaučeriem, kontaktiem jaunajos tirgos caur mūsu pārstāvniecībām, mārketinga atbalstu – tie ir pakalpojumi, kuri ir pieejami daudzu nozaru uzņēmumiem un var būt noderīgi arī tūrisma pakalpojumu pilnveidošanā. Katrā ziņā robežu atvēršana tūrisma nozarei ir vissvarīgākais atbalsts, jo uzņēmēji primāri vēlas nopelnīt, nevis saņemt. Tikpat nozīmīgs būs arī sabiedrības atbalsts un vēlme izmantot šo laiku, lai pabūtu tādās Latvijas vietās, kuras sen vai nekad nav apmeklētas. Tā mēs varam palīdzēt tūrisma nozarei piedzīvot restartu.

Komentāri (2)

Sskaisle 01.06.2020. 15.32

vakardien de facto rādīja – nu super valsts – bļedj saeimas bandīti

kučisnki – kā nav žēl savas zemes , savas tautas – par būvnieku interesēm tas mērkaķis ne politiķis zin brēkt un tās aizstāvēt, bet paglābt valsti un tautu no korumpantiem ???!! – par to pat dzirdēt negrib –

es gribēdama nevaru mīlēt un cienīt ne valsti ne politiķus

nu bandītisms kā saka visklasiskajās formās – brandavam jauni miljoni, kamēr klausos , ka atlaides rīgas satiskme vai tā nevarēs atļauties – naudiņas neesot – nu tā iznāk nabagiem piga, bandītiem miljoni – nu bļedj – pie tam lielais bļedj – esmu nikna kā bullis

https://www.la.lv/rigas-satiksmes-skandalos-iesaistitais-brandavs-turpmakos-10-gadus-sanems-74-miljonus-valsts-pasutijumu

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 01.06.2020. 15.12

nu jā – uz citu jau nav ko cerēt.
Atvērs robežas un tad nu katrs pats atkal cīnīsies un kārpīsies .

Valsts ir noslīkusi politiskās varas korumpētībā un izšķērdībā. Tai jākārto djelas kā noslēpt un attaisnot visus tos varai pietuvinātos bandīteļus

Trīs dienas braukāju pa Latviju. Debess kā pēc kara – pamestas mājas, fermas, baznīcas un muižas. Izcirsti meži, pilnas lauku ceļmalas ar meža zaķiem un lapsām – viņiem mežs ir atņemts. Sausums un vējš nenromālais. Ja vēl nākamnedēļ 30 grādi – Kungs, apžēlojies!

Rīgā vienīgais lielais kultūras jaunums ir 10 gadus vecā Gaismas pils, kas kļuvusi par putekļu pili.

Nu nerunājot nemaz par konkrētām lietiņām. Lūk, nakšņojām vienā pilī – runājām ar saimnieci=apsaimniekotāju. Viņa saka, ka valsts dara visu, lai viņai nebūtu ne interese, ne atabalsts pārņemt pili īpašumā un to kārtīgi apkopt. Piemēram, pils ar nakšņošanu un kāzu rīkošanu kaut cik pelna tikai vasarā, nekādas nodokļu atlaides klusajai sezonai netiekot piemērotas un punkts.

Vai nevaru aizmirst – kāda valsts nozīmes baznīca palikusi parādā valstij nodokļus par veikto remontu. Kamēr remonts 18.gs. kultvēst un arhit piemineklim tika veikts 100% par draudzes naudu.

Nav, nu nav valstī saimnieki – ir tikai alkatīgi …. nu labi … ko tur apsaukāties – jēga nekāda

Un LIAA manā uztverē ir 0 reputācija – nu nuille – kārtējie daiļrunātāji, lai neteiktu skarbāk

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort