«Labs» gads • IR.lv

«Labs» gads

Mārtiņš Galenieks

Maigā ziema ļāvusi ērcēm neizsalt, un tās sagaidījušas pavasari neparasti lielā daudzumā. Turklāt Latviju strauji iekaro jauna ērču suga no dienvidiem — tās pārnēsātie parazīti īpaši apdraud suņus

Dabas mīļotāju un suņu saimnieku bažas, ka šis ir ērcēm labvēlīgs gads, apstiprina arī Ir aptaujātie speciālisti. «Ziemā, kad ir +5 grādi un vairāk, ērces kļūst aktīvas un var uzbrukt. Ja kādu brīdi turas lieli mīnusi, daudz ērču aiziet bojā,» paskaidro Latvijas Universitātes entomologs Voldemārs Spuņģis. «Šogad ziemas faktiski nebija, un es jau 24. decembrī ievācu kārtīgu ērču paraugu.» Arī Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) apstiprina, ka pirmā ērce, kas šogad tur nogādāta pēc piesūkšanās kādam dabā gājējam, atnesta jau 8. janvārī. Viss liecina, ka šis būs ērcēm bagāts gads. Entomologs Spuņģis pērn martā Jūrkalnē simt metru joslā ievācis 150 ērču, bet šogad turpat dabūjis veselas 260.

Tāpēc, dodoties dabā, jābūt īpaši uzmanīgiem, atnākot mājās jāpārbauda gan ķermenis, gan apģērbs. Jo ērce var būt pieķērusies un vēlāk uzbruks kādam mājiniekam, kurš laukā nemaz nav bijis, vai mājdzīvniekam. Lai izvairītos no saslimšanas ar ērču encefalītu, kas var būt bīstams dzīvībai, ieteicams vakcinēties. Ērces piesūkšanās gan nenozīmē, ka slimība garantēta. Līdz maija vidum LIC nogādātas 485 ērces, no kurām ar encefalītu inficētas 13 jeb 2,7%, stāsta LIC galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle. Savukārt Laima borelioze konstatēta apmēram ceturtajai daļai no pārbaudītajām ērcēm.

Agresīvi maršē uz ziemeļiem

Ērču inficētība dažādu iemeslu dēļ gadu no gada svārstās amplitūdā no 0,5% līdz 5%. Visvairāk inficētu ērču atrod Pierīgā, taču Spuņģis pieļauj, ka galvaspilsētas tuvumā tās biežāk tiek nogādātas speciālistiem pārbaudei. Jau šonedēļ viņš plāno doties ekspedīcijā uz Latgali, lai ievāktu eksemplārus un pārbaudītu aizdomas, ka viena no divām Latvijas ierastajām ērču sugām — taigas ērce — slimības pārnēsā biežāk. Tā vairāk sastopama valsts austrumos, kur ir tās dabiskā areāla robeža un bieži ieklīst dzīvnieki no Krievijas.

Ganību un taigas ērcēm, kas mūsu zemē mīt jau izsenis, nesen pievienojusies trešā suga — ornamentētā pļavērce, kas šogad pasludināta par gada bezmugurkaulnieku. Pirmo reizi Latvijā tā parādījusies pirms apmēram 20 gadiem, bet pēdējos piecos gados savairojusies «nenormāli», stāsta Spuņģis. «Tā, visticamāk, klimata pārmaiņu rezultātā ienākusi no dienvidiem, šobrīd jau iekarojusi visu Daugavas kreiso krastu no Kurzemes līdz pat Sēlijai. Pie Daugavpils tā ar meža zvēru palīdzību pārgājusi pāri upei un, strauji virzoties uz priekšu, drīz būs sasniegusi Ziemeļlatgali,» stāsta pētnieks.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu