Partnerattiecību regulējums aiztaupītu raizes pacientiem un atvieglotu darbu mediķiem 5

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pauls Aldiņš, P.Stradiņa slimnīcas infektologs
Print Friendly, PDF & Email

Daudziem pašreiz medicīnas sfērā strādājušajiem Covid-19 saslimšana ikdienas darbā ieviesusi lielas pārmaiņas. Ikviens no mums pašlaik strādā paaugstinātos drošības apstākļos, kā arī daudziem mediķiem slodze kļuvusi krietni lielāka. Nācies pielāgoties jaunai ikdienas realitātei – pārtraukta plānveida medicīnas aprūpe slimnīcās, poliklīniku darbība ierobežota, attālināti tiek organizētas konsultācijas ar pacientiem un ārstu konsīlijiem.

Būtiska loma pandēmijas ierobežošanā ir mediķiem, kuri stāv pirmajās rindās un pakļauj sevi vislielākajam riskam. Vadoties pēc Latvijas un ārzemju pieredzes, tieši medicīnas iestādes ir kļuvuši par paaugstināta riska zonām, kur inficēties ar jauno vīrusu, jo ir pirmie punkti, kur saslimušie meklē palīdzību.

Kas atkarīgs no mums, medicīnas darbiniekiem, mēs darām visu, lai rūpētos par savu, mūsu pacientu un tuvinieku veselību un drošību. Taču šoreiz vēlētos vērst uzmanību tām ģimenēm, kas šajā nenoteiktības un neskaidrības laikā mūsu valstī jūtas vismazāk pasargātas.

Pavisam nesen sabiedrībā bija diskusija par likumu trūkumu, lai aizsargātu visas Latvijas ģimenes.

Diemžēl, cik man zināms, Latvijā pašlaik likums neaizsargā divus pieaugušus cilvēkus, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, taču tos vieno kopīga manta un rūpes vienam par otru.

Dzīves situācijās, kad vienam no dzīvesbiedriem veselības stāvoklis strauji pasliktinās un jāizšķiras par kādu medicīnisku rīcību, lēmumu pieņem laulātais partneris vai pirmās pakāpes radinieks – vecāki, bērni, māsa vai brālis. Taču bieži ir gadījumi, kad dzīvesbiedram, kurš faktiski pacientam ir pats tuvākais cilvēks, šādā gadījumā formāli tiek liegtas jebkādas tiesības uz informāciju par pacienta veselības stāvokli, nemaz nerunājot par dzīvesbiedra iesaisti lēmumu pieņemšanā par turpmāku ārstēšanu.

Manā sfērā tas izteikti izpaužas jautājumā par orgānu donoriem. Ja cilvēki ilgstoši dzīvojuši kopā, dalījušies kopīgos priekos un bēdās, dzīvesbiedram netiek dota iespēja paust savu viedokli arī par to, ko pacients būtu vēlējies darīt ar savu ķermeni un orgāniem situācijā, ja iestājies neatgriezenisks smadzeņu funkciju zudums jeb smadzeņu nāve. Nereti parādās kāds formāli tuvāks radinieks, kurš, iespējams, dzīvo citā valstī un patiesībā ir pilnīgi svešs cilvēks pacientam, un lemj par orgānu izmantošanu pēc nāves. Visbiežāk šādos gadījumos attāli radinieki tomēr izlemj neziedot orgānus transplantācijai, kas varētu glābt citu dzīvības. Lai arī sabiedrībā mēs diskutējam par dažādiem ar ģimeni saistītiem jautājumiem, mums jāskatās arī plašāk, jo ģimene un veselības aprūpe nav monēta ar divām pusēm, tā ir daudzšķautņaina un ikvienam no mums ir jāmēģina skatīties uz mūsdienu realitāti plašāk un racionālāk.

Ļoti slimiem cilvēkiem ir svarīga ģimenes klātbūtne un drošības sajūta, ko tā sniedz, jo tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgam iznākumam. Pašlaik, kā visi zinām, drošības nolūkos, lai samazinātu Covid-19 izplatību, radinieku klātbūtne slimnīcu gaiteņos un palātās ir aizliegta.

Dažreiz fiziskā klātbūtne nav pats svarīgākais, cik svarīgi ir zināt, ka kāds par mani interesējas, ka mana ģimene ir pasargāta – drošības sajūta – ja kaut kas notiks ar mani, arī mani tuvinieki tiks pasargāti.

Arī reanimācijas nodaļā dzīves pēdējos mirkļos tiesības atvadīties ir tikai laulātajam partnerim un pirmās pakāpes radiniekiem. Gan pašam pacientam, gan pašiem tuvākajiem ir neizmērojami svarīgi būt klāt, lai pagūtu pateikt vēl pēdējos vārdus. Situācijas ir dažādas. Tādēļ šis ir tas brīdis, kad likumdevējam nevajag sasiet rokas medicīnas personālam, kas radītu neiedomājami skarbas sajūtas gan cilvēka tuvākajiem, gan mediķiem.

Likums pašlaik nostāda mediķus ļoti neērtā un nepatīkamā situācijā, kad jāizvēlas starp formālu noteikumu pārkāpšanu un pacienta vislabākajām interesēm. Ja attiecīgajā nodaļā ir principiālāks personāls, kas iepriekš saņēmuši kādu brīdinājumu par “nepiederošu” personu klātbūtni, iespējams, nākamreiz vairs neielaidīs personas, kas nevar pierādīt pirmās pakāpes radniecību vai precētā drauga statusu. Taču ignorēt to, ka sabiedrībā pastāv ģimenes, kas izvēlējušās savu attiecību modeli, arī nevar.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas medicīnā pāri visam tomēr valda cilvēcība un cilvēcīga attieksme. Mediķu darbs ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt vislabākos apstākļus, lai pacients atveseļotos, nevis interpretēt to, kā vajadzētu izskatīties ģimenei.

Dzīvesbiedru likuma pieņemšana paātrinātu, uzlabotu un atvieglotu daudzu procesu norisi mums, mediķiem. Taču, kas ir vēl svarīgāk – Dzīvesbiedru regulējuma pieņemšana mūsu pacientiem radītu papildu drošības sajūtu un aiztaupītu liekas raizes, ļaujot fokusēties uz atlabšanu.

Nenoteiktība un nedrošība laikā, ko izraisījusi Covid-19 saslimšana, kad kā vēl nekad svarīgs kļuvis jautājums ne tikai par katra individuālo atbildību par sevi, bet arī rūpes par sev tuvajiem un citiem sabiedrības locekļiem, varētu veicināt likumisku attiecību sakārtošanu. Ikviens sabiedrības loceklis ir tiesīgs justies droši un būt pasargāts.

Komentāri (5)

Pūce 14.05.2020. 14.18

Divu pieaugušu cilvēku kopdzīve bez juridiskām saistībām ir brīvu cilvēku izvēle. Tā dzīvo loti daudz pāru, par ja tiem ir bērni. Tikai tad, kad ir kāda kritiska situācija, tad saskaras ar to, ka ir ierobežojumi. Slimnīcas varētu to regulēt ar saviem ieksējiem noteikumiem, ja pats pacients rakstiski norāda, kam un kāda informācija sniedzama. Bet, protams, tas ie pretrunā ar datu aizsardzību. Tā kā atliek vien atgriezties pie tā, ka indivīdiem pašiem ir tiesības izvēlēties registrēt savas attiecības juridiski vai nē.

+2
-1
Atbildēt

1

    murrey > Pūce 15.05.2020. 23.24

    [Slimnīcas varētu to regulēt ar saviem ieksējiem noteikumiem, ja pats pacients rakstiski norāda, kam un kāda informācija sniedzama. Bet, protams, tas ie pretrunā ar datu aizsardzību.]

    Nav viss. Es taču drīkstu norādīt, kam ir pieeja informācijai par mani un kāda? To varētu arī izniegt jau iepriekš pie notāra?

    0
    0
    Atbildēt

    0

murrey 15.05.2020. 23.29

Ir taču testamenti un ir arī pilnvaras gadījumiem, ja pats nākotnē kļūstu rīcības nespējīgs. Tiesa, var būt neatraidāmie mantinieki, taču, šeit nu viendzimuma pāriem un nelaulātajiem nāksies iztikt kā ir (visam ir sava cena, arī tikumības normu pārkāpumiem). Nelaulātajiem var vienīgi ieteikt salaulāties. Nav taču problēmu izšķirties, ja kas.

+1
-5
Atbildēt

1

    ozolina_inese > murrey 16.05.2020. 22.06

    Mjā! Oliņietes liekulības gēns nekur nav zudis! “Lai kur eju, dieva vārds man mutē”, tikai tagad moderni piesaukt tikumību un ignorēt reālo dzīvi! Neiecietība pret atšķirīgo – dzīves moto. Varbūt skaudība?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

altinyildiz 15.05.2020. 07.38

Slimnīcu apmeklējumi pederastiem noteikti nav pieļaujami, jo tie ir zarnu infekciju perēkļi un nav nepieciešamības, lai simti slimnīcas pacientu savām jau tā smagām kaitēm, dabūtu vēl klāt zarnu infekcijas, kas viņu stāvokli padarītu vēl bēdīgāku, vai tos pavisam nobeigtu.
Mans texts nebija no morālā viedokļa, bet tīri no higiēniskā un medicīniskā. Medicīniskais personāls var būt liberastisks, cik uziet, bet par Hipokrāta zvērestu tie nedrīkst aizmirst ne mirkli.

0
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu