Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva grāmata Livonijas debesis savij cilvēka dzīves notikumus ar Bībeles tekstiem
Divi stāsti vienos vākos. Viena autore ir latviete, sieviete Inga Žolude, otrs rakstīts no vīrieša, igauņu rakstnieka Tīta Aleksejeva skatpunkta. Grāmatā Livonijas debesis tos apvieno 17. gadsimts, abu tautu tobrīd kopējā — Livonijas valsts — vēsture, un šīs zemes varenie ir lēmuši, ka Bībele tulkojama nacionālajās valodās. Abos stāstos galvenie personāži ir tulkotāji — Bībeles latviskotājs Ernests Gliks un viņa audžumeita Marta, kurai liktenis bija lēmis pieredzēt dižus vēstures notikumus. Pie sava kolēģa uz Rīgu atbrauc Bībeles igauņu tulkojuma autors Adrians Virgīnijs, un tur kaut kas notiek viņa un Martas starpā.
Grāmatu gribas salīdzināt ar šaha partiju, kurā viens no stāstiem izdara gājienu, bet otrs ir atbildes gājiens. Livonijas debesis ir konceptuāls darbs, ko var salīdzināt ar kādu citu — 2018. gadā iznākušo Ingas Žoludes garstāstu 1904. Arī toreiz stāsta dzimšana nesākās gluži pie rakstāmgalda: Raiņa un Aspazijas mājā notika lasījums-spēle-performance, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa Melanholiskajam valsim. Pēc sadarbības ar jauno komponistu Oskaru Herliņu tapa Žoludes stāsts, kuru, izdodot grāmatā, papildināja gleznotāja Ādolfa Zārdiņa glezna. Ar to gribu norādīt, ka stāsta 1904 tapšana bija kas vairāk par literatūru, rakstnieces valoda sabalsojās ar Dārziņa mūzikas taktīm, līdzpārdzīvojumu sniedza grāmatas vizuālais tēls. Arī Livonijas debesis ir tikpat daudzplākšņaina grāmata.
Šoreiz kā iedvesmas avots kalpojusi atrašanās starp valodām, starp diviem tekstiem, diviem Bībeles tulkojumiem, proti, literatūras pieminekļiem, kas ietekmējuši vairākas attiecīgo valodu runātāju paaudzes. Un šajā gadījumā kā līdzvērtīgu rakstnieku sadarbības partneri var minēt tulkotāju Maimu Grīnbergu. Grāmatā viņa ir latviski iztulkojusi Tīta Aleksejeva stāstu, taču to, cik darbs bijis radošs un, iespējams, ietekmējis arī abu rakstnieku tekstus, var nojaust pēc tehniskas piezīmes grāmatas beigās, kurā tulkotāja skaidro iemeslus, kādos gadījumos viņa latviskojumā izmantojusi Glika Bībeles tulkojumu, kādos — Adriana Virgīnija.
Gan Daugavgrīvas cietokšņa, Alūksnes un Kokneses mācītājs Ernests Gliks, gan Marta Skavronska, vēlākā Krievijas imperatore Katrīna I, gan Ziemeļu kara upura Adriana Virgīnija dzīvesstāsti ir intriģējoši. Manuprāt, vienīgie, kas varētu būt vīlušies, ir lasītāji, kuri šo grāmatu rokās ņems cerībā uzzināt pilnu vēstures patiesību. Vai tāda Adriana un Martas tikšanās maz ir notikusi? Par notikumu norises laiku norādītajā 1699. gadā Gliks jau bija pabeidzis savu Bībeles tulkojumu, cīnījās par latviešu tautskolu dibināšanu, bet Marta, ja ticam vēstures ziņām, tobrīd bija tikai 15 gadus veca. Mēs nekad neuzzināsim, cik daudz no Livonijas debesīs aprakstītajiem notikumiem varēja notikt īstenībā, un pat tad, ja notika, abi grāmatas autori — Žolude un Aleksejevs stāstījumā tīši uzsver savu varoņu valodas, dzimuma, vecuma radītās uztveres atšķirības. Marta Ingas Žoludes stāstā gaida ārlaulības bērnu, un šīs bažas jauc viņas domas, savukārt Tīta Aleksejeva tēlotais 36 gadus vecais Adrians jau ir precējies un meklē impulsu pārvarēt dzīves nogurumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.