Iveta Zalpētere: “Ir tik tiešām ļoti slikti”

Ar Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Zalpēteri 24. aprīlī Rīgas domē runājām bijušā izpilddirektora Jura Radzeviča glaunajā kabinetā, kur apspriežu galds gana liels divu metru distances ieturēšanai, taču ikdienā viņa strādā citā, mazākā telpā. Atlaistās domes pagaidu administrācija Radzeviču atstādināja no amata 31. martā un viņa vietā iecēla Zalpēteri. Viņa drīz vien sapratusi, ka «trīs arbūzus nevari aiznest», tāpēc koncentrēšoties svarīgākajam — pašvaldības uzņēmumu pārvaldības sakārtošanai. Sarunas laikā man brīžiem šķiet, ka viņa cenšas apvaldīt sašutumu par to, ko jau ir uzzinājusi par Rīgā iepriekšējos 10 gados iekopto «saimniecību». Viņa cerot, ka domes vēlēšanas 29. augustā notiks un jaunā dome varēs iecelt izpilddirektou, jo viņai šis neesot darbs, pēc kura gribētu dzīvē tiekties.

 

Kļuvāt par izpilddirektori dubultkrīzes laikā – dome ir atlaista, un valstī ir ārkārtējais stāvoklis. Kas bija paši neatliekamākie darbi, kuriem nācās pievērsties?

Pirmais lielākais izaicinājums ir kapitālsabiedrību pārvaldība, jo likumā noteikts termiņš, līdz kuram ir jāievēl padomes lielajās kapitālsabiedrībās. Un tās ir Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas ūdens un Getliņi.

Situācija ir tāda, ka faktiski nekas nebija izdarīts. Jautājot komercsabiedrību nodrošinājuma pārvaldei, kāpēc, atbilde bija, ka nebija tādas politiskās gribas. Līdz ar to, lai atbilstoši likumam šo procesu izdarītu, ir jāizveido nomināciju komisijas, un attiecīgi ir jābūt šo cilvēku piekrišanai. Šobrīd tā ir dienaskārtības aktualitāte numur viens. Jo daļa piekrišanu darboties šajās komisijās ir saņemta, daļu vēl gaidām. Ceru, ka šodien saņemšu epastu atbildes un varēšu arī izveidot komisijas. Labā ziņa ir, ka šonedēļ ir izveidota konsultatīvā padome. Mums jau ir arī darbu saraksts, ir noteikti arī uzdevumi, kādi ir šai konsultatīvajai padomei, ir [zināmi] arī padomes locekļi. Līdz ar to arī šeit ir virkne darbu, kas jādara.

Ziņās lasījām, ka padome došot jums padomus, kā veidot konkursu kritērijus un komisijas. Padomes vadītājs [Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā] Andris Grafs intervijā mūsu žurnālam gan teica, ka viņš to redzot plašāk – ka gribētu palīdzēt ieviest Rīgas domē jaunu pārvaldības kultūru. Vai tas ir arī jūsu mērķis?

Tas ir mērķis. Tas, ko redzu, šeit esot sešpadsmito dienu, ir, ka kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas ļoti atšķirīgi. Manuprāt, nepiedodami ilgu laiku dažās kapitālsabiedrībās ir pagaidu valdes, un tās tiek ieceltas vairākkārt kā pagaidu valdes. Un nav vienotu principu – ne, kā novērtē aktīvus, ne, kā izvirza mērķus kapitālsabiedrībām, ne arī daudzas citas lietas, kuras ir šobrīd sakārtotas attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. To es arī sagaidītu, ka mēs Rīgas domē tiekam pie vienotas izpratnes, centralizētas izpratnes. Šeit [konsultatīvajā padomē] ir savākti eksperti, un, manuprāt, katrs ir savā jomā ļoti noderīgs, un katram ir arī kādas cerības, ko varētu sakārtot. Eksperti, protams, ir piekrituši strādāt bez atlīdzības, jo mums nav tādu fondu, un par to esmu tiešām ļoti pateicīga šiem cilvēkiem, ka viņi piekrita.

Vai jums nešķiet paradoksāli, ka nopietna saruna domē par labu pārvaldību sākas brīdī, kad visa vara šeit pieder trim administratoriem un vienai izpilddirektorei? Vai tā ir laba pārvaldība?

Labs jautājums, paldies! (Smejas) Īstenībā tas nesākās tieši tagad. Es sapratu, ka jau pagājušā gada nogalē Grafa kungs bija uzsācis kādas sarunas gan ar [bijušo izpilddirektoru Juri] Radzeviča kungu, gan ar [Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšnieci] Ilzi Spūli – Statkus par to, kā šis darbs būtu darāms. Man nezināmu iemeslu dēļ tas darbs netika novests līdz galam – no novembra līdz aprīļa sākumam bija izdarīts precīzi nekas.

Andris Grafs teica, ka viņš nosaucis Radzevičam savus principus, un pēc tam nekas vairs nenotika. Vai, jūsuprāt, tāpēc, ka šie principi nešķita interesanti?

Redziet, es esmu rīdziniece. Un mani pilnīgi neapmierina situācija, kā strādā kapitālsabiedrības, ar kurām man ikdienā nākas saskarties tieši. Tas ir Rīgas namu pārvaldnieks. Tur ir ļoti daudz jautājumu, un, pirmsšķietami redzot arī neatkarīgo auditoru vērtējumu, situācija tiešām nav laba. Man liekas, ka nav arī pareizi, kā tiek organizēti darbi Rīgas pilsētā attiecībā uz ceļu remontiem. Labā ziņa ir, ka kādus pāris gadus atpakaļ sākta remontēt Rīgas siltumtīklu ūdens infrastruktūra, bet sliktā ziņa, manuprāt, ir, ka, piemēram, par Čaka ielu tikai tagad, 5. maijā, tiks atvērti piedāvājumi remontiem. Un tas jau ir 5. maijs, tālāk ir iespēja apstrīdēt rezultātus, un viss process var ievilkties, un tad rezultātā var sanākt tā, ka rīdzinieki arī vēl šogad netiks pie saremontētas Čaka ielas, kas, manuprāt, ir vienkārši nepiedodami. Un tā var skaitīt un skaitīt tās daudzās lietas, kuras nav darītas, vai ir darītas, kā sanāk.

Tad jājautā jums kā rīdziniecei, kāpēc jūsu nams neatsakās no RNP pakalpojumiem un vietā nenolīgst kādus profesionāļus?

Arī ļoti labs jautājums. Par to biju runājusi ar sava nama iedzīvotājiem. Es dzīvoju Purvciemā simt astoņu dzīvokļu mājā. Lai kādu vienu jautājumu izlemtu, tam jāpiekrīt 50+1 procentam īpašnieku. Rīgā, tāpat kā daudz kur citur Latvijā, cilvēki ir aizbraukuši un, jo īpaši Rīgā, dzīvokļi ir izīrēti. Un tie, kas ir īrnieki, vispār nepieņem tos lēmumus. Sanāk, ka ļoti lielam procentam jāpiekrīt jebkādām pārmaiņām, lai vispār varētu kaut ko darīt. Tāpēc es arī pēdējo reizi 2017. gadā biju gatava iesaistīties vēlēšanu sarakstā uz Rīgas domi.

[RNP] man sūta, kā tiek izmantoti naudas līdzekļi. Pasaka, ka ieņēmumi ir nulle, bet tajā pašā laikā manā liftā visu laiku izliktas kādas reklāmas, sākot no burgeru reklāmām līdz politiskās partijas Saskaņa reklāmai. Nu, tā regulāri. Un tad jautājums ir – ja kopīpašumā ieliek kādas reklāmas, kur paliek nauda? Es tā arī nesaņēmu atbildi, kur paliek nauda, domē netiku ievēlēta, bet par to man reklāmas liftā vairs nav. Nezinu, kā ir citās kāpņu telpās, bet manā kāpņu telpā ir tāda situācija šobrīd.

Varbūt drīz tur būs Latvijas attīstībai reklāma?

Noteikti nebūs. Es esmu apturējusi darbību Latvijas attīstībā un nekad arī tur neesmu darbojusies tādā līmenī, kādā institūcijā, kas pieņem lēmumus attiecībā, es nezinu, uz pašvaldību vēlēšanu sarakstiem vai kādiem citiem jautājumiem. Tiešām, goda vārds, nevaru komentēt.

Viens tiešām politisks jautājums ir pilsētas budžets, ko administrācija ir pieņēmusi. Vai ikdienas darbā palīdzēs tas, ka budžets ir pieņemts, nevis, kā pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics man teica intervijā marta sākumā, varēja mierīgi strādāt ar divpadsmito daļu iepriekšējā gada budžeta un tāpat ietaupīt naudu?

Protams, var darīt jebkā, bet man liktos, ka tā ir ļoti slikta kultūra, ja nezinām, kas ir tā nauda un kādiem mērķiem to tērējam pašvaldībā. Un vienīgais mehānisms, lai to varētu noteikt, ir, protams, budžets. Kad katra institūcija pasaka, kas ir tās prioritātes, un attiecīgi tiek nolemts, kam tā nauda tiek virzīta konkrētajā gadā. Bet, ja nav tādas prioritātes noteiktas, tad jau arī ļoti grūti tērēt tos līdzekļus, vienu divpadsmito daļu. Protams, tā var darīt, un arī valsts tā ir darījusi, tas ir krīzes situācijās pieļaujams. Bet, manuprāt, ir labāk, ja ir budžets.

Tāpat arī ar amatiem. Es uzskatu, ka arī uz šo izpilddirektora amatu ir jābūt konkursam. Un es arī to sagaidītu, kad tiks ievēlēta dome, varbūt administrācijā arī ātrāk, lai cilvēks, kas atbild par šīm lietām, ir izvēlēts konkursa kārtībā. Tāda ir mana pārliecība. Es piekritu tāpēc, ka ātri bija nepieciešams risinājums. Ticiet man, šis nav tāds darbs, pēc kura es gribētu tiekties savā dzīvē.

Ministrs Pūce teica, ka viņam zināms, ka esot uzrunāti vismaz desmit cilvēki. Kāpēc jūs piekritāt, zinādama, ka jums pārmetīs saistību ar ministra politisko partiju?

Jā, politisko partiju likumā pat noteikts 24 mēnešu tā sauktais atdzišanas periods tiem cilvēkiem, kuri strādā izpildinstitūcijās, revīzijas komisijā vai valdē. Līdz ar to kandidēšana pirms trīsarpus gadiem, manuprāt, nav tāds periods, par ko vajadzētu būt šaubām. Es uzskatu, ka Latvijā cilvēkiem vairāk vajadzētu iesaistīties gan dažādās nevalstiskajās organizācijās, gan partijās, lai partijas nebūtu tādi šauri cilvēku klubi.

Vides ministrija pērn decembrī deleģēja jūs kā savu pārstāvi Ventas ostas padomē. Vai tas ietilpst jūsu atdzišanas periodā?

Bet pārstāvjus jau izvirzīja un apstiprināja, manuprāt, Ministru kabinets.

Protams, taču bez konkursa virzīja četri ministri, un jūs – ministrs Pūce.

Bet tas arī bija ātri nepieciešams lēmums. Es tiešām nevaru komentēt, kāpēc, bet tas, ko es zinu, ir – kāpēc es piekritu tur darboties. Jūs droši vien arī esat izpētījis, ka es strādāju Privatizācijas aģentūrā. Un tieši Privatizācijas aģentūra bija tā, kas sāka strādāt pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcijas attiecībā uz visām valsts kapitālsabiedrībām. To tolaik bija 135, tajā skaitā Rakstnieku māja Ventspilī, visi teātri un dažādas citādas kapitālsabiedrības, kuras pēc būtības vispār nav kapitālsabiedrības, ja ņem vērā Komerclikumā noteikto mērķi, ka kapitālsabiedrībai jāstrādā ar peļņu un jārada kaut kāda īpašniekam pozitīva naudas plūsma. Līdz ar to, kad mēs pārvaldījām kapitālsabiedrības, kuras bija Privatizācijas aģentūrai jāpārvalda – LMT, Lattelecom, sākotnēji Parex banka, kuru mēs sadalījām un izveidojām Citadeli un Revertu –, tad Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts to, kā mēs Privatizācijas aģentūrā pārvaldījām Citadeles aktīvus un visus pārējos, atzina, ka tā ir labākā korporatīvā pārvaldība Baltijā. Līdz ar to es redzēju, ka tās zināšanas šajā situācijā var būt noderīgas arī pilsētai, kura man tiešām rūp. Jo es šeit dzīvoju un maksāju nodokļus, turklāt lielus nodokļus.

Pūces kungs ir teicis, ka viņam “bija gods” strādāt ar jums kopā, kad viņš 2012. gadā bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, un jūs – PA ģenerāldirektores amatā. Bet ekonomikas ministrs tolaik bija pašreizējais Attīstībai/Par līzpriekšsēdētājs…

…Pavļuta kungs! (Smejas)

Jā, un ministrs Pavļuts uzdeva veikt auditu jūsu vadītajā PA, pēc kura jūs atstājāt amatu. Vai jūs tagad esat runājusi ar Pavļutu par šo dīvaino situāciju?

Neesmu runājusi. Jā, tā situācija bija tāda. Ja jūs papētījāt tālāk, tad audita komānija MOI, kas veica to auditu, bija vienas dienas kompānija, radīta tikai vienam mērķim un jau sen ir likvidēta. Un tas viņu audits bija tāds, ka aptaujāja dažus neapmierinātus darbiniekus un nonāca pie konkrēta rezultāta.

Vai gribat teikt, ka ministrs Pavļuts gribēja no jums vienkārši atbrīvoties?

Es nezinu, varbūt. Bet rezultātā tā situācija bija tāda, ka es pati aizgāju. Ja nebija vajadzīgs, lai pārvaldītu lietas tā, kā es to sapratu par pareizu, proti, ka darbiniekiem darba laikā ir jāstrādā un darba laikā jādara tās lietas, par ko viņiem algu maksā.

Vai, jūsuprāt, tāpēc darbinieku vēstulē bija pārmetumi, ka jūs esot “Napoleons” un nodarbojoties ar “mobingu”?

Ja es tagad pateikšu vairāk, ko es jums varētu pateikt, ja jums nebūtu mikrofons ieslēgts… Es vienkārši negribu garas tiesvedības ar tiem darbiniekiem.

Vai jums jau bija tiesvedības ar viņiem?

Nē, nebija.

Viens no pārmetumiem tajā darbinieku vēstulē bija, ka jūs esot “Jaunupa cilvēks”. Kādas attiecības jums ir ar Edgaru Jaunupu?

Ko viņi saprot ar “Jaunupa cilvēku”, jājautā viņiem. Edgaru Jaunupu pazīstu ļoti sen, kopš es strādāju Tieslietu ministrijā. Dažādās lietās, es pat neatceros, kādās, bet, vārdu sakot, ikdienas darbā.

Un kāda loma viņam ir tagad domes darbā?

Domes darbā nav nekādas.

Un izpilddirekcijas darbā?

Jūs domājat – manā darbā? Nē, nav lomas.

Vai esat tagad ar viņu tikusies vai runājusi?

Kādu laiku atpakaļ tikos, runāju, bet tas bija tiešām laiku atpakaļ.

Vai citi politikas aizkulisēs ietekmīgi cilvēki ir nākuši runāt? Vai esat runājusi, piemēram, ar Andri Šķēli vai Aināru Šleseru?

Neesmu.

Bet vai viņi nav pauduši vēlmi kā eksperti pārrunāt ar jums, kā vajadzētu uzlabot konkrētas pārvaldības lietas?

Nezinu. Nezinu… Kā es saprotu, nu, cilvēki tā īsti negrib nākt runāt tāpēc, ka, neskatoties uz to, kur es esmu strādājusi, joprojām dzīvoju tur, kur dzīvoju, un tāpat, kā dzīvoju. Nav man nekādas vasarnīcas, mājas un citādu lietu, arī kredītu nav, un līdz ar to mani laikam grūti uzrunāt.

Vai ar vasarnīcu uzrunāt nav mēģinājuši?

Mēģināja jau kādreiz, bet nekas nesanāca.

Kāpēc ministrs Pavļuts gribēja no jums atbrīvoties?

Tas ir jājautā viņam.

Bet vai jūs to zināt?

Nezinu, nojaušu tikai. Tas, ka [ministra] birojs gribēja noteikt, kādi jautājumi jāizskata valdē darba kārtībā, kādi vai nekādi atvieglojumi būtu jādod kādiem, kas nemaksā nomas maksu Privatizācijas aģentūrai. Bet es vairāk jums nestāstīšu. Tāpēc, ka negribu tiesāties. (Smejas)

Vai Burova kungs mēģina nākt ar jums parunāt?

Burova kungs nē.

Vai tās ir tikai baumas, ka viņš esot gribējis parunāties ar pagaidu administrācijas vadītāju, taču viņam ieteikts pierakstīties rindā?

Nevaru komentēt, tiešām nezinu. Man ir tik ļoti saspringts grafiks, ka visādām tenkām neatliek laika. Ja es tērētu laiku tenkām, es vispār dzīvē neko neizdarītu. Es tiešām ar to nenodarbojos, un to es, paldies Dievam, sapratu, kad man bija trīsdesmit gadi vai mazāk, un nejaucos ne citu privātajā dzīvē, ne skatos citu naudas makos.

Vai Rīga tiek galā ar sociālo palīdzību, kura ārkārtējā situācijā nepieciešama daudziem? Kā sokas ar pabalstu izmaksu un vai ar to pietiek, lai palīdzētu visiem, kuriem tas ir nepieciešams?

Redziet, ar krīzes situāciju ir tā, ka tāpēc jau tā ir krīzes situācija, ka visu laiku kaut kas notiek. Rīgā ir izdarīts ļoti daudz, jau pirms es atnācu, bija izdarīts. Bija izveidota platforma, kura attālināti visi atbildīgie dienesti, iesaistītie cilvēki vairākas reizes nedēļā tiekas un izrunā aktualitātes, kādas ir pilsētai un par saslimušajiem.

Ir Zilais krusts, kurā atrodas cilvēki, kuriem nav dzīvesvietas. Un tā bija mana pirmā darba diena, kad man piezvanīja un pajautāja, lai es atrodu vietu, kur šos cilvēkus izmitināt. Izglītības departamenta vadītājs ir ļoti pretimnākošs, mēs meklējām skolas, internātus un visādus citus risinājumus, un tika atrasts veids, kā, izvietojot armijas teltis, izmitināt cilvēkus un arī nodrošināt izolāciju slimajiem un tiem, kuri bija kontaktā. Diemžēl arī tiem, kuri ir bijuši kontaktā, pēc kāda laika analīzes uzrādīja pozitīvu rezultātu, attiecīgi tagad tiek pieņemtas tālākās darbības.

Situācijā, kad laiks kļūst silts, ir nepieciešams izlikt brīdinājuma zīmes, skatīties, lai cilvēki, pirms vispār viņi aiziet līdz, piemēram, Vecāķu pludmalei, redzētu, ka ir jāievēro distance. Tāpat arī par Ķengaraga promenādi. Ir jābūt zīmēm, un ir iesaistīta pašvaldības policija, viņi staigā un informē, un arī tur, kur brauc ar mašīnām, cilvēkiem pasaka, ka ir jāievēro distance. Bērnu laukumi mums ir norobežoti, lai neiet šūpoties.

Mēs esam sagaidījuši vasaru un pavasari pēc garās ziemas, un cilvēkiem tomēr ir vēlme iziet laukā, un nevar pateikt, ka visiem ir jāsēž mājās, kā ir kaut kur citur, kur cilvēkiem ir pateikts, ka viņiem jābūt mājās un nekur nevar iziet. Visu laiku klausāmies, ko saka epidemiologi, medicīnas darbinieki. Nu, tiešām viss strādā, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas labākais līdzsvars starp to, lai ierobežotu slimību, un lai arī cilvēkiem būtu iespēja tomēr pārvietoties.

Bet vai domei pietiek resursu un mehānismu, lai nodrošinātu sociālo palīdzību tiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem?

Šobrīd situācija ir, ka mēs zinām, ka 12. maijā beidzas noteiktā ārkārtējā situācija. Vai beigsies? Iespējams, ka nē. Atkal ir repatriācijas reisi, un mēs skatāmies, lai Rīgas satiksme organizē transportu, lai pievestu cilvēkus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Attiecībā uz pabalstiem situācija ir, ka tika veikts iepirkums, lai ir iespēja maznodrošinātām ģimenēm faktiski uzreiz pēc Lieldienām nodot kartiņas, kur ir ieskaitīta nauda, lai varētu iegādāties pārtiku. Tur ir virkne problēmu saistībā ar to, ka dienestiem bija neprecīzas adreses vai neprecīzi telefonu numuri, tāpēc bija nepieciešams vēl papildus sazināties ar skolām, lai dabūtu kontaktinformāciju katram konkrētam bērnam, kā varētu nogādāt nepieciešamo atbalstu.

Protams, ka vienmēr var vairāk. Saņemam daudz vēstuļu, ka pat trešās grupas invalīdi nevar braukt bez maksas sabiedriskajā transportā. Tas vienmēr ir arī līdzsvarā ar to, lai nodrošinātu pietiekamu distanci, lai, braucot sabiedriskajā transportā, cilvēks nevarētu saslimt. Līdz ar to jau 2. aprīlī parakstīju rīkojumu, ka Rīgā ārkārtējās situācijas laikā pasažierus nepārvadā mikroautobusi, kuros to nevar nodrošināt. Bet tas efekts neizrādījās tik būtisks. Galvenais izaicinājums ir nodrošināt tādu transportlīdzekļu plūsmu, lai cilvēki var droši nonākt darbavietā.

Visu laiku, regulāri tiekamies ar Rīgas satiksmes valdi. Tur izaicinājumu ir daudz, un vislielākais šobrīd ir Rīgas Centrāltirgus. 15. trolejbuss vienkārši brauc pilnāks, nekā vajadzētu būt. Un tas, ko cilvēki dara – redz, ka tur ir uzlīmēts skočs virsū sēdekļiem, viņi noplēš nost, nomet zemē un sēž. Runāju ar Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju. Valde pieņēma lēmumu aicināt pensionārus nebraukt no rīta, kad cilvēki brauc uz darbu, ka viņiem ir noteiktās stundas no pulksten vienpadsmitiem līdz trijiem, kad viņi ir gaidīti tirgū veikt savus iepirkumus. Tāpat arī tirgū šobrīd ir noteikti visādi ierobežojumi, distances salīmētas, sazīmēti tie divi metri. Jo es biju aizbraukusi uz tirgu un skatījos, ka tur dažos paviljonos piektdienas vidū bija tā, ka pie piena produktiem un pie dārzeņiem cilvēki tomēr neievēroja distanci. Un tad es lūdzu, lai informācija tomēr tur ir gan krieviski runājošiem, gan angliski runājošiem, un šobrīd jau tur ir visādās valodās gan informācija pieejama, gan arī skaļruņos apziņo.

Vai kādiem pašvaldības uzņēmumiem būs jāizmanto iespēja prasīt valsts budžeta aizdevumu pamatkapitāla palielināšanai, ja apgrozījums samazinātos par vairāk nekā 50 procentiem?

Šobrīd man tā neizskatās. Skatāmies tagad gada pārskatus vairākām kapitālsabiedrībām, un varu teikt, ka nē. Mums ir pat kapitālsabiedrības, kuras atrod par iespējamu samazināt tarifus. Piemēram, dalībnieku sapulcē pieņēmām lēmumu par tarifu samazināšanu Rīgas ūdenim – no 1. maija būs samazināts par 7 procentiem, un tas skars 75 procentus mājsaimniecību, 25 procentus juridisko personu. Manā ieskatā tas ir cilvēkiem būtisks samazinājums. Tāpat arī Rīgas siltums samazina savus tarifus, un arī netiek piedzīta nokavējuma nauda, un visādas citādas sankcijas netiek vērstas pret tiem, kuri šobrīd, ņemot vērā situāciju, nespēj veikt maksājumus. Protams, ka kādas situācijas parādās no jauna, piemēram, tagad saistībā ar Balzāmbāru.

Par to posos vaicāt – kāpēc vismaz atsevišķos gadījumos nevar dabūt solīto nomas maksas atlaidi?

Jā, tur būtu jārunā detaļās, bet tas, kas šobrīd ir skaidrs – iesniegums Rīgas namiem nemaz arī nav uzrakstīts par to, kā rīkoties tālāk, ņemot vērā, ka galvenā naudas plūsma, kā saprotu, ir no maija līdz septembrim, bet ziemā savelk jostas. Katrā ziņā tur risinājums tiks atrasts. Manā ieskatā, tur var sadalīt parādu termiņos. Nu, nav nekāds mērķis tagad uzņēmējiem, kas gadiem ir veiksmīgi strādājuši, radīt tādu situāciju, ka neviens nav laimīgs.

Bet cik daudziem uzņēmumiem ir piešķirtas nomas maksas atlaides?

Pašlaik tiek apzināta faktiski visu institūciju aktuālā situācija. Problēmas ir arī, piemēram, Rīgas Centrāltirgum, kur ir samazinājusies plūsma. Un atkarībā no tā, vai tās ir pārtikas preces, rūpniecības preces, apgrozījums ir samazinājies vairāk. Finanšu departaments ir sagatavojis, šodien man ir jābūt informācijai saistībā ar Centrāltirgu par to, kā mēs risinām situāciju. Bet tas, kā mēs to redzam pašvaldībā, ir, ka nevis no gadījuma uz gadījumu, bet noteikt vienotu, skaidru kārtību, kā pašvaldība to var piemērot visiem, kam tas ir nepieciešams.

Jūs tagad stāstāt par to, ko Rīgas dome dara, pagaidu administrācijas vadītājs Balševics 15. aprīlī Saeimas komisijā stāstīja, taču, ja salīdzina ar valdības publiski sniegto informāciju, “Rīgā ir pilnīgs klusums”, kā šķiet pat jaunās konsultatīvās padomes vadītājam Andrim Grafam. Vai tā ir tikai tā dēvētā komunikācijas problēma vai apzināta domes vadības politika – runāt par krīzi kā par ikdienu, lai nevairotu drošības riskus?

Kā Bībelē rakstīts – kas klauvē, tam atver, kas meklē, tas atrod.

Vai tas būtu ieteikums rīdziniekiem, kā krīzes laikā iegūt informāciju?

Tā bija atbilde nevis rīdziniekiem, bet gan vairāk Grafa kungam. Tiešām tiek darīts daudz, un informācija tiek nodota ziņu aģentūrām un arī atrodama mājas lapā. Bet atbilde uz jūsu jautājumu ir – mums ir svarīgi balstīties uz likumiem, kurus pieņem Saeima un arī izpildinstitūcija Ministru kabinets. Un, es pieņemu, tāpēc žurnālistiem ir lielāka interese dzirdēt to, ko pieņem Ministru kabinets attiecībā uz visu valsti, nevis stāvēt te pie Rīgas domes un mēģināt saprast, ko Rīgas dome dara pēc tam, kad ir izdarījusi valdība. Es piekrītu, ka ir vajadzīgs vairāk informācijas dot, un mēs pie tā strādāsim.

Žurnālisti dara savu darbu, bet vai domei nevajadzētu pašai aktīvāk un uzskatāmāk informēt rīdziniekus par krīzes situācijā viņiem svarīgo?

Ja jūs sagaidāt, lai stāstu, ko es daru, es labprāt varu stāstīt.

Jūs stāstāt, ko darāt, taču domē ir daudz struktūrvienību – ko viņi dara?

Ja es arī zinātu, ko viņi dara!

Sešpadsmit dienās darbā vēl neesat noskaidrojusi?

Mēs uzgājām augšā fotografēties [pirms intervijas], un tas, ko es redzēju – izrādās, tur ir pīpētava. Es tiešām nezināju, ka tur cilvēki pīpo. Man nekas nav pret pīpētavu, bet kaut kāds labums bija no mūsu fotografēšanās.

Tas labi. Bet vēl par darbiem domē. Jūs 16. aprīlī atstādinājāt no amata Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītāja Ēriku Zēģeli. Kādas vēl izmaiņas gaidāmas domes struktūru vadībā?

Finanšu un administrācijas komiteja jau pagājušā gada beigās bija uzdevusi izpilddirektoram izvērtēt Infromācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa atbilstību ieņemamajam amatam. Pēc tam Rīgas domes Revīzijas pārvalde veica auditu – audits ir uz 84 lapām. Un tur bija tādi konstatējumi, kas rada šaubas par to, vai Zēģeļa kungs atbilst amatam un veic pienākumus, kuri viņam ir noteikti. Bija arī Iepirkumu uzraudzības biroja viedoklis, ka tādā veidā iepirkumi par tik daudziem miljoniem nebija jāveic. Bija Valsts reģionālās attīstības aģentūras aicinājums pārtraukt šo [grāmatvedības un finanšu vadības sistēmas programmatūras izstrādāšanas pakalpojumu] iepirkumu.

Tāpēc es lūdzu deleģēt kādus cilvēkus, kas ir tiešām eksperti informāciju tehnoloģiju un iepirkumu jautājumos, un, ņemot vērā to, ka jau no Valsts civildienesta pārvaldes laikiem pazīstu Māri Knoku, sazinājos ar Valsts ieņēmumu dienestu un lūdzu rast iespēju deleģēt viņu vadīt komisiju. Un šobrīd cilvēki strādā. Pagājušajā ceturtdienā bija jau pirmā komisijas sēde, nākamceturtdien būs nākamā sēde. Dokumentu apjoms tiešām ir liels. Un tā lielākā problēma visā tajā ir, ka tehnoloģiski ir izdarīts tā, ka iepirkumu, ņemot vērā iztērēto līdzekļu apjomu, ir grūti pārtraukt. Tas saistīts ar dažādu licenču nodošanu ne gluži atbilstoši līgumam un iespēju tādejādi elektronisko iepirkumu sistēmā iepirkt tik daudz stundu, cik tam vispār nav domāts – 96 tūkstošus. Tad faktiski sanāk, ka 25 darbinieki, kuri tur ir, astoņas stundas dienā strādā divus gadus. Tur ir interesanti papētīt, kas ir noticis un kāpēc.

Kādus vēl struktūrvienību vadītājus varētu mainīt? Domes Saskaņas frakcijas vadītāja Anna Vladova nupat Latvijas Radio uztraucās, vai ir īstais laiks mainīt Attīstības, Finanšu un Izglītības departamenta vadītājus. Vai tie būtu nākamie?

Pirmkārt, grūti komentēt dažādas baumas un kaut kādus Vladovas kundzes pārspriedelējumus. Bet šajos departamentos šobrīd ir pienākumu izpildītāji, un nomināciju komisijas izskatījušas un uzklausījušas visus kandidātus, kuri ir pieteikušies konkrētajiem amatiem. Es zinu, ka šobrīd katrs komisijā sniedz vērtējumu, tie tiek apkopoti, un attiecīgi tad būs izvirzīts kāds kandidāts. Ja vajag, mēs varam konkrētiem komisijas locekļiem paprasīt.

Pēc kādiem principiem veidotas šīs komisijas?

Tās jau bija izveidotas, kad es te atnācu. Tas, ko es zinu, vienkārši ir, ka šobrīd process tiek finalizēts. Iespējams, ka kāds pienākumu izpildītājs paliks amatā, varbūt visi paliks, varbūt kāds tiks mainīts – es nezinu, neesmu tajās komisijās, kas izvērtē, nevaru pateikt šobrīd. Es tikai zinu, ka rezultāti tiek apkopoti un rezultāti būs. Bet es viņus arī nemainu, tā ir domes (tātad pagaidu administrācijas – red.) kompetence.

Jūsu kompetencē ir pašvaldības kapitālsabiedrības, un jau minējāt, ka dažās lielajās jāievēl padomes. Kad varam gaidīt rezultātu?

Komisijas vēl top, kā jau teicu, gaidām atbildes. Vajadzēja būt jau vakar, bet vēl nebija. Man šodien nebija laika sazināties, jo bija 2. slimnīcas dalībnieku sapulce un jūs, un vēl visādas lietas. Tāpēc es tiešām nevaru tik lielā detalizācijas pakāpē [atbildēt]. Bet daudz interesantāk būtu iepriekšējiem pajautāt, kāpēc, piemēram, Informāciju tehnoloģiju centrs, kas atbild par visiem informācijas tehnoloģiju jautājumiem visā domē, ir iestrukturēts nevis domē, bet gan zem izpilddirektora.

Kāda būtu jūsu atbilde uz šo jautājumu?

(Klusē) Nu, padomājiet. Es jums pateikšu bez mikrofona. (Smejas)

Tātad jūs zināt?

Es nojaušu. Kā es varu zināt, es šeit esmu tikai sešpadsmito dienu! Es jums varētu pateikt, ko vēl varētu pētīt. Arī bez mikrofona. Citādi jūs nospēlēsiet, ka es teicu, bet mani jau tā te ļoti mīl, lai neteiktu citādi.

Labi, tad vispirms par to, ko var ar mikrofonu. Kopš 1. janvāra izpilddirektoram ir ļoti liela vara kā pašvaldības uzņēmumumu kapitāldaļu turētājam, bet tagad no Īpašumu departamenta tiešā jūsu pārraudzībā ir pārcelta arī Komercdarbības nodrošinājuma pārvalde, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt, vai izbeigt pašvaldības līdzdalību uzņēmumos. Vai plānojat mainīt kādu pašvaldības uzņēmumu īpašnieku struktūru?

Man tāda plāna šobrīd nav. Tas viss ir vērtēšanas procesā. Jo likums saka, ka reizi piecos gados ir jāizvērtē pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās. Rīgas domei līdz 15. decembrim jāsaprot, quo vadis – kurp ejam. Līdz ar to šobrīd ir paprasīti neatkarīgā audita ziņojumi, līdz 1. maijam attiecībā uz visām kapitālsabiedrībām ir jābūt nodevumiem, un viena no sadaļām šajos ziņojumos ir izvērtējums par turpmāko pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā. Līdz ar to šis jautājums tiks vērtēts.

Kā zināms, attiecībā uz līdzdalību ir Konkurences padomes noteiktas vadlīnijas. Savulaik par šo jautājumu ir arī Valsts kontrole izteikusies. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka Edgars Pastars, kurš savulaik bija Valsts kontrolē strādājis un šobrīd pārstāv Finanšu nozares asociāciju, piekrita darboties konsultatīvajā padomē. Un tad tas, ko es saredzētu – ka būtu kāds viens objektīvs izvērtējums. Jo manā ieskatā varētu būt diskutējami jautājumi, piemēram, saistībā ar Rīgas mežiem.

Valsts kontrole viņiem ir pārmetusi konkurences kropļošanu…

Jā, jo tirgu kropļot nedrīkst. Un, ja Rīgas meži dara to, ko var darīt tirgū, proti, ražo dēļus – es kā juriste tagad runāju, varbūt tehnoloģiski to sauc kā citādi –, tad tās, manuprāt, nav pamatdarbības, kāpēc mums vajadzētu paturēt tādā apmērā šo biznesu. Arī par Rīgas ūdeni – es arī tagad vienkārši kā Rīgas iedzīvotāja domāju – vai visas tās lietas, kas tiek darītas… Bet tur jāskatās ļoti stingri saistībā ar Konkurences padomes vadlīnijām, un sagaidu no konsultatīvās padomes kādus risinājumus, piedāvājumus saistībā ar auditu konstatēto par to, kas faktiski šobrīd ir.

Ko es ļoti ceru – ka tomēr vēlēšanas 29. augustā būs un septembrī būs dome. Un tad lai arī pieņem to lēmumu.

Pieminējāt Rīgas mežus, Rīgas ūdeni. Kuru vēl funkcijas varētu veikt privātie – RNP?

Rīgas namu pārvaldnieks – pilnīgi piekrītu. Pilnīgi piekrītu! Jau šobrīd namus apsaimnieko vairāki namu apsaimniekotāji. Jūs arī teicāt – kāpēc mēs nepārņemam? Nu, faktiski ir tehniskas problēmas, lai gan droši vien, ja kāds būtu pietiekami uzņēmīgs, katrā mājā tos parakstus arī savāktu.

Kādos vēl no kopumā 15 pašvaldības uzņēmumiem varētu pārskatīt pašavaldības dalību?

Nezinu, manuprāt, varētu pārskatīt dalību arī, nu, nezinu, Dzemdību namā jau nu ne, bet, piemēram, slimnīcās. Bet tur viņiem ir integrēti pakalpojumi – slimnīcās ir ne tikai ārstniecība, bet arī sociālās aprūpes gultas. Un mums kā Rīgas pilsētai ir svarīgi nodrošināt Rīgas iedzīvotājiem sociālo aprūpi. Pansionāti ir pārpildīti, rinda ir 500 cilvēku, un viņus arī kaut kur vajag izvietot. Un tie, kuri ir slimnīcās, ir smagi gadījumi, tādi, ka cilvēkiem vajadzīgs arī lielāks medicīniskais atbalsts, nevis tikai vienkārši kāda vieta. Nu, kā, piemēram, Mežciemā, kur nav tik specifiskas prasības attiecībā uz ārstniecību.

Teicāt, ka šādi lēmumi būtu jāpieņem nākamajai domei pēc vēlēšanām. Radzevičs bažījas, ka dome jau pašlaik varētu nolemt atteikties no līdzdalības kādā no kapitālsabiedrībām. Vai varētu?

Varbūt Radzevičs ir gaišreģis. Jo es pati to vēl nezinu.

Bet vai pieļaujat iespēju, ka par to varētu lemt pirms vēlēšanām?

Es tādu situāciju nepieļauju, es to neatbalstītu. Ja notiek vēlēšanas 29. augustā, tad es uzskatu, ka ir pietiekams laiks, lai dome pilnā sastāvā varētu par šiem jautājumiem lemt. Ja vēlēšanas nenotiek, tad nebūs citu variantu, kā vien par to lemt.

Bet es gribu, lai ir konsultatīvā padome, nostiprināt viņu tiesības ar domes lēmumu, lai nav tā, ka es aizeju projām, un viss atgriežas vecajās sliedēs. Es gribētu, lai kaut kādas lietas tomēr paliek stingrāk un lai ir domes lēmums par to, kāds ir konsultatīvās padomes uzdevums un kādas ir funkcijas. Lai nav, es jums piekrītu, viena cilvēka rokās koncentrēta tik liela vara, kāda ir Rīgā attiecībā uz 15 kapitālsabiedrībām. Nu, tas ir jautājums, kas ir jāatrisina, lai nav tur ļoti lielas iespējas rīkoties, kā vien ienāk prātā.

Pašvaldības uzņēmumu auditu rezultāti būs zināmi mēneša beigās…

Tie jau ir, gaidām.

Ko tieši vēl gaidāt? Ja pareizi sapratu, rezultāti jau ir, un Andris Grafs teica, ka tie esot nevis bēdīgi, bet gan kliedzoši. Vai jums ir līdzīgs iespaids?

Tātad arī Grafa kungs ir gaišreģis, izrādās. Jo, piemēram, man šodien dalībnieku sapulcē Rīgas 2. slimnīca piedāvāja tikai pirmās kārtas nodevumu apstiprināt. Un līdzīga situācija ir arī vēl citās kapitālsabiedrībās. Tā būtu mana replika. Bet, piemēram, ja par jau saņemtu audita ziņojumu par Rīgas namu pārvaldnieku, tad – ir tiešām slikti. Ir tik tiešām ļoti slikti!

Tas, ko es gribu, un tas, ko es darīšu – lūgšu kapitālsabiedrībām sazināties ar audita veicējiem, jo visi auditi mums ir ar konfidencialitātes klauzulām. Manā ieskatā, tas arī nav pareizi. Tāpēc, ka ir tomēr jāzina, kā tiek pārvaldīti uzņēmumi. Es saprotu, ka komercdarbības ir komercnoslēpums, es saprotu, ka personu dati ir jāaizsargā, bet tajā pašā laikā man kā Rīgas iedzīvotājam ir arī tiesības zināt, kas notiek pilsētā. Tāpēc es sagaidu, ka jautājums tiks atrisināta tādā veidā, ka sabiedrība, es pieņemu, arī ar jūsu palīdzību, tomēr varēs iepazīties, kas notiek.

Cik daudz laika varētu vajadzēt, lai saskaņotu ar auditoriem, ka publicēsiet vismaz auditu atzinumu daļu?

Nu, tikko uzrakstīšu vēstules, man šķiet – mēnesi vai cik ilgi tur vajadzētu sazināties? Es lūgšu, lai ir iespējami ātri. Kāda jēga iztērēt kapitālsabiedrības naudu, tikt pie audita ziņojuma un ielikt to atvilktnē? Kāpēc tad vajag prasīt ziņojumu, ja to nevar izmantot? Mums te tādi visādi ierobežojumi ir, ka es tikai varu pabrīnīties.

Vai tie ir iekšējie ierobežojumi?

Daļa jā, daļa nē. Piemēram, attiecībā uz Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumu par IT centru ir noteikta – starp citu, ar Burova kunga rīkojumu – ierobežota pieejamība. Nevar teikt, ka tā revīzijas pārvalde tur ar ļoti lielu iedvesmu ietu Rīgas struktūrvienībās un kādus vien trūkums atklātu.

Bet ir arī agrāk veikti neatkarīgi auditi, piemēram, par Rīgas satiksmi. Balševics intervijā mūsu žurnālam marta sākumā teica, ka to varētu publicēt, tikai esot jāsaskaņo ar audita veicējiem. Kāpēc, jūsuprāt, nekas nav publicēts?

Atzīstos, goda vārds, neesmu pajautājusi. Tas, ko es zinu – ar Rīgas satiksmi ir ļoti daudz problēmu. Mēs mēģinām noturēt, un paldies padomes priekšsēdētājam Aināram Ozolam, kas ilgus gadus bija vadījis SEB banku, un es esmu arī ļoti priecīga, ka valdes priekšsēdētāja ir Džineta Innusa, kurai tiešām ir liela pieredze arī valsts pārvaldē. Mēs varam tikai pieņemt faktus, kādi tie ir, un skatīties, ko var izdarīt, jo tur tiešām ir ļoti sarežģīti.

Vai Rīgas satiksmei būtu jāpārsūdz Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru paliek spēkā Konkurences padomes lēmums par karteli nanoūdens iepirkumā?

Neesmu spriedumu vēl lasījusi, zinu, ka tāds ir. Manā ieskatā ļoti kritiski ir vērtējama nepieciešamība pārsūdzēt. Jo, kā mēs zinām, kasācijas instancē var sūdzēties tikai par materiālo un procesuālo normu pārkāpumiem. Tā Konkurences padomes sūdzība bija par to, ka ir izveidots kartelis. Manā ieskatā Konkurences padomē strādā pietiekami zinoši un atbildīgi cilvēki, kuri konkurences tiesības un attiecīgos regulējumus pārzina. Bet par konkrēto situāciju man sajūta ir, ka es ļoti stingri pārdomātu, vai es šādā situācijā, ja vadītu Rīgas satiksmi, ietu strīdēties uz kasācijas instanci tālāk par šo lietu.

Aprīļa sākumā Balševics teica, ka varētu izsludināt konkursu uz Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, taču par to domāšot, ja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas oficiāli būs pārceltas uz augusta beigām. Tagad ir pārceltas. Kā jums šķiet, vai pašlaik, līdz augusta beigām, būtu jārīko konkurss uz šo amatu?

Varbūt jā, un varbūt nē. Tāpēc, ka pagaidu administrācija jau arī ir pagaidu. Man liktos pareizi, ka dome, kas atnāk, izvēlas izpilddirektoru. Bet tas, protams, ir administrācijas jautājums, vai rīkos konkursu.

Vai jūs piedalīsieties, ja rīkos?

Visticamāk, nē, paldies! (Smejas)

Esat teikusi, ka norobežojaties no politikas, tomēr uzdošu vienu pavisam politisku jautājumu – kāpēc, jūsuprāt, Saskaņas politiķi vaimanā par šausmām, kuras pašlaik notiekot Rīgā, bet GKR Burovs par jums un par pagaidu administrāciju izsakās atturīgi vai pat atzinīgi?

Tas man ir jaunums! (Smejas) Mīkla!

Vismaz ceturtdien Latvijas Radio Kustpunktā viņš par domes pagaidu vadību neko sliktu neteica.

Radio man nesanāk klausīties, televizoru neskatos jau astoņus gadus, tāpēc tiešām nezinu. Es pieņemu, ka varbūt domē Saskaņai ir vairāk cilvēku, kuri ir neapmierināti un nezina, kā tālāk dzīvot, ja viņiem prasa kādu informāciju.

Bet varbūt tāpēc, ka Attīstībai/Par ir gatava pēc vēlēšanām sadarboties ar GKR, kā tajā pašā raidījumā apstiprināja apvienības frakcijas vadītājs Viesturs Zeps?

Es nezinu. (Smejas) Kā es to varētu zināt?! Es jums par kapitālsabiedrībām varu pastāstīt – ar ko es tikos, ko darīju. Kā es varu zināt, ar ko viņi tur domā sadarboties?