Gvatemaliete Karmena Kastiljo atzīst, ka visām maltītēm labprāt pievieno skābo krējumu
Tiekamies neilgi pēc brokastīm. Šorīt Karmena ēdusi olu kulteni un drauga mammas marinētus tomātus — Gvatemalā ēstu to pašu, tikai tomātus aizstātu melnās pupiņas. Karmena un Agris iepazinās 2016. gadā Gvatemalā viņas māsas kāzās. Pirms diviem gadiem abi pārvākušies uz Rīgu un piektdien, 24. aprīlī, svinēs kāzas — divatā ar riteņiem aizbrauks uz dzimtsarakstu nodaļu un pēc tam abi vien baudīs pikniku. Uz svētku galda būs mazliet no dažādu tautu ēdieniem. Latviešu virtuvi pārstāvēs kartupeļu pankūkas, «ar daudz skābā krējuma», Karmena smejoties piebilst.
Sev par pārsteigumu, Karmena ātri vien Rīgā atrada darbu un strādā par procesu kvalitātes vadības inženieri. Taču visgrūtāk bijis pierast pie laikapstākļiem. Jaunā sieviete novērojusi, kā latvieši mainās līdzi gadalaikiem, «pavasarī visi kļūst smaidīgāki, sāk vilkt citas krāsas drēbes, ne tikai melnu». Savukārt Gvatemalā nav četru sezonu, klimata dēļ šī zeme iesaukta par «mūžīgo pavasari» un nodrošina varenu augļu un avokado ražu. Gvatemaliešu virtuves galvenā sastāvdaļa ir kukurūza, no tās gatavotas tortiljas pasniedz katrā ēdienreizē. Arī melnās pupiņas jeb frijoles ir gandrīz katrā ēdienreizē. Karmena priecīgi stāsta, ka nesen Centrāltirgū atklājusi tirgotāju, kas pārdod šādas pupiņas. Tirgū Karmena viesojas bieži. «Man tur ļoti patīk!» Taču Rīgā atrast produktus, kas nepieciešami, lai pagatavotu gvatemaliešu ēdienus, neesot viegli. Karmena sniedz padomu, kā veikalā izvēlēties vislabāko avokado: «Skaties, lai augļa augšpusē esošais pleķītis, ar kuru avokado turējies pie koka, būtu nevis zaļš vai pilnīgi brūns, bet viegli iebrūnējis.»
Gvatemaliešu un citu Latīņamerikas valstu virtuves vieno produktu bāze — pupiņas, kukurūza, dažādu veidu paprikas —, taču Gvatemalā negatavo tik asas maltītes kā, teiksim, Meksikā. Viens no populārākajiem ēdieniem, kas šajā valstī pieejams dažādās variācijās, ir tamales — pildīts mīklas pīrāgs, ko gatavo banānu vai kukurūzas vālīšu lapās. Kartupeļu tamales ierasts ēst ceturtdienās, bet kukurūzas — sestdienas pusdienās. Savukārt tipiska darbdienu pusdienu maltīte ir rīsi ar liellopa gaļu, dārzeņiem un recado — mērci, ko pagatavo, sablendējot dažādus dārzeņus.
Pusdienas ir dienas svarīgākā maltīte, turpretī vakariņās gvatemalieši nereti ēd to pašu, ko brokastīs, — olas, pupiņas, avokado, plantānus (banānu dzimtas augi). Tāpēc Karmenai bijis grūti pierast pie tādas latviešu sātīgo vakariņu klasikas kā kartupeļi un karbonāde. Gvatemalieši neaizraujas ar desertu gatavošanu, jo zemenes un citas ogas un augļi pieejami visu gadu. Ja tomēr tiek taisīts kaut kas salds, parasti tie ir cepti plantāni, kas pasniegti saldskābā tomātu un paprikas mērcē jeb mole.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.