Dažādās pasaules valstīs dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās
Jānis Rozenbergs Upsalā Zviedrijā
Tik daudz svaigā gaisā kopā pavadītu stundu mums vēl nav bijis. Pēc koronavīrusa pandēmijas abi ar vīru būsim kļuvuši slaidāki un veselīgāki, jo dodamies pusdienlaika pastaigās pa mežu gandrīz katru dienu, desmit kilometru vairs nešķiet daudz. Daba palīdz aizmirst skarbo realitāti. Mazgājam rokas vēl cītīgāk, izejam tikai uz pārtikas veikalu, pēc iespējas strādājam no mājām. Ēdam daudz dārzeņu un augļu. Valdība mūs neaicina palikt četrās sienās, tieši pretēji — ja esi vesels un neesi riska grupā, kusties, bet esi atbildīgs un domā ar galvu.
Pēc Novus aptaujām, 62% zviedru uzskata, ka valsts tiks galā ar vīrusu. Lielākā daļa uzticas veselības aprūpei un Sabiedrības veselības aģentūrai, pēc kuras rekomendācijām lēmumus šobrīd pieņem valdība. Zviedrija iet savu, no lielākās daļas valstu atšķirīgu ceļu, uzsvars uz katra cilvēka individuālo atbildību un spēju izvērtēt riskus. Šāda stratēģija pagaidām attaisnojas.
Sabiedrības veselības aģentūras ģenerāldirektors Juhans Karlsons intervijā SVT noraida kritiku par pārāk maigiem ierobežojumiem: «Esam diezgan pārliecināti, ka izvēlamies ceļu, kurā vislabāk izvairāmies no infekcijas izplatīšanās, neradot daudz nelabvēlīgu faktoru. Nav nozīme tikai tam, cik mums inficēto ir bijis. Jāskatās arī tas, kas notika ar cilvēkiem, kuri bija ieslodzīti savās mājās, kas notika ar sabiedrības veselību. Arī skolu slēgšanas ietekmi uz veselības aprūpi. Labāku rezultātu nevar sasniegt ar aizliegumu, vismaz ne Zviedrijā, ir jābūt sabiedrības atbalstam un sapratnei.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.