Dažādās pasaules valstīs dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās
Katrīna Sičeva Romā Itālijā
Vienā no Eiropas haotiskākajām metropolēm ir apstājies laiks. Parasti dzīves pilnās itāļu ielas ir tukšas — nav trokšņa un steigas, visapkārt tikai klusums un putnu čalas.
Esmu mājās trešo nedēļu un varu novērot pasauli tikai no sava balkona. Pirms sākās karantīna, turpināju iet uz darbu un izmantot sabiedrisko transportu līdz brīdim, kad atrados vagonā viena pati. Mana darbavieta ir pretī Svētā Pētera baznīcai, tāpēc varēju novērot, ka garās tūristu rindas pamazām pazuda jau pāris nedēļas pirms karantīnas sākuma. Pirmais iztukšojās pilsētas centrs, aktīvāka dzīve turpinājās tikai pilsētas dzīvojamajos rajonos. Tāpat kā daudzi, es koncentrējos uz savu darbu (esmu apģērbu dizainere) un citiem pienākumiem, turpināju ikdienas skriešanas un aktivitātes. Uz jogu gāju līdz brīdim, līdz sporta zāle kļuva tukša. Neilgi pirms karantīnas sākuma biju pat aizbraukusi uz Milānas modes nedēļu un tikai pēc tam sapratu, cik tas bija riskanti.
Arī tagad mana ikdiena paiet ierastajā ritmā, bet četrās sienās. Darbs noris smart-working veidā, jogas nodarbības — tiešsaistē. Viss turpinās… No rīta pirms darbu sākšanas izeju uz balkona, lai paelpotu svaigu gaisu. Dzīve turpinās, bet dažreiz šķiet, ka laiks ir apstājies. Ar vīru strīdamies, vai šodien ir pirmdiena vai ceturtdiena, bet izrādās — otrdiena.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.