Mare un Ilga, kolekcionē ielu uzrakstus • IR.lv

Mare un Ilga, kolekcionē ielu uzrakstus

«Ielu uzraksti ir kā paralēla, mums līdzās eksistējoša pilsētas seja. Tā kaut mazliet, tomēr ietekmē to, kā konkrēto vietu uztveram un tajā jūtamies,» uzskata «ielu antropoloģes» Ilga un Mare. Foto — Kristīne Madjare
Alise Zita Zeidaka

Vai pamanāt uzrakstus, kas rotā māju sienas un stabus jūsu ikdienas maršrutā? Izrādās, to ir daudz vairāk, nekā ievērojam. Māsas Ilga (24) un Mare (20), kā viņa lūdz sevi saukt, jau ceturto gadu publicē ielas mākslinieku pausto savā Facebook lapā Ielu filozofija.

Kas ir ielu filozofija jeb «ieluzofija», kā to dēvē māsas? Pavisam vienkārši — kāda nezināma mākslinieka izpausmes uz visdažādākajām virsmām. Taču tas nav prasts vandalisms! Meitenes stāsta, ka darbojas kā ielu antropologi — fiksē to, kas kādam bijis būtisks. Bieži vien rakstītā mūžs ir īss — sienas aizkrāso, un to vietā rodas citi teksti. Piemēram, uz kāda Stabu ielas nama 2015. gadā bija milzīgs uzraksts «Koka Rīga». Kad to aizkrāsoja, parādījās jauns — «Šī siena ir neaprakstāma». Uzrakstītais bieži pazūd, bet liecības par to glabā māsu izveidotā lapa — gaistošās ielu mākslas bibliotēka. «Mēs nodarbojamies ar mikrokonservēšanu,» savdabīgo nodarbi definē Ilga. Lapai Ielu filozofija ir gandrīz četri tūkstoši sekotāju, kas bieži vien arī paši iesūta uz ielas pamanītos tekstus.

Meitenes atceras rudens vakaru pirms četriem gadiem, kad viss sākās: viņas ievēroja kādu namu Blaumaņa ielā. Tam bija pagrabiņš, bet virs tā uzraksts «Ielej pamatus». «Eu, bet interesanti! Gadās taču redzēt visādus uzrakstus… Varētu uztaisīt lapu,» nodomāja māsas. Viņas sāka publicēt to, kas pašām šķiet interesants, un, kā tagad atzīst, pavērās pavisam cits skats uz pilsētu. «Ja nekoncentrējies uz to, ka ielas ir pilnas ar mākslu, to nemaz neredz,» pārliecināta ir Mare. Izrādās, ka māsas ilgu laiku staigājušas apkārt ar smagām fotokamerām, jo Ilgai tikai nesen ir viedtālrunis, bet Marei tāda joprojām nav. «Ja redzi kādu pērli, labāk lai kamera ir līdzi,» uzskata Mare. 

Uz sienām atrodamas gan rupjības, gan īsti domu graudi. Meitenes uzskata, ka darbojas kā bezkaislīgas žurnālistes — nevis pauž savus uzskatus, bet parāda patiesību. Arī neglīto. «Mēs nemēģinām izlikties, ka tā tur nav,» atzīst Ilga. Turklāt interesanti, ka ap uzrakstiem bieži vien izveidojas tāda kā «saruna» un rakstītais transformējas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu