Slēpošana Alpos nav tā vērta, lai Šveices šokolādes vietā saviem vecvecākiem uz mājām atvestu koronavīrusu — tik īss un skaidrs ir veselības ministres Ilzes Viņķeles ieteikums pirms skolēnu brīvlaika sākuma Latvijā.
Pagaidām ar jauno vīrusu inficēto skaits no 0 līdz 8 pieaudzis vienas nedēļas laikā, visi ieradušies no Itālijas. Bet pašā Itālijā ieviesta visaptveroša karantīna, cerībā apturēt nāvējošo infekciju — no tās miris jau pustūkstotis cilvēku, un veselības sistēma izmisīgi cīnās ar pacientu vilni. Vēl sliktāk ir tikai Ķīnā, kuru vīruss skāra pašu pirmo.
Kamēr veselie cenšas pasargāt sevi un mediķi aprūpē saslimušos, zinātnieki dažādās pasaules valstīs strādā pie vakcīnas, kas radītu imunitāti pret jauno sērgu. Izrādās, sava loma ir arī Latvijas zinātniekiem, intervijā atklāj Biomedicīnas pētījumu centra direktors Jānis Kloviņš.
Jau vairākus gadu desmitus latviešiem ir uzkrāta laba reputācija fundamentālajā zinātnē, kas saistīta ar vīrusu pētīšanu, tāpēc starptautiskie partneri labprāt aicina mūs sadarboties. Mūsu stiprā puse ir kāda tehnoloģija, kas lieti noder vakcīnu konstruēšanā, — sarežģīto procesu izsakot vienkāršā valodā, vīrusi ir kā mazas bumbiņas, kurām zinātnieki prot piestiprināt noteiktus proteīnus, lai organisma imūnsistēmā radītu spēcīgu atbildes reakciju. Tieši tagad latviešu zinātnieki rada šādu konstrukciju pēc Šveices kompānijas pasūtījuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.