Jaunais Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons pieņemts darbā, lai izvilktu banku no naudas atmazgāšanas radītajām problēmām
Skats no Swedbank ēkas 26. stāva ir skaists un meditatīvs. Pēcpusdienas saule apspīd mierīgi plūstošo Daugavu, pāri tiltiem rit ikdienas satiksme, Rīga redzama visā dažādībā.
Taču Latvijas lielākās finanšu kompānijas mātesbankai šis nav laiks sapņainai peldēšanai mākoņos. Pērn pavasarī Zviedrijas sabiedriskā televīzija atklāja, ka caur Swedbank Igaunijas filiāli pēdējos desmit gados pārskaitīti 135 miljardi eiro aizdomīgas nerezidentu, pārsvarā Krievijas iedzīvotāju, naudas. Sekojošajos mēnešos Zviedrijas prokuratūra veica kratīšanu bankas birojā Stokholmā, izmeklēšana pret banku tika sākta arī Igaunijā un ASV, tika atlaista bankas prezidente Birgita Bonesena, un bankas akciju vērtība samazinājās par trešo daļu.
Lai izvilktu banku no šīm problēmām, oktobrī Swedbank grupas prezidenta amatā stājās Jenss Henriksons, kuram ir daudzveidīga pieredze finanšu nozarē. Viņš bijis gan Zviedrijas apdrošinātāja Folksam prezidents, gan Stokholmas NASDAQ biržas vadītājs, gan vairāk nekā desmit gadus strādājis Finanšu ministrijā, bet no 2008. līdz 2010. gadam Starptautiskajā Valūtas fondā atbildēja, cita starpā, par palīdzības programmu Latvijai.
6. martā Henriksons bija ieradies Rīgā, kur tikās ar Valsts prezidentu, Finanšu ministrijas valsts sekretāru, FKTK vadītāju. Arī Ir radās iespēja intervēt Henriksonu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.