Mazās sarunas

Zīmējums — Māra Drozdova
Krista Vāvere
Print Friendly, PDF & Email

Lai atklāti sarunātos ar citiem, jānonāk tuvībā ar sevi

Tas notika kādā no X svētku sanākšanām. Ziniet, tās vārdā nenosauktās, vieglās sapulcēšanās ar glāzi vīna un intīmu apgaismojumu telpā. Mēs bijām skaisti, inteliģenti un sveši (par pēdējo runājot — tādi arī palikām). Spraucoties cauri svešinieku bariņiem, atvieglojumā pamanīju glābiņu pāris pazīstamu cilvēku veidolā. Jāsagaida mirklis, kad kāds no viņiem atbrīvosies, jāpieslīd klāt, un ar vieglu «kā tev klājas?» neveiklā «es-nevienu-nepazīstu-man-nav-par-ko-runāt» sajūta būs izkūpējusi. Tā arī notika. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu