fbpx

Mācību trauksme – premjera ziņojums un koku ciršanas noteikumi 6

Skats no gaisa balona. Foto: Evija Trifanova, LETA
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Koku ciršanas noteikumu grozījumi var kļūt ne tikai par nopietnu draudu Latvijas dabai, bet arī par kliedzošu piemēru tam, uz cik vājas argumentācijas pamata balstīti noteikumi var iegūt Ministru kabineta atbalstu.

Otrdien, 25. februāra, Ministru kabineta sēdē pēdējā brīdī tika iekļauts un arī apstiprināts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma nodaļā “Lauksaimniecība” varam atrast šādu rindkopu: “Izstrādāts un atkārtoti izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti, līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai.”

Nezinu, kā šādi ziņojumi top. Saprotu, ka pats K. Kariņš tos neraksta, taču gribētos, lai premjers vismaz ir izlasījis un piekrīt visam tajā rakstītajam. Taču neatkarīgi no tā, vai šos teikumus K. Kariņš ir lasījis vai nē, šis ir ļoti nelāgs signāls par to, kā top un Ministru kabineta atbalstu iegūst dažādi dokumenti. Turklāt pieļauju, ka šis ziņojums arī kalpo Zemkopības ministrijai kā “mācību scenārijs”, kā cauri Ministru kabinetam izdabūt pašus koku ciršanas noteikumu grozījumus. Ja šis bija eksperiments, tad grozījumu virzītāji var būt iepriecināti, taču mums pārējiem ir pamats lielām bažām.

Redzam, ka pietiek ar dažām skaistām, bet faktos nebalstītām frāzēm, un, neiedziļinoties pamatojumā, Ministru kabinets būs gatavs ne tikai atbalstīt tievāku koku ciršanu, bet pat lepoties ar to, kā ar īpašu sasniegumu.

Pirmkārt, jāatgādina, ka Latvijas meži netiek ilgtspējīgi apsaimniekoti (par ko jau esmu rakstījis šeit). Zemkopības ministrijas iecerētie koku ciršanas grozījumi nevis veicinās mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet gluži pretēji – vēl vairāk attālināsies no šī mērķa. Ekonomiskās intereses mežu apsaimniekošanā pārmēru dominē jau pašlaik. Atļauja cirst jaunākus mežus radīs vēl lielākus draudus videi – pieaugs kailciršu platības, palielināsies mežu fragmentācija, samazināsies resnu koku un vecu mežu sastopamība, līdz ar to tiks degradētas meža sugu dzīvotnes.

Īsāk sakot – noplicināsies Latvijas mežu dabas daudzveidība. Zemkopības ministrija nav ne objektīvi izvērtējusi šos draudus, ne piedāvājusi kompensējošus pasākumus, kas tiešām ļautu nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.

Var piekrist, ka rosinātie mežu atjaunošanas noteikumi varētu veicināt oglekļa piesaisti mežā, taču cilvēkam ir jādzīvo ļoti īpašā pasaulē, lai domātu, ka oglekļa piesaisti var veicināt, kokus ražīgākajos mežos cērtot ātrāk un to vietā iestādītajiem kokiem neļaujot izaugt lieliem. Jāatgādina, ka Zemkopības ministrija nav veikusi (vai vismaz publiskojusi) izvērtējumu, kā mainītos oglekļa piesaiste, ja grozītu tikai atjaunošanas noteikumus (t.i., noteiktu stingrākas prasības mežu atjaunošanā), bet ne koku ciršanas noteikumus.

Apgalvojums, ka “minētais regulējums izstrādāts pārdomāti”, ja nebūtu lasāms ministru prezidenta oficiālā ziņojumā, varētu tikt uztverts kā skarbs sarkasms. Varu tikai atgādināt, ka pat oficiālajā noteikumu grozījumu anotācijā Zemkopības ministrija pinas pretrunīgos apgalvojumos (lasīt šeit). Mēģinot pārliecināt sabiedrību, ministrija klāsta nepatiesību (lasīt šeit). Ja regulējums būtu tik pārdomāts, vai tiešām tik grūti savus argumentus balstīt uz skaidriem faktiem?

Ministru prezidenta ziņojumu uzklausīs Saeima, tāpēc ceru, ka vismaz kāds no deputātiem norādīs K. Kariņam, ka noteikumu grozījumi, kas viņa ziņojumā tiek saukti par pārdomātiem, nav izvērtēti, radīs draudus videi, neveicinās ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ka tos neatbalsta sabiedrības vairākums (lasīt šeit) un pat lielākā daļa meža īpašnieku (lasīt šeit).

Tāpat ceru, ka ministru prezidents pievērsīs šiem grozījumiem lielāku uzmanību nekā dažiem teikumiem savā ziņojumā. Pretējā gadījumā šie noteikumu grozījumi kļūs ne tikai par nopietnu draudu Latvijas dabai, bet arī par kliedzošu piemēru tam, uz cik vājas argumentācijas pamata balstīti noteikumi var iegūt Ministru kabineta atbalstu. Britu komiķis Džons Klīzs kādā intervijā reiz teica, ka līdz ar vecumu sagrūstot ilūzija, ka lēmumu pieņēmēji zina, ko dara. Es vēl esmu pārāk jauns, lai piedzīvotu šo vilšanos. Visas cerības uz jums, Kariņa kungs!

Komentāri (6)

Sskaisle 02.03.2020. 10.49

Tad vēl – šai žurnālā uzstājas mūžīggā seksa eksperte rukšane dace – kā saka – nav iebildumu – ja ir kam tas der – lai būtu

bet – saeimā viņu ievēlēja , jo feisbukā sevi prezentēja kā zinošu meža speciālisti, kura no seksa problēmām pārkvalificējusies uz meža problēmām

Solīja, kā glabs mežus un dzīvniekus, gejus un lezbietes . KUR TAS VISS IR?
Tik vien pulvera kā apdirst latviešus kā impotentus

Par ko vispār var būt runa – ja esam tik sasodīti nenormāli lēti pērkamas maukas ? !

+3
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 02.03.2020. 10.45

Kad politiķiem jābūda mafiozo būvnieku intereses Marsa parka izciršanā – tad tās pamato ar valsts drošību – kad žurnālisti drusku papurina to Krievijas kremļa rokās turēto LATVIJAS VALSTS drošību – tad atkal ir tā sajūta, ka ja kādu rītu ltv1 rīta panorāmā biedrs putins teiks – dobroje utro – tovarišči – tad nevajadzētu tēlot pārsteigumu

nu sen jau mūs kontrolē un varo kremlis – kā tagad moderni saka – 100 dažādās nokrāsās

https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/baltkrievijas-valsts-uznemums-kas-apkalpo-brunotos-spekus-piegada-sakaru-nodrosinajumu-latvijas-dzelzcelam/

VAS “Latvijas dzelzceļš” nav tikai lielākais darba devējs un atslēgas spēlētājs tranzītā. Dzelzceļa infrastruktūra ir stratēģiski nozīmīga. Īpaši mūsdienās, kad, gatavojoties NATO spēku mācībām, arī dzelzceļš ir iesaistīts bruņutehnikas pārvietošanā.

Lai ikdienā uzņēmuma iekšienē nodrošinātu sakarus, pārraudzītu kravu un vilcienu sastāvu kustību, ir izveidotas dažādas programmas un komunikāciju sistēmas. TV3 raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka daudzas no tām ir novecojušas. Turklāt vairākas joprojām uztur to ražotāji no Krievijas un Baltkrievijas.

Vienas sistēmas veidotājs ir Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas Krievijai draudzīgos baltkrievu bruņotos spēkus apgādā ar sakaru iekārtām, satelītiem un rācijām.

+2
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 02.03.2020. 10.54

Vēl – lūk – meža izcirtējiem ir izcils lobijs – gluži kā būvniekiem piemēŗam.
Lūk, Inese Zandere reklamēja – kā inteliģence savākusi parakstus meža atbalstam – savāca , kā saka, savu darbu izdarīja un viss. Aizmirsa par to.

Bet – gadījums ar Kristīni Misāni mums ko parādīja – nr 1 – ka viens nav cīnītājs, ka visiem ir jāsadodas rokā un jāizrāda milzu neatlaidība un izturība un NOTEIKTI jāpievērš starptautiskās sabiedrības uzmanība un tikai tad Latvijas valsts spēj reaģēt sabiedrības vai kāda viena sabiedrības locekļa interesēs.

Kamēr ir kā ir – kāds raksta vēstules, kāds omentārus , bet kāds lētus mauku romānus – tikmēr politiķiem tas netraucē pieņemt lēmumus to interesēs, kuri viņiem maksā

+2
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort