Žils (Igors Šelegovskis), pat sastapies ar žandarmērijas šefa (Kaspars Dumburs) brutālu vardarbību, paliek nepieejams un neskarts. Foto — Anna Rosalie Uudre
Režisora Vladislava Nastavševa izrāde Te sākas nakts ietiecas zemapziņas un mīta dziļumā, kur nav nošķīruma, kas ir labs, kas — ļauns
Izrāde, ko pēc franču kino-režisora Alēna Girodī literārās debijas romāna Te sākas nakts motīviem Ģertrūdes ielas teātrī iestudējis Vladislavs Nastavševs, ir neērta, uzbrūkoša, aizskaroša un fascinējoši skaista. Neesmu pārliecināta, ka gribētu to skatīties vēlreiz. Kā zinošs psihologs, varbūt pat psihiatrs Nastavševs izvēlas punktus, uz kuriem trāpot, izraisīt bailes, trauksmi, pretīgumu, baudu vai eiforiju. Kā aukstasinīgs manipulators viņš spiež uz šiem punktiem, noturēdams skatītāju (mani noteikti) nepārtrauktā mainīga saspringuma stāvoklī, kāpinot vai atslābinot to, taču neļaujot pilnīgi izzust.
