Grūti saprast, kā 54 cilvēku nāvē Zolitūdes lielveikala Maxima drupās vainīgs tiesas priekšā izrādījies tikai viens cilvēks — būvinženieris Ivars Sergets. Ēkas jumts iebruka divus gadus pēc uzbūvēšanas, jo savienojuma vietā sija neizturēja slodzi. Izmeklēšanā atklājās, ka jumts nemaz nevarēja nesabrukt, jo slodzes aprēķini bija pilnīgi nepareizi. Tie bija Sergeta aprēķini.
Taču būvniecības process ir vesela ķēde, kurā iesaistīti eksperti, darbu vadītāji, būvuzraugi — vai tiešām neviens no iesaistītajiem nespēja tik būtisku kļūdu atklāt, un tiesa tagad atzinusi, ka viņiem tas vispār nebija jāizdara? Ja projektu dokumentācijas blāķi, parakstu un zīmogu virtenes uz papīriem neko nenozīmē tiesā par 54 cilvēku nāvi, tad kāda īsti ir šīs sistēmas jēga? Visa striktā regulācija rada viltus drošības sajūtu, bet patiesībā nepasargā no liktenīgām kļūdām.
Tiesa izlēma attaisnot astoņus apsūdzētos, bet vienlaikus uzskatīja, ka pilnīgi nepamatoti apsūdzība nav vērsta pret sabrukušo jumta siju ražotāju Vikom Industry, kas gan paspējis jau likvidēties. Tiesa izvirzīja asus pārmetumus prokuratūrai par apsūdzības darbu. Tā ir vēl viena skumja vēsts — ja tik svarīgu lietu kā atjaunotās Latvijas laiku lielāko traģēdiju likumsargi nespēj izmeklēt efektīvi, tad kāda ir kvalitātes latiņa «parastās» lietās? Jāgaida izvērstāks tiesas pamatojums šiem pārmetumiem.
Līdz ar Kristīnes Misānes lietu, kurā prokuratūra «pamodusies» tikai pašā pēdējā brīdī, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas izgāšanās tiesā ir skaļš trauksmes signāls. Izskatās, ka ne tikai lielveikala, bet arī prokuratūras jumts ir iebrucis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.