fbpx

Ko atkritumu apsaimniekotāji un pārstrādātāji var mācīties no pērnā gada pieredzes 11

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Ja 2018. gads atkritumu pārstrādes nozarei bija veiksmīgs un lielākoties ar izaicinājumiem saskārās apsaimniekošanas sektors, tad pagājušais gads bijis spraigs kā vieniem, tā otriem. Tas aizvadīts Rīgas neveiksmīgā iepirkuma zīmē un kaismīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu, kas ietekmēs gan atkritumu apsaimniekotājus, gan pārstrādātājus. Tā kā arī šogad nozari gaida vairāki svarīgi uzdevumi, jautājums ir – vai esam pietiekami labi apguvuši pērn gūtās mācības, lai izaicinājumi, kurus nevaram ietekmēt, nebūtu šķērslis izaugsmei?

Neizpildītais mājasdarbs – Rīgas iepirkums – neatceļ jaunus uzdevumus

Situācija ar atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Rīgā ir lielisks uzskates līdzeklis, kas notiek, kad valsts un pašvaldības institūcijas savā starpā nesarunājas, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm paliekot kaut kur otrajā plānā. Lai kādu gatavību sadarboties izrādītu uzņēmēji, lai kādas investīcijas tiktu ieguldītas, tas negarantē, ka būsi pasargāts no iestāžu savstarpējām cīņām. Tomēr tām būtu jāveido daudz ciešāks dialogs, īpaši šāda mēroga iepirkumos un stratēģiskos jautājumos, no kuriem atkarīga visas nozares izaugsme.

Tas būs svarīgi arī šogad, kad Latvijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares darba kārtībā ir tādi uzdevumi kā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajam periodam, kas ietver paplašināto Ražotāju atbildības sistēmu, depozīta sistēmas ieviešanas MK noteikumu izstrāde, bioloģisko atkritumu šķirošanas un tekstila šķirošanas sistēmu iestrādes un grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Pēdējā laika notikumi Saeimā, Ministru kabinetā, Rīgas domē un virknē citu institūciju skaidri parāda, ka nedrīkst jaukt īstermiņa priekšvēlēšanu politiskus saukļus ar ilgtermiņa politikas plānošanas un izpildes dokumentiem, jo tas degradē investīciju vidi nozarē, kam būs ilgtermiņa ietekme uz Latvijas spēju izpildīt ES nospraustos pārstrādes un šķirošanas mērķus.

Vai ļausim lielvalstīm saspiest mūsu atkritumu pārstrādes nozari?

2019. gads atkritumu pārstrādātājiem bijis sarežģīts. To jūt arī “Eco Baltia grupa”: ja vides apsaimniekošanas sektorā piedzīvota izaugsme, paplašinot darbību un pārklājumu Latvijā, tad pārstrādes sektorā, īpaši PET otrreizējo izejvielu tirgū, pie lielākām ražošanas jaudām izdevies tikai noturēties 2018. gada līmenī.

Daļēji tā noticis, jo Ķīnas un ASV tirdzniecības kara dēļ Eiropas tirgū pērn strauji pieauga otrreizējo izejvielu piedāvājums no Āzijas. Pašlaik otrreizējo izejvielu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo virkne ražotāju joprojām izvēlas izmantot pirmreizējās izejvielas, kuru cena ir zemāka. Valdību un ES institūciju galvenais uzdevums ir izstrādāt regulējošus instrumentus un radīt apstākļus aprites ekonomikai, lai veicinātu otrreizējo izejvielu plašāku izmantošanu. Turklāt šogad situāciju otrreizējo izejvielu tirgū lielā mērā noteiks naftas cenas un svarīgi būs OPEC lēmumi. Mēs nevaram tos ietekmēt, tāpēc vēl jo lielāka nozīme būs tam, kā valsts un pašvaldības iestādes un nozares uzņēmēji spēs sadarboties.

Redzu vairākas jomas, kurās mums ir neizmantots potenciāls. Piemēram, būtu daudz rūpīgāk jāizvērtē pārstrādātās plastmasas vai gumijas (riepu) izmantošanas iespējas ceļu būvē un jāstiprina zaļā iepirkuma principi Latvijā. Vienlaikus noteikti jāturpina darbs pie uzņēmumu modernizācijas un to konkurētspējas veicināšanas, atbalstot ražošanas iekārtu modernizāciju gan mazo un vidējo, gan lielo uzņēmumu segmentā, kuriem svarīgi celt konkurētspēju globālajā tirgū. Lielas cerības pārstrādes nozarei saistās ar Eiropas Zaļo kursu un tā ietvaros paredzētajiem līdzekļiem zaļo projektu atbalstam un attīstībai. Pašlaik Eiropas rūpniecība izmanto tikai 12% reciklētu materiālu, bet šim skaitlim ir būtiski jāaug nākotnē.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, jeb kā dzīvosim ar depozīta sistēmu

2022. gada februārī visu nozari gaida lielas pārmaiņas, kad tiks ieviesta depozīta sistēma. Taču jau tagad Latvijai jāseko starptautiskajām tendencēm, paplašinot nododamo iepakojumu klāstu, kas ļaus efektivizēt sistēmas izveides izmaksas. Protams, depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs visus atkritumu apsaimniekotājus, jo no apsaimniekotās atkritumu plūsmas tiks “izrauta” virkne vērtīgu iepakojumu, kuru nošķirošana palīdz piedāvāt zemākus tarifus atkritumu apsaimniekošanā. Tāpēc prātīgāk būtu iestāties par paplašināta depozīta ideju, lai efektivizētu un maksimāli savienotu paralēlās atkritumu šķirošanas sistēmas, kas neizbēgami veidosies. Turklāt nedrīkst aizmirst ES uzstādījumus par klimata neitrālu ekonomiku 2050. gadā, kur transporta radītais piesārņojums veido 25% no visām emisijām, līdz ar to paralēlas transporta sistēmas nākotnē nevarēs pastāvēt.

Ieguvējiem no depozīta sistēmas jābūt visai sabiedrībai un tirgum kopumā, ne tikai atsevišķiem dzērienu ražotājiem, kuriem ES uzliek konkrētus mērķus pudeļu atpakaļsavākšanā. Mūsu kopīgā atbildība ir no sadzīves atkritumiem nošķirot pēc iespējas plašāku iepakojumu klāstu, lai tie atgrieztos apritē un tik masveidīgi nebūtu jāpatērē dabas resursi.

2020. gads – iespēja sadarboties jaunā kvalitātē

Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas, neskaidrības Rīgas iepirkumā un starptautiskajos polimēru tirgos un PET otrreizējo izejvielu cenu kritumu, šis būs jaunu izaicinājumu gads. Tāpēc šogad fokusā būs tas, ko varam izdarīt paši, nepaļaujoties uz to, ka kāds mums dos kaut ko gatavu. Gan katra uzņēmuma līmenī, strādājot pie automatizācijas, jaudu palielināšanas, jaunu produktu meklēšanas, darba vides un procesu uzlabojumiem, gan valsts un pašvaldības iestādēs, izvirzot priekšplānā sabiedrības un valsts ekonomikas intereses un pārvarot vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi. Jo sarežģītais pērnais gads mums māca skaļi un skaidri – lielu mērķu sasniegšanai vajadzīgi uzticami ceļabiedri, lai kādā jaukā dienā mēs neattaptos pie kaudzes nekur neliekamu atkritumu.

Komentāri (11)

Sskaisle 17.02.2020. 15.22

Monopolisti miljonos peldās, bet tauta mocās …. izmisīgi smagi –
un šis goda vārds nav rets gadījums – zinu perosnīgi lūdzīgus

Jautājums – cik ilgi tā?

Lūk, valsts bez rožainiem plīvuriem.

Jānis Dzenis
6 h
Vakar sanāca no Aizkraukles līdz Koknesei aizvest vienu stopētāju. Pa ceļam uzzinātais mani nedaudz šokēja, un tas būs viegli teikts.
Puisis atvainojās, kad nedroši kāpa mašīnā, jo izrādījās, ka vienai kājai ir protēze, un viņš ir invalīds. Sākumā domāju, ka dreb no alkohola pārmērīgas lietošanas, bet patiesībā bija pārsalis, jau otro dienu kājām ceļu mērojot līdz Rēzeknei. Naudas neesot ar ko aizbraukt līdz mājām, izskats neviešot uzticību, tāpēc ar auto stopēšanu neveicoties. Labi, ka autoostā ļāvuši pārgulēt. Pa ceļam apstājusies Ceļu policijas patruļas mašīna un gribējusi sodīt par stopēšanu, jo gājējiem jāpārvietojas pa pretējo braucamās daļas pusi, bet uzzinājuši, ka invalīds, atvizinājuši līdz Aizkrauklei.
Rēzeknē darba neesot, bet priekš ģimenes nauda jāpelnot, tāpēc devies darba meklējumos līdz Rīgai. Diemžēl invalīdu visur baidoties ņemt darbā. Sieva arī dzirdes invalīde, bet meitai 7 gadi un jāiet skolā, vajagot naudu drēbēm un citām lietām. Bērnam pabalsts 16 eiro!
Un tagad sākas pats interesantākais. Sākumā bijis pirmās grupas invalīds un kaut kādu naudiņu saņēmis, bet tad iegādājies protēzi, par kuru šubrīd maksā kredītu un kļuvis otrās grupas invalīds ar attiecīgu invaliditātes pabalstu, jo tagad varot staigāt…?! Es biju šokēts! Puisim bijušas vadītāja tiesības, bet tagad viss jākārto no jauna, jo protēze ir uz labās kājas, kā arī jāiegādājas īpaši aprīkots auto, bet kur lai tādu naudu ņem? Bijis kādu laiku Īrijā, bet tur slimai kājai sākušās problēmas. Tā nu dzīvo viņi Latvijas laukos, audzē cūku, vistu, trušus, sieva pa dārzu saimnieko, mežā lasa ogas un sēnes, gatavo ziemai, audzina meitiņu un cenšas izdzīvot šajā bezcerīgajā situācijā un valstī…
Iedevu naudiņu ceļam, lai vismaz līdz mājām kā cilvēks tiek….

0
0
Atbildēt

1

    altinyildiz > Sskaisle 17.02.2020. 16.10

    No ko, pēc šī zēlīgā stāsta, piekritīšu, ka visi TECII kārtas, Citadeles, LM, Stradiņa slimnīcas, OIK, AirBaltic un daudzu citu, neaizmirstot visu LC, DPsaimnieks, LPP un ZRP latviešu valstij nodarīto, čekas valsts nozagšanas megaafēru projektu beneficiāri aizlaižami uz šrotu un biogāzē, bet visi to tuvinieki deklasējami un vienā gurnautā izraidāmi no Eiropas. Tādi zatļeri, dombrovski, pabriki, rinkēviči, kazlovski un bordāni turpmāko 100 gadu laikā atbilstoši saviem talantiem un intelektam labāk raks grāvjus, strādās mežā, vai liks sliedes, bet netuvosies politikai

    0
    0
    Atbildēt

    0

Maris Leja 15.02.2020. 11.39

IR ir dziļš pienākums pēc šāda raksta dot brīvu vārdu arī godājamajam Viesturam Tamužam.
Lai atvieglotu IR izpratni par pesonālijām, jeb KAS IR KAS, te saite jau no jūlija 2019.:
https://www.la.lv/viesturs-tamuzs-drosme-pateikt-rigas-atkritumu-karalis-ir-kails

Mani mulsina šāda odioza un slidena darboņa piesaiste no IR puses…

0
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > Maris Leja 16.02.2020. 09.26

    Nezinu gan vai IR ir pienākumi. Privāts medijs taču.

    Lūk, sabiedriskajiem medijiem ir pienākums mūs nodrošināt ar pilnvērtīgu, objektīvu informāciju. Bet tas nenotiek.

    NA un citi komčekistu kalpi stingri tur sab. medijus aiz rīkles. Ka par daudz skābekli nesāk vilkt plaušās.

    0
    0
    Atbildēt

    3

    altinyildiz > Sskaisle 17.02.2020. 13.23

    Latvijas privātiem medijiem, nodzītā krievu praporu šaļava, pie varas esošie čekas kājaslauķi un pederasti, netērē nodokļu maksātāju līdzekļus.
    https://www.pietiek.com/raksti/saistiba_ar_skutela_raidijumu__ir__izdeveji_ne_tikai_sanem_no_ltv_naudu,_bet_ari_skaitas_ltv_sponsori

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Sskaisle 16.02.2020. 09.33

    Jau piektdien privātie interneta mediji ziņoja, ka aizturēts edvīns inkēns, aizdomas par 40 milj !!!! nodokļu nenomaksāšanu .

    Atmodas varonis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, ekspolitiķis, Rīga Tv 24 pastāvīgais eksperts, NT Žurkas apdziedāta leģenda – un pēkšņi – tādi jaunumi.

    Tomēr sabiedrisko mediju ziņu redaktori nolēma tautu ar tādu informāciju neapgrūtināt.

    Protams, ka neviens nešaubās, ka nauda ir pietiekami liela, lai nofinansētu tiesu sistēmu, kas panāks aizdomās turamo attaisnošanu.

    Un ja tiesu sistēma to nedarīs, tad valdība izdarīs.
    Ekonomikas ministrija gatavojot projektu kā pareksiešu miljonāriem atcelt jebkādus tiesiskos apgrūtinājumus

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Maris Leja > Sskaisle 16.02.2020. 10.13

    Par IR pienākumiem secinu pēc viņu pozicionēšanās, jeb tēla sabiedrības acīs.
    Par raksta tēmu- vēl pievienoju Simanoviča profilam (skaties.lv 29.10.2017):

    Eiropas krāpšanas un finanšu noziegumu izmeklēšanas aģentūra OLAF bija pamanījusi, ka fonda pārvaldnieki ieguldījuši Eiropas naudu uzņēmumos, kuros paši ieinteresēti. Tā esot rīkojies Tamuža biznesa partneris, kādu laiku otrā Eko fonda vadītājs Māris Simanovičs, kurš reizē bija arī valdes priekšsēdētājs uzņēmumā Eco Baltia. Par šo gadījumu OLAF Latvijas finanšu institūcijai Altum pērn likusi atmaksāt 200 000 eiro. Arī šo summu Altum vēlas piedzīt no Eko investora.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Maris Leja 16.02.2020. 10.39

    Jā, paldies par info. Un tomēr – ne jau IR jāvaino , ka nav šo vai to publicējis. Lūk, Simanoviča viedoklis. Arī svarīgi zināt, ko šis stāsta un par ko klusē.

    Tieši IR jāsaka paldies, ka publicēja intervijas ar Atmodas varoņiem un vienlaicīgi Atmodas ideālu kapračiem. Nav nekāda mistika, runa ir par Latvijas valsti, kurā valda čekisti- komunisti.

    Tikko bija info, ka Čiekurkalna tirgus īpašnieks ir augsta ranga VID amatpersonas ģimene. Tirgū tirgo kontrabandu. Ka tas VID darbinieks būtu atlaists no darba par interešu konfliktu – nav info.
    Ministre petraviča apgalvoja, ka maksājusi nevis algas aploksnē, bet komandējuma naudas. Man tam jānotic? Mēs tam ticam? Skaidrs, ka nē. Skaidrs, ka valsts tādējdi kārtējo reizi apliecina, ka tiesiskumam ir 0 vērtība. Taisnība ir tikai tiem, kuri spēj maksāt pie varas esošiem.

    Kāpēc lai šai mauku valstī, kur visu izšķir maksātspēja nevis tiesiskums, katrs necīnītos pēc sava gabala?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Maris Leja > Sskaisle 18.02.2020. 14.32

    Lasiet uzmanīgāk, lūdzu. Ne par nepublicēšanu IR vaino.
    Bet- par izvēli, kam tiek dots vārds. Mazākais, šādi var kompromitēt savu portālu…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > Maris Leja 16.02.2020. 13.41

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 14.02.2020. 10.09

Patiesībā jau grūti , ļoti grūti saprast ,kam ticēt un kam uzticēties.
Tagad ar bažām gaidu – kas notiks, kad no Konkurences Padomes izcēla Abramoviču – vai tagad KP pieļaus monopola nostiprrināšanos atkritumu apsaimniekošanas biznesā?

Kāpēc daudz lielākas un bagātākas pilsētas par Rīgu ir tīrākas un daudz lētākas ? Man tam ir tikai viens skaidrojums – valsts un pašvaldības nespēja atteikt oligarhiem.

Šī saeima iedeva simtiem miljoniem – politiķiem tēriņiem – attapās , ka var ņemt sev vairāk un nekaunīgāk – tauta tāpat nedumposies, bet neiedeva neko pētnieciskajai un analītiskajai žurnālistikai. Un tam ir sekas ….

Cik tur simti tūkstoši tiek tērēti visāda veida komunikācijām, bet paskaidrot vienkārši un saprotami, kāpēc cenas visu laiku aug, bet pakalpojumu kvalitāte un pieejamība tikai samazinās – to lūk , neviens vairs nespēj.

Man ļoti žēl, ka valsts pieļava, ka vietējie oligarhi izēda no šī tirgus somu uzņēmējus. Labi saprotu, ka tie te nneodarbojās ar labdarību, bet gan ar peļņas gūšanu, bet viņu klātbūtne jau tikai atšķaidītu alkatīgo biznesa vidi Latvijā.

Tagad esam kā tāds apcirpts aitu bars – vienīgais, ko spējam – blēt, ka dārgi . Kāpē c dārgi – vai un kā to novērst – nevienai aitai tādi jautājumi pa galvu nerosās – tik neuzticīgi valstij un pašvaldībai esam

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort