Vladislavs Lakše (41) kopš bērna kājas ir zīmējis, spēlējis basketbolu un sapņojis nokļūt NBA. «Tā nav nejaušība,» viņš saka, nupat uz gadu noslēdzis līgumu ar čempionvienību Toronto Raptors. Tikai bērnībā neiedomājās, ka varētu kļūt par komandas mākslinieku
Intervijai Vladislavs piekrīt uzreiz, varam tikties jau nākamajā dienā. Taču sākumā mūsu komunikācija ir drīzāk neveikla. Pa telefonu runājam strikti uz «Jūs». Kad sarakstāmies WhatsApp, lai visu precizētu, viņš, kā jau čalis, kura kaislība ir ielas basketbols, virtuozi un neskopojoties lieto emocijzīmes — smaidiņus, īkšķus un daudz ko citu. Pusvienpadsmitos vakarā pārdomā un atsūta ziņu, ka labprātāk atbildētu uz jautājumiem e-pastā. Foršāk tomēr būtu tikties klātienē, tā sanāks dzīvāk, rakstu pretī, pievienojot smaidiņu beigās un cerot, ka izdosies pierunāt.
Kad nākamajā dienā ar fotogrāfu aizelsušies esam gandrīz uzkāpuši līdz sestajam stāvam kādā Rīgas klusā centra kāpņu telpā, mākslinieks, izdzirdējis soļus, jau slēdz vaļā durvis. Viņš mūs jau gaida. «Pēkšņi visi grib rakstīt par mani. Bet es jau četrus gadus strādāju ar amerikāņiem, arī ar tādiem medijiem kā Bleacher Report un ESPN, desmit gadus Latvijā veidoju Ghetto Games tēlu, esmu strādājis ar vadošajiem basketbola klubiem Krievijā, un nevienu tas neinteresēja,» viņš saka, taču teiktajā nejūt rūgtumu. Vladislavs ir lepns par sasniegto, atbildība rūpēties par NBA čempionvienības vizuālo tēlu nav nieks. Un, kamēr ar viņa zīmējumiem sociālajos tīklos dalās tādas zvaigznes kā Šakils O’Nīls, viņš ir gatavs dalīties priekā par to.
Meklējot labāku fonu fotosesijai, izejam īsā ekskursijā pa viņa bēniņu dzīvokli. Tas ir elegants un pedantiski kārtīgs, ja neskaita pusdienlaika sauli, kas cauri jumta logiem piešķiedusi plašo viesistabu ar gaismu. Aiz tās ir telpa, kurā viņš strādā — basketbola zīmējumi un animācijas top datorā tepat mājās. Blakus darbavietai, man par nelielu pārsteigumu, nobružātu hiphopa albumu vietā ir Josifa Brodska dzejoļu krājums.
Kamēr viņš pozē fotogrāfam, turpinu ziņkāri aplūkot Vladislava iedzīvi. Pašķirstu uz kumodes noliktu biezu, glancētu, basketbolam veltītu izdevumu franču valodā. Tajā ir intervija ar Lakši un apkopoti arī viņa darbi. Ne tikai basketbolam veltītie, bet arī dažas no gleznām un zīmējumiem par sociālām tēmām. Tās pārsvarā ir tumšas, sāpīgas, distopiskas vīzijas, kurās bieži izsmieta reliģija un politika. «Šobrīd vairāk esmu pazīstams kā sporta mākslinieks, taču tas nav viss stāsts,» saka mākslinieks, kurš savulaik teicami pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju kā grafiķis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.