Viltus zvans • IR.lv

Viltus zvans

Pauls Raudseps

2016. gada referenduma mokošās sekas turpināsies vēl ilgi

Cilvēki parlamenta priekšā līksmo, pār pūli plīvo Anglijas Svētā Jura karogi ar sarkano krustu uz balta lauka, bet zem kājām tiek mīdīts Eiropas Savienības zilais karogs. Daudziem noteikti sajūta tāda, it kā Lielbritānija nokratījusi Briseles važas un jau pacēlusi buras, lai brīvi aizpeldētu sapņu tālē. Bet, tāpat kā 31. janvārī skanošais Bigbena zvans bija tikai ieraksts, jo īstais slavenā torņa pulksteņa mehānisms tiek remontēts, arī ilgi gaidītā Brexit diena ir vēl tālu no pilnvērtīgas Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Patiesībā praktiski nekas vēl nav mainījies, ja neskaita Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaru beigšanos un faktu, ka britu premjerministrs vairs nepiedalīsies ES samitos. Kuģis vēl aizvien ir pietauvots pie mola — Lielbritānija pārejas perioda laikā ir ES vienotā tirgus dalībniece ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, un tagad tikai sāksies sarunas par nākotnes attiecībām, uz kuru fona iepriekšējos trīsarpus gadus ilgusī mocīšanās ar līgumu par izstāšanos varētu sākt šķist kā patīkama pastaiga pa saulainu liedagu.

Lai cik bieži Lielbritānijas premjerministrs atkārtotu savu mantru Let’s get Brexit done («Novedīsim Brexit līdz galam»), šobrīd šajā ceļā sperti tikai paši pirmie soļi, un neviens nezina, kāds tas solītais «gals» varētu izskatīties.

Diemžēl vēl aizvien pastāv «cietā» Brexit risks — iespēja, ka Lielbri-tānija varētu izstāties no ES kopējā tirgus bez jaunas vienošanās par tirdzniecību un citām ekonomiskajām attiecībām, kas nozīmētu pēkšņu muitas pārbaužu parādīšanos uz robežas, nopietni apgrūtinātu darbu uzņēmumiem, kuri paļaujas uz ātru preču piegādi no kontinenta uz Lielbritāniju, un varētu pat izraisīt pārtikas un medikamentu deficītu Lielbritānijā, par ko Brexit krīzes uzliesmojumā pagājušā gada pavasarī daudzi satraucās. Nav izslēgts, ka šāda nevajadzīgi destruktīva rezultāta iespējamība šobrīd ir pat lielāka nekā pirms gada. Tolaik premjerministre vēl aizvien bija Terēza Meja, kura, par spīti pastāvīgajai izdabāšanai ideoloģiski nelokāmajam breksitistu mazākumam savā partijā, centās darīt visu, lai mazinātu izstāšanās procesa kaitējumu savai valstij.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu