Literatūrzinātniece Anita Rožkalne kopā ar kolēģiem sarakstījusi pētījumu Latvija: kultūru migrācija, kas aplūko dažādu kultūru mijiedarbību
Divdesmit deviņi Latvijas Universitātes literatūras, valodas, vēstures un filozofijas, kā arī mākslas pētnieki strādājuši, lai taptu 500 lappušu bieza kolektīvā monogrāfija par to, kā laika gaitā, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji, dažādas kultūras savstarpēji mijiedarbojušās. Literatūrzinātniece Anita Rožkalne, divu grāmatas rakstu autore un redaktore, uzskata, ka relatīvi jaunā latviešu kultūra bijusi pētniecībai pateicīga — varēts kompakti un ietilpīgi tēmai pievērsties. «Grieķu kultūrai būtu nepieciešami neskaitāmi sējumi.»
Šāds starpnozaru pētījums, kas aplūko kultūru mijiedarbi, Latvijā tapis pirmoreiz, un, pēc Rožkalnes sacītā, arī Eiropā tam, visticamāk, nav analoga. Pētniece grāmatu iesaka izlasīt visiem, kurus interesē Latvijas vēsture un kultūra negaidītā griezumā.
Kas ir kultūru migrācija, un kāpēc bija svarīgi par šo tēmu rakstīt?
Vairāki apsvērumi. Mūsdienu globālajā laikmetā ar aktīvajām cilvēku plūsmām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē vārds «migrācija» lielākoties saistās ar negatīvu pieskaņu. Arī Latvijas kultūras vēsturē skatoties, vienmēr bijis viedoklis, ka tās kultūras, kas ienāk Latvijā ar ieceļotājiem — vai tie būtu vācieši, krievi vai kādas citas tautas —, ir kaut kas tāds, kas atņem latviešiem viņu kultūrtelpu, noliedz latvisko. Proti, ietekmē negatīvi. Paralēli bijuši arī viedokļi, ka tā ir bagātināšanās.
Mums, četrām institūcijām Latvijas Universitātes paspārnē, tas ir, vēstures institūtam, filozofijas institūtam, valodas institūtam un literatūras institūtam, radās vēlēšanās palūkoties dziļāk, no zinātniskā viedokļa, kā īsti ir ar kultūru migrāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.