fbpx

Ekonomists: Valsts nav ienaidnieks, kas jāapkaro 8

Pēteris Strautiņš. Foto: Lauris Aizupietis
Print Friendly, PDF & Email

Nākamajai nodokļu reformai noteikti jābūt orientētai nevis uz nodokļu samazināšanu, bet uz valsts ieņēmumu palielināšanu, intervijā žurnālam Ir saka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš saredz, ka “politiskā elite tuvojas jaunam apziņas stāvoklim — saprot, ka valsts nav kāds ienaidnieks vai šķērslis, kas visu laiku ir jāapkaro. Valsts ir institūcija, kas rada kopējo labumu, ko mēs nevaram radīt individuāli”.

Intervijā Ir Strautiņš stāsta, ka Latvijā redzam ļoti daudz privātās bagātības un publiskas nabadzības pretstatījumu – cilvēki brauc ar dārgām mašīnām, bet tās lauž uz sliktiem ceļiem, pietrūkst naudas efektīvai, valsts pārvaldītai medicīnas aprūpei, tāpēc tiek pirkti dārgāki privāti pakalpojumi. “Ir pilnīgs līdzsvara trūkums,” secina ekonomists.

Tam skaidrojums ir, ka Latvijā tas ir pēcpadomju ēras ideoloģisko pārspīlējumu rezultāts, 90. gadu domāšanas inerce. Strautiņš atgādina, ka sākotnēji galvenais ienaidnieks mums bija pārmērīga valsts loma ekonomikā, kas bija jāsamazina. “Šī domāšanas inerce iegājās, daudzi turpināja nodokļu samazināšanu uztvert kā universālas brīnumzāles.”

Pie lielākajām kļūdām Latvijā Strautiņš pieskaita emigrāciju: “Jāatzīst, Latvijā un Lietuvā tas ir bēdīgs fenomens. Grūti iedomāties kādu citu pasaules valsti, kuras tautas labklājības līmenis ir salīdzināms ar šīm divām Baltijas valstīm un kur būtu bijusi tik liela emigrācija. Tas ir bijis lielais, nepatīkamais pārsteigums Latvijas nesenajā vēsturē.”

Strautiņš to skaidro ar jau pieminēto nevienlīdzību kā vienu no faktoriem: “Starp ES jaunajām dalībvalstīm dažas, to skaitā Latvija, ir starp nevienlīdzīgākajām. Un ir tādas, kas ir starp vienlīdzīgākajām, piemēram, Slovākija un Ungārija. Tās ir valstis, kur reālais IKP uz iedzīvotāju ir līdzīgs Latvijai, bet viņiem nevienlīdzība ir daudz mazāka, un emigrācija arī ir bijusi mazāka.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (8)

Sskaisle 24.01.2020. 11.00

”Valsts ir institūcija, kas rada kopējo labumu ” – jau pirmie meli.
Nu bija valsts simtgade – valsts iedalīja 60 milj – kas konkrēti man tika no šiem 60 milj? Veberes pīkstošā mīlas dziesma aukstā vējā un tumsā krastmalā ! Par visu citu maksāju pati. Kurā vietā te kopējais labums?
Par medicīnu – man dr iedeva 3 ĢĀ norīkojumus – lai valsts apmaksātu – pirmais bija visakūtākais samaksāju gan par izmeklējumu, gan speciālsta konsultāciju uz ķepas, jo valsts apmaksāto iespējams nesagaidītu – 125 + 35 eur = 160 eur, otrs izmeklējums usg par 15 eur – to uz sitienu apstipirnāja , bet trešais – kur cena ir 175 eur + speciālista konsultācija – nav pieejams vispār, pat rindā nepieraksta.
Kur te kopējais labums?
Satiksmes ministrijai uzrakstīju iesiegumu, ka mani absolūti neapmierina plānotās izmaiņas satiksmes noteikumos skrejritenu lietošana – jo tā nenovērsīs apdraudējumus kājāmgājējiem. Man pat nav atbildējuši – sak – miljonus bīdām šurp turp – nav mums laika ar tādiem sīkumiem kā gājēju drošība kramēties
KOPĒJAIS LABUMS?

Tā es varētu turpināt. Dedzināja riepas – indēja cilvēkus, bet redz – cits neviens neesot sūdzejies un tāpēc arī tev nav ko te sūdzēties

Šitās runas – no padomju okupācijas ziedu laikiem nenormāli kaitina –

+4
0
Atbildēt

0

lindab456 26.01.2020. 12.48

“Latvijā redzam ļoti daudz privātas bagātības un publiskas nabadzības pretnostatījumu… ” ļoti slidens un tendenciozs apgalvojums ar norādi uz vienīgo pareizo risinājumu – pārdali.
Kā to var neredzēt -skaidri un nepārprotami nabadzības un bagātības kontrasti Latvijā ir gan privātās telpas robežās gan publiskajā telpā. Gribētos sagaidīt no ekonomista, ka apgalvojumam seko arī mēģinājums atklāt kādi tad mehānismi ir noveduši pie tik liela nabadzības un bagātības kontrasta, kas ir par pamatu demogrāfijas bedrei, sociālajām problēmām, emigrācijai.

+2
0
Atbildēt

1

    kolpants > lindab456 27.01.2020. 15.40

    Будто это и так непонятно, какие именно. государственные и муниципальные закупки, работа VID, финансовой полиции, отношение государства к бизнесменам (как честным, так и не очень, или совсем нечестным), вера простого гражданина (и негражданина) в то, что государство способно справедливо и разумно распоряжаться полученными налогами. И т.д.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

n_karklinz 26.01.2020. 10.04

Strautiņš ir pilnīgi toksisks lielkapitāla (banku) vergs. Tāpēc es nesaprotu ir.lv, Latvijas radio u.c. medijus, kam šis Strautiņš ir vienīgais eksperts (?) ekonomists, kura viedokli tie tiražē. Nedrīkst ticēt nevienam Strautiņa vārdam, banku un Vienotības valdošās kliķes cilvēknīdēju influenceris. Kauns redakcijai!

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort