Latvijas ekonomikas izaugsme iepriekšējo desmitgadi noslēgusi ar ne visai iepriecinošu izaugsmes tempu. Lai gan īstermiņa dati pasaulē pēdējā laikā norāda uz situācijas stabilizāciju, prognozes liecina, ka diemžēl ne pasaulē, ne pašmājās arī šī desmitgade neiesāksies ar strauju ekonomikas uzrāvienu. Swedbank prognozē ļoti piezemētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2,2% apmērā, kas šogad, līdzīgi kā 2019. gadā, balstīsies uz privāto patēriņu. Gaidām, ka izaugsme sasparosies tuvāk šā gada otrajai pusei un nosacītu atgūšanos redzēsim 2021. gadā. Negatīvie riski gan pasaules, gan Latvijas ekonomikai šogad saglabājas augsti.

Joprojām saspringtā darba tirgus iedvesmots, patēriņš virzīs iekšzemes pieprasījumu 

Neskatoties uz to, ka ekonomikas izaugsme pagājušajā gadā bija uz pusi mazāka nekā iepriekš, darba tirgū šo atslābumu īsti novērot nevarēja. Pēc uzņēmēju domām, pieprasījuma trūkums pērn kļuva arvien jūtamāks kavēklis biznesa tālākai attīstībai, taču arī darbaspēka trūkums joprojām saglabājās augstā līmenī. Tas, kā arī tālāka aplokšņu algu legalizācija (piemēram, būvniecības nozares ģenerālvienošanās ietekmē) veicināja ļoti līdzīgu algu pieaugumu kā 2018. gadā, it īpaši privātajā sektorā.  Šogad algu kāpums vājās izaugsmes ietekmē nedaudz piebremzēsies, taču saglabāsies straujš (6,5%).

Prognozējam, ka bezdarbs, kas pagājušajā gadā nokrita tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, noturēsies ap 6,3%. Reālo pirktspēju uzlabos mērenāka inflācija (2,4%), ko šogad virzīs akcīzes kāpums, bet piebremzēs atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu samazināšanās. Kopumā darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus, kā arī joprojām augstais un pat augošais patērētāju noskaņojums un mērenā inflācija liecina par noturīgu pieaugumu privātajā patēriņā.

Savukārt investīcijās šogad gaidām vēl gausāku attīstību nekā pagājušajā gadā. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu augstākais punkts, visdrīzāk, jau ir pagātnē, tādēļ papildu devumu investīcijām nevaram gaidīt. Privātās investīcijas ietekmēs uzņēmēju noskaņojums, kas, lai gan pagājušā gada laikā pasliktinājies, joprojām ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Arī būvniecībā strauji pieauguma tempi izpaliks. Lielie investīciju projekti, kas gaidāmi saistībā ar Rail Baltica, uzlabos investīciju sniegumu turpmākajos gados.

Vājā globālā izaugsme bremzēs Latvijas eksporta attīstību

ASV-Ķīnas pirmās kārtas tirdzniecības vienošanās, kā arī lielāka skaidrība Brexit procesā īstermiņā uzlabojuši globālās tirdzniecības ainu. Taču joprojām prognozējam, ka partnervalstu ekonomikas šogad augs visai lēni, strauji samazinoties tieši tuvāko kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta kāpumam. Latvijas eksporta izaugsme 2020. gadā saglabāsies neraksturīgi zema, taču, pasaules ekonomikas izaugsmei atdzīvojoties, gada otrajā pusē gaidām dzīvelīgāku eksporta sniegumu.

Uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā pagājušā gada beigās pirmo reizi kopš 2016. gada vērojām apjomu kritumu. Kokapstrādes nedienas, visdrīzāk, turpināsies arī šā gada pirmajā pusē gan vāja pieprasījuma, gan cenu sarukuma dēļ, ko lielā mērā nosaka mizgrauža posta darbi Eiropas mežos.

Pagājušajā gadā rūpniecību balstīja metālapstrāde, elektronika un elektriskās iekārtas. Taču uz gada beigām pasūtījumu apjomi metālapstrādē sākuši manāmi sarukt, kas rada bažas par apakšnozares sniegumu šogad. Lai gan pārtikas ražošana 2019. gadā joprojām neiepriecināja, dati par investīciju apjoma kāpumu pagājušajā gadā ļauj ar lielāku optimismu raudzīties uz apakšnozares iespējām iekarot eksporta tirgu nākotnē. Taču kopumā varam secināt, ka apstrādes rūpniecībā strauji izaugsmes tempi šogad nav gaidāmi.

Pakalpojumu eksports tiek prognozēts noturīgāks, saglabājoties nozīmīgam biznesa, IT un telekomunikāciju pakalpojumu pienesumam. Savukārt tranzīta noriets un Mobilitātes pakotnes veicinātā autopārvadātāju konkurētspējas mazināšanās Eiropas tirgos ierobežos transporta pakalpojumu eksportu. Strukturālās pārmaiņas finanšu sektorā nevedina gaidīt pienesumu šīs nozares pakalpojumu eksportā.

Kopumā prognozējam salīdzinoši gausu izaugsmi tuvākajos ceturkšņos, kas sasparosies gada otrajā pusē. Spītējot eksporta vājumam, arvien spēcīgais privātais patēriņš noturēs 2020. gada izaugsmi 2,2% apmērā. Nākamajā gadā prognozētā eksporta tirgu izaugsmes uzlabošanās, kā arī joprojām straujais reālās pirktspējas kāpums pašmājās nodrošinās ekonomikas kāpumu par 2,7%.

Riski pie pamales joprojām nozīmīgi

Pēdējos mēnešos audzis optimisms pasaulē, taču riski saglabājas nozīmīgi. Uz 2020. gada beigām, tie varētu atkal palielināties, ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanas un neskaidrību, kas saistīta ar Brexit pārejas perioda beigām.

Gada sākums atgādināja, ka ģeopolitiskie riski var saasināties jebkurā brīdī. Arī ECB politika ir pārmaiņu priekšā, jo prezidente Lagarda šogad uzdevusi veikt stratēģijas izvērtējumu. Krasas izmaiņas ECB politikā palielinātu neskaidrību jau tā nervozajos finanšu tirgos.

Arī pašmājās risku netrūkst. Finanšu sektora strukturālās pārmaiņas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs Latvijas tēlu investoru acīs. Īstermiņā gan aktuāls būs jautājums par to, vai Latvijas progress virzībā uz lielāku caurspīdību un naudas atmazgāšanas kontroles efektivitāti vērtētājiem būs licies pietiekams. Risks ir arī, ka, politiķiem ieslīgstot kompromisu meklēšanā, debates par iespējamajām nodokļu izmaiņām ieilgs. Gada beigās pieņemti pārsteidzīgi un sasteigti lēmumi tikai veicinātu neskaidrību un padarītu biznesa vidi neprognozējamāku.