Gadumijas kaujas

Latvijas politikas gada notikums būs Rīgas domes atlaišana

Politika nebeidzās arī gadumijas brīvdienās, bet Rīgas domē svētku dienās gāja gandrīz kā Tuvajos Austrumos. Tikai raķešu triecienu vietā turpinājās «partneru» ierakumu kaujas par amatiem un priekšsēdētāja Oļega Burova reklāmas uzbrukumi medijos, ka viņš strādājot visu rīdzinieku labā. Šīs svētku kaislības neļāva aizmirst, ka Rīgas pašvaldības atlaišana un pirmstermiņa vēlēšanas būs šā gada svarīgākais prognozējamais Latvijas politiskās dzīves notikums.

Domes atlaišana nupat izskatās esam vairs tikai «kad», nevis «vai» jautājums. Tāpēc varētu pabrīnīties — kāpēc atlaišanai nolemtās pašvaldības deputātiem tādas cīņas par amatiem dažiem atlikušajiem mēnešiem? Tāpēc, ka šie daži mēneši tiešām ir miljonus vērti — tūlīt jāsadala «apgūšanai» šā gada Rīgas budžeta miljards. Pērn koalīcijas brukšanas jukās tam neatlika laika, un tikai tagad domē valdošie sāk spriest, kurš, kuram un cik iedalīs.

Domes atlaidējiem Saeimā un valdībā citāda, kalendāra rēķināšana. Pirmdien valdības koalīcijas partijas nosprieda, ka atliks īpašā Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanu līdz brīdim, kad būs beigusies parakstu vākšana par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem likumos par pašvaldībām un par to vēlēšanām, kuri paredz, ka pirms termiņa ievēlēta pašvaldība strādā līdz aiznākamajām vēlēšanām, ja līdz nākamajām atlikuši 9—24 mēneši.

Tieši šis likums, precīzāk, deviņu mēnešu termiņš līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kad var rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, turklāt tajās ievēlēta pašvaldība strādātu līdz aiznākamajām vēlēšanām, ir svarīgākais Rīgas domes atlaišanas sāgā. Pašlaik spēkā esošais likums noteic, ka atlaistas pašvaldības vietā jaunas ievēlēšanu nevar rīkot un ir jāieceļ pagaidu administrācija, ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām atlikuši 15 mēneši.