Radošums, zinātkāre un abstraktā domāšana - atslēga bērnu sagatavotībai nākotnei • IR.lv

Radošums, zinātkāre un abstraktā domāšana – atslēga bērnu sagatavotībai nākotnei

1
Ilustratīvs attēls.
Linda Liukasa

Gandrīz katra cilvēka ikdiena mūsdienās ir saistīta ar tehnoloģijām. Liela daļa cilvēku ir tehnoloģiju radītāji, pārējie – tehnoloģiju lietotāji. Tomēr ne visi amati, kas ir saistīti ar tehnoloģiju radīšanu, sastāv tikai no programmēšanas. Tehnoloģijas ir ietvars radošām, loģiskām konceptuālās izpratnes un cilvēku saskarsmes prasmēm, kas izpaužas arī tādos amatos kā vizuālais dizaineris, UX (lietotāja pieredzes) un UI (lietotāja saskarnes) dizaineris, analītiķis, tekstu autors, scenārists (īpaši – spēlēm), animators un daudzos citos, kur pietiek arī ar pamatizpratni par to, kā strādā tehnoloģiju sistēmas.

Radošums sagatavo bērnus nākotnes izaicinājumiem

Visiem bērniem ir jābūt iespējai skolā iemācīties programmēšanas pamatprasmes, tāpat kā mēs apgūstam fiziku un bioloģiju, jo tas ietekmē ļoti lielu sabiedrības daļu. Tāpat mācību procesā būtu vairāk jāievieš ar rokām darāmi spēles elementi, mudinot bērnus spēlēties un mācot programmēt (piemēram, iepazīstinot ar robotiku u.tml.). Patlaban lielākoties par radošumu tieši programmēšanā runā spēļu un aplikāciju kontekstā, bet programmēšanas process iekļauj arī komunikācijas prasmju apguvi, mācoties strādāt komandā, kā arī rada milzu prieku brīdī, kad tiek piedzīvots “ahā!” brīdis.

Tehnoloģiju iespējas ierobežo tikai mūsu iztēle, un mēs pat nezinām, vai nākotnē vēl lietos datorus un klaviatūru mūsdienu izpratnē. Tāpēc ir svarīgi darīt trīs lietas – stāstīt un skaidrot par tehnoloģijām, veicināt pieeju nākotnes pamatprasmju apguvei, kas ir arī programmēšana, un mācīt skatīties uz pasauli un procesiem filozofiskāk, abstraktāk.

IT uzņēmumu sociālā atbildība – popularizēt un atbalstīt ar tehnoloģijām saistīto prasmju apgūšanu

Būt vecākam nav viegli, jo visu nevar zināt, tāpēc ir svarīgi, ka bērniem ir pieeja informācijai, un te nāk talkā grāmatas Hello Ruby, kas vienkāršā valodā un ar ilustrācijām skaidro sarežģītus konceptus. Ar VISMA atbalstu ir iznākusi jau ceturtā grāmata latviešu valodā Sveika, Rūbij! Robots iet skolā, kurā šoreiz stāsta par to, kas ir mākslīgais intelekts. Tehnoloģiju uzņēmumu atbalsts šādu mācību materiālu izveidē un izplatīšanā skolās ir īpaši svarīgs, jo tas paver jaunus apvāršņus bērniem. Grāmatu nokļūšana pie lasītājiem būtu daudz sarežģītāka, ja uzņēmumi to finansiāli neatbalstītu. It īpaši tas attiecas uz tulkojumiem latviešu valodā, jo lasītāju skaits ir salīdzinoši neliels, līdz ar to izdevniecībām finansēt jaunus izdevumus tikai no ieņēmumiem no grāmatu pārdošanas būtu sarežģīti.

Arī IT uzņēmumi un to darbinieki ir labs avots, kur vairāk uzzināt par tehnoloģijām un industrijā pieejamiem amatiem. Turklāt, ņemot vērā, cik strauji tehnoloģijas ienāk katrā dzīves sfērā, ir svarīgi, ka vairāk uzņēmumu iegulda izglītības sistēmas attīstībā, skolotājos un izglītības pieejamībā. Tieši ieguldījumi izglītībā ir tas, kas nodrošina uzņēmumu un valsts ilgtermiņa attīstību.

Viegli un efektīvi veidi, kā bērniem attīstīt jaunas prasmes

Pirmkārt, svarīga ir metode, kā bērnus iepazīstina ar pasauli cilvēki, kas māca jaunas prasmes. Esmu Montessori mācību stila piekritēja. Šī metode par pasauli bērniem māca caur darīšanu un spēlēšanos.

Otrkārt, ir svarīgi mudināt bērniem nepazaudēt zinātkāri un virzīt pašmācošā pasaules izzināšanā. Viegli un interesanti iemācīt jaunas un sarežģītas lietas var ar grāmatām, kas ir ilustrētas un sarakstītas vieglā valodā, piemēram, Hello Ruby!. Vērtīga metode ir arī Cubetto, kas attīsta loģisko domāšanu un māca programmēt pavisam mazus bērnus, izmantojot spēles un rotaļlietas nevis datoru. To bērns var praktizēt gan vienatnē, gan ar vecākiem. Iesaku arī Scratch, kas ir bezmaksas programmēšanas valoda un kopiena tiešsaistē, kur ikkatrs pats var izveidot savu interaktīvo stāstu, spēli vai animāciju. Scratch ir pieejams arī latviešu valodā.

Treškārt, YouTube ir labs avots, kur ne tikai atrast instrukcijas, kā kas strādā un kā lietot, bet arī vieta, kur smelties iedvesmu un idejas jauniem personīgajiem projektiem ar dažādu sarežģītības līmeni.

Ceturtkārt, bez teorētiskajām un praktiskajām prasmēm, bērniem būtu jāmāca arī neatlaidība un pacietība. Nebūtu jākaunina, ja kaut kas neizdodas pareizi vai ātri. Caur kļūdām var ne tikai labāk iemācīties, kā ir pareizi, bet arī atklāt un izgudrot jaunas lietas.

 

Autore ir mazo bērnu grāmatu sērijas “Hello Ruby” autore un ilustratore, globālās bezpeļņas organizācijas “Rails Girls” dibinātāja

Komentāri (1)

Atis Priedītis 06.01.2020. 10.55

Manuprāt, bērniem ir jāiemāca tā saucamā “zemapziņas domāšana”. Tas ir kvalitatīvi jauns, daudz produktīvāks, domāšanas veids, kurš tiek izmantots ļoti, ļoti maz. Vismaz pat populārzinātniskus rakstus par šādu domāšanas veidu latviešu valodā atradis neesmu.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu