fbpx

«Kontrabanda bija, ir un būs» 1

Atrast kontrabandas cigarešu tirgotājus Čiekurkalna tirgū pircējiem nav grūti. Valsts policijai par šo rūpalu ir zināms. Tā regulāri veicot «profilaktiskos pasākumus ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti». Foto — Indra Sprance
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Muitas amatpersonas ģimenes īpašumā gadiem bijis Čiekurkalna tirgus Rīgā, kur policija aktīvi konfiscējusi kontrabandas preces. Cik rūpīgi Valsts ieņēmumu dienests izvērtē riskus savu darbinieku vidū? Un vai amatpersonām, kuru darbību izmeklē kriminālprocesos, var būt laba reputācija?

Sestdienas priekšpusdiena Rīgā, Čiekurkalna tirgū. Līst. Pārdevēju nav daudz. Dažas sirmas kundzes pieskata stendus ar apģērbiem, kāds tirgojas ar sadzīves lietām. Liela daļa tirdzniecības vietu ir tukšas, taču cilvēku straumīte plūst.

Atrast kontrabandas cigarešu tirgotājus šeit nav grūti. Apmēram desmit minūšu laikā tieku pie cigaretēm ar Baltkrievijas akcīzes marķējumu. Orientēties palīdz vecāka gadagājuma kungs, kurš puspajokam iepazīstina ar sevi kā «finansists Jānis». Uzklausījis manu vajadzību, aicina ienākt tirgus paviljona iekštelpās pie kādas pārdevējas, izstāsta viņai manu interesi un nokomandē: «Atceries viņu, viņai var dot!»

Pārdevēja vismaz šķietami tirgo apģērbu. Pie sienas un uz letes izklātas dažādas drēbes. Uzmetusi man piesardzīgu skatienu, sieviete pazūd iekštelpās un atgriežas ar cigarešu paciņām. Esmu izvēlējusies lētākās — Premjer par 2,30 eiro gabalā, taču piedāvājumā ir arī citas markas.

Kad pavadonim pēcāk atklāju, ka esmu žurnāliste, viņš tikai nosaka: «Es taču netirgoju!»  

Valsts policijai ir zināms par šo rūpalu. Tā regulāri veic «profilaktiskos pasākumus ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Čiekurkalna tirgū». Šo pasākumu laikā likumsargi nereti izņem gan cigaretes bez Latvijas akcīzes markām, gan nelegālo alkoholu. Šogad kādā no apmeklējumiem tur atrasta arī slēptuve ar 908 paciņām jeb 18 160 dažādu marku nelegālo cigarešu ar Baltkrievijas un Krievijas akcīzes markām vai bez tām. Nelegālo preču aprite Čiekurkalna tirgū konstatēta arī iepriekšējos gados, turklāt tendence bijusi šāda: jo senāk, jo biežāk. Pirms pāris gadiem Čiekurkalna tirgus bijis vairāk apmeklēts un arī «nelegālo akcīzes preču tirdzniecība tajā bija daudz aktīvāka, taču ar laiku tā sarukusi, ņemot vērā gan likumsargu regulāri veiktos profilaktiskos pasākumus, gan pircēju samazinājumu», skaidro Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte.

Turpat deviņus gadus — no 2006. līdz 2015. gada novembrim — Čiekurkalna tirgus ir piederējis a/s Čiekurkalns, kura līdzīpašnieks ir bijusi augsta muitas amatpersona. Tas ir muitas Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers. Taču ne viņš pats, ne muitas vadība problēmu šajā faktā nesaskata.

Neatklāj, par ko izmeklēts

Āzeram piederējuši 12,5% kapitāldaļu a/s Čiekurkalns, kas pērn likvidēts — tas redzams Uzņēmumu reģistrā pieejamajās ziņās. Taču viņš pats rakstiskās atbildēs Ir skaidro, ka publiskā informācija neesot precīza. Tā tiešām var būt, jo akciju sabiedrībām nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā aktuālie akcionāru saraksti.

Pēc Āzera teiktā, viņš sev piederošās akcijas esot nodevis uzņēmuma valdei atsavināšanai jau 2011. un 2012. gadā, «un no šī laika tās man vairs nepieder». Kam par labu atsavinājis, Āzers nemin, bet Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka kontrolpakete uzņēmumā ir muitas darbinieka tēvam Jurim un mātei Lūcijai, kapitāldaļas pieder arī viņa dzīvesbiedrei Ilzei.

Muitnieks Āzers norāda, ka pats neesot iesaistījies Čiekurkalna tirgus biznesā. To vadījis viņa tēvs, neraugoties uz cienījamo vecumu — viņam šogad apritējis 81 gads. «Mans tēvs joprojām ir ļoti vitāls cilvēks, enerģiski un autoritatīvi darbojas sabiedrības izpildinstitūcijās,» skaidro Āzers. 

Lūgts komentēt nelegālu preču realizāciju viņa ģimenes locekļiem piederošajā tirgū, Āzers atbild īsi: «Mana nostāja pret nelegālu preču realizāciju ir krasi negatīva.» Interešu konflikta iespējamību viņš noraida.

«Uzskatu, ka interešu konfliktā neesmu bijis. A/s Čiekurkalns akciju piederību esmu norādījis savās ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās un neesmu saņēmis nekādus aizrādījumus no uzraugošajām iestādēm par interešu konflikta iespējamību vai esamību,» pauž Āzers.

Viņa teikto apliecina arī muitas vadība, kas nekādus riskus tāpēc muitnieka darbā neesot saskatījusi. «Mēs neesam nekādā veidā sējuši kopā Jura darbu, ko viņš veic labi un apzinīgi, ar kaut kādiem pārkāpumiem, kas varētu būt Čiekurkalna tirgū,» Ir intervijā stāsta muitas vadītāja vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe. 

Šāda muitas vadības amatpersonas nostāja ir krasā pretrunā tam, kāda bijusi pašvaldības amatpersonu rīcība Rīgā pēc nesenajiem raidījuma Aizliegtais paņēmiens sižetiem par cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū. Ātri vien tika lauzts līgums ar tirgus nomnieku, kas neesot spējis nodrošināt kārtību tirgus teritorijā — pieļāvis, ka tur gadiem notiek nelegāla tirdzniecība. Tāpat policija īstenoja pamatīgu reidu tirgū, aizturot cigarešu realizācijā iesaistītās personas, un par notikušo ierosināts kriminālprocess.

Čiekurkalna tirgus stāstā viss ir citādi. Apstāklis, ka muitnieka ģimenei piederošā tirgū realizē nelegālas preces, muitas vadībai nekādas bažas nav raisījis. «Tirgi, stacijas un priekamājas — jā, mēs zinām, jautri objekti. Pašā muitas pārvaldē mums nekad tādas šaubas nav radušās,» skaidro Gulbe-Otaņķe.

Āzera amats muitas hierarhijā nav maznozīmīgs. Tranzīta un eksporta kontroles daļa strādā tiešā muitas vadībā. Šīs daļas pārraudzībā ir tranzīta un eksporta kontroles nodaļas, elektronisko datu apstrādes nodaļa, kā arī pretenziju nodaļa. Šai struktūrvienībai vajadzētu kontrolēt, kādas kravas iziet cauri Latvijai. Nereti gadās, ka preces nenonāk tur, kur deklarēts, piemēram, deklarētas tranzītā, bet beigās pazūd iekšzemē.

Āzers VID strādā vismaz kopš 2000. gada, bet kopš 2003. gada bijis dažādos vadības līmeņa amatos — priekšnieks, nodaļas priekšnieks, daļas priekšnieks, daļas vadītājs.

Publiskajā telpā plašāk viņa vārds izskanējis tikai vienu reizi — 2015. gadā, kad medijos parādījās ziņas par viņa un muitas priekšnieka vietnieka Aivara Eglīša aizturēšanu. Ne Āzers, ne Eglītis Ir nevēlējās atklāt, par ko bijušas aizdomas. «Kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noziedzīga nodarījuma sastāva neesamību,» norāda Āzers. 

Abi arī 2017. gadā atgriezušies savos vecajos amatos. Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka process bija ierosināts pēc Krimināllikuma 317. panta trešās daļas — par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts «ar spīdzināšanu vai ja tās izraisījušas smagas sekas». Aizdomas bijušas par nepamatotu tranzīta deklarāciju anulēšanu, kā rezultātā valstij nodarīts liels kaitējums, taču lieta izbeigta noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ.

Gulbe-Otaņķe abus šajā kriminālprocesā figurējušos kolēģus aizstāv — uzsver, ka noziedzīgo sastāvu nav konstatējusi arī prokuratūra, turklāt beigās abām muitas amatpersonām kompensēti zaudējumi, kas radušies šī procesa izmeklēšanas laikā. Kopumā Gulbes-Otaņķes ieskatā gan Eglītim, gan Āzeram esot laba reputācija. No jaunā gada tā ir nepieciešama visiem VID darbiniekiem. Šādas izmaiņas ieviestas dienestā, lai atvieglotu atbrīvošanos no iespējami negodprātīgām amatpersonām. 

Nepārbauda «laimestus»

Darbinieku pārkāpumu izmeklēšanas un melno avju atlaišanas process VID vienmēr bijis smagnējs. Piemēram, 2017. gada jūnijā VID Nodokļu pārvalde vērsās pie Finanšu policijas pārvaldes ar lūgumu izvērtēt azartspēļu veiksminieka — vecākā muitas uzrauga Vladimira Vinokurova deklarācijās pausto informāciju. Tajās muitnieks bija deklarējis ienākumus trīs gados kopumā 583 tūkstošus eiro, ko ieguvis kā laimestus dažādās spēlēs. 

Viena VID struktūra lūdza otrai vērtēt, vai šajās darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Latgales izmeklēšanas nodaļa nolēma atteikt sākt kriminālprocesu pret Vinokurovu. Šāds lēmums tika pieņemts, pat nepieprasot informāciju no Latvijā reģistrētajiem azartspēļu organizatoriem, vai muitas darbinieks vispār ir piedalījies kādā no to organizētajām azartspēlēm un kaut ko laimējis, lasāms tiesas spriedumā. 

To bija iespējams pārbaudīt — interaktīvo azartspēļu spēlētāji un to likmes tiek reģistrētas, taču tas netika izdarīts. Izmeklētāja, kurai lietu nodeva, paļāvusies uz paša muitnieka skaidrojumu un kriminālprocesu neierosināja. Šādu rīcību akceptējusi arī izmeklētājas priekšniece — Latgales izmeklēšanas nodaļas vadītāja Sigita Rūrāne.

Vēlāk par šo faktu tika ierosināta disciplinārlieta, konstatēts Rūrānes tīši pieļauts disciplinārs pārkāpums, un viņa gadu pazemināta amatā. Taču tagad šī amatpersona ir atpakaļ vecajā amatā, kas savukārt raisa jautājumus, vai VID tāpēc būs redzīgāks līdzīgi neticamos muitnieku veiksmes stāstos.

Gulbe-Otaņķe uzsver, ka VID no kļūdām mācoties, «lai nākamreiz uz tā paša grābekļa neuzkāptu». Iekšējās drošības dienests esot stiprināts, situācija mainoties uz labo pusi. Uz jautājumu, vai, viņasprāt, VID šobrīd gana objektīvi izvērtē savas melnās avis dienestā, Gulbe-Otaņķe atbild: «Jūs man jautājat — vai es esmu beigusi dzert savu ikrīta konjaku. Es nevaru atbildēt ne «jā», ne «nē» uz šādu jautājumu, tāpēc, ka ir bijušas dažādas situācijas vēsturē.» Viņas ieskatā ne visi VID ierosinātie kriminālprocesi bijuši pamatoti. Kad norādu, ka Eglīša un Āzera lietas process bija ierosināts pašā VID, viņa sīkāk neko nevēlas komentēt.

Aizturētais muitnieks: murgs!

Šobrīd nav skaidrs, vai VID darbiniekiem nepieciešamajai labajai reputācijai kvalificēsies vēl divi muitnieki, kas atstādināti no amata pienākumu pildīšanas, taču joprojām ir VID darbinieki. Tie ir Andris Bolužs un Ainārs Kadiķis, kuri septembra sākumā tika aizturēti kriminālprocesā par amfetamīna izejvielu ievešanu Latvijā. Bolužam tā šogad bija jau otrā lieta. Augustā viņu aizturēja arī kriminālprocesā, kurā izmeklē 2,2 tonnu kokaīna ievešanu Latvijā, ko janvārī likumsargi atrada Koknesē.

Kopumā VID konfiscēto narkotiku apjoms pēdējo gadu laikā audzis īpaši strauji. 2016. gadā tie bija 263,5 kilogrami, 2017. gadā — 728,8 kilogrami, bet pērn jau 6,7 tonnas un šā gada 10 mēnešos — 7,2 tonnas. VID konfiscēto «mantu» sīkāk neatšifrē, taču zināms, ka tās ir narkotiskās un psihotropās vielas vai to izejvielas.

Ir beidzot izdevās sazināties ar vienu no aizturētajiem muitniekiem — lidostas Rīga muitas maiņas vecāko Aināru Kadiķi, kurš pret viņu vērstās aizdomas vērtē kā pilnīgi nepamatotu «murgu». 

«Godīgi sakot, pats nesaprotu, kas notiek,» viņš saka telefonsarunā. Tā notiek brīvdienas rītā, kad muitnieks ir atsaucies uz manu aicinājumu sazināties. Kadiķis sevi raksturo kā «parastu lauku puiku». Viņam esot saimniecība, «un kaut kādā veidā cenšos to maizīti pelnīt i ar kaut kādiem dzelžiem, i ar lauksaimniecības ražošanu». 

Smagās aizdomas par dalību narkotiku izejvielu ievešanā Kadiķis kategoriski noliedz un sola par savu taisnību cīnīties līdz pēdējam. «Man tāpat nav, ko zaudēt,» saka Kadiķis. Viņš stāsta, ka aizturēšanas procesā neesot saņēmis skaidrojumu, kāda tieši bijusi viņa loma iespējamos pārkāpumos. «Cik noprotu, tā ķīmiskā viela pie kaut kā bijusi vienkārši piejaukta klāt. To muitnieks principā nevar redzēt,» skaidro Kadiķis. Turklāt konkrētajā dienā, kad krava ienākusi, Kadiķis nemaz neesot bijis darbā. «Pilnīgi nesaprotami, mistiski. Tikai tāpēc, ka es esmu personiski pazīstams ar muitas brokeri, kas nāca uz muitas iestādi prasīt konsultācijas un to kravu formēja. Un viss!» Brokera vārdu viņš atsakās izpaust.

Otru šajā lietā aizturēto muitnieku Bolužu viņš raksturo kā «reāli kompetentu personu», taču abi nemaz neesot strādājuši vienā maiņā. Savukārt trešo aizturēto muitnieku Ziemeli raksturo kā apzinīgu cilvēku. Vēlāk Kadiķis sola runāt ar savu advokātu, bet pēc tam saziņa ar viņu pārtrūkst.

Tikmēr Muitas vadītāja vietniece Gulbe-Otaņķe norāda, ka šajā lietā turpinās kriminālprocesa izmeklēšana un «jautājuma padziļināta izpēte». Viņa neuzskata, ka konkrēto narkotisko izejvielu iekļūšana Latvijā liecina par sistēmiskām problēmām muitā. «Mēs esam darījuši visu, lai jebkuras sistēmiskās problēmas VID varētu izslēgt,» pauda Gulbe-Otaņķe. Viņas ieskatā ar gadiem pieaugošais Latvijā izņemto narkotiku apjoms liecina, ka «mēs kaut ko no tā paklāja apakšas slaukām ārā — vairāk konstatējam to, ko iepriekš nekonstatēja». Tāpat muitas procedūras ir stingri kontrolētas — tiek veikta plaša videonovērošana, turklāt ir noteikts veids, kā sistēmās tiek reģistrēta katra muitnieka darbība. 

Jautājumi par «jumtu» muitā viņai esot emocionāli nepatīkami, bet muitnieku pieķeršana tādos stāstos, kā Ir aprakstītais gadījums ar uzņēmuma IT Mega īstenoto milzīga apjoma dīzeļdegvielas fiktīvo tranzītu, kur tiek izmeklēta četru Rēzeknes muitnieku kriminālatbildība, demonstrējot starptautiskās noziedzības spēku.

«Diemžēl starptautiskā organizētā noziedzība ir gan brīnišķīgi finansēta, gan brīnišķīgi tehniski nodrošināta — ne tikai metodes, bet arī pieejamie līdzekļi ir tādi, ka atsevišķos gadījumos arī kāds muitas darbinieks var tikt ierauts šajā sistēmā,» viņa pauda.

Vaicāta, vai 2,2 tonnu kokaīna kravai zaļā gaisma Rīgas ostā dota nejauši vai tomēr kāds ir sekmējis šādu rezultātu, Gulbe-Otaņķe atbild, ka pierādījumu muitnieku iesaistei šajā lietā neesot. «Diemžēl kontrabanda bija, ir un būs — nemaz to neattaisnojot, tajā pašā laikā šobrīd mūsu dzīves ritms mums neatļauj veikt jebkur uz robežas 100% kontroli,» pauda amatpersona.

Tik ļoti aizņemtā vadība

Šīs pētījumu sērijas sagatavošanā Ir jau kopš novembra beigām lūdza interviju gan ar jauno muitas vadītāju Raimondu Zukulu, gan VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Zukuls neatrada intervijai laiku, lai viņa teikto varētu pagūt iekļaut šajā rakstā. Savukārt Jaunzemes pārstāvis Andrejs Vaivars Ir jau rakstu sērijas sākumā informēja, ka VID ģenerāldirektore ir ļoti aizņemta un tāda būšot līdz pat Jaungadam, tāpēc intervija nekādi neesot iespējama.

Iespējamais caurums muitā nav vienīgā VID problēma. Dienesta acu priekšā gadiem shēmo uzņēmēji, ne tikai izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet arī izkrāpjot to no valsts it kā pārmaksātā nodokļa veidā. VID izmeklēšana šajos procesos ir kusla, un tādu piemēru, kad dienests var lepoties ne tikai ar krāpšanas apturēšanu, bet arī vainīgo personu saukšanu pie atbildības un valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, īsti nav. 

Turklāt situāciju pasliktina apstāklis, ka jau pēc pāris nedēļām — 1. janvārī — stāsies spēkā grozījumi, kas atceļ reversā PVN piemērošanu sadzīves elektronisko iekārtu, kā arī būvizstrādājumu piegādēm. Lai apkarotu krāpšanos, reversā PVN maksāšanas kārtība šajās jomās bija noteikta no pērnā gada sākuma. Tam ir bijis efekts — sarukušas summas, ko uzņēmēji prasa valstij atmaksāt kā PVN pārmaksu. Finanšu ministrija aplēsusi, ka fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem no reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas iepriekš minētajām piegādēm bijusi 64,6 miljoni eiro. 

Vai un kā VID tiks galā ar šīm izmaiņām pēc gadu mijas — arī šādu jautājumu gribējām klātienes intervijā uzdot VID ģenerāldirektorei, taču viņas aizņemtības dēļ šādas iespējas nebija. Savukārt uz rakstiski nosūtīto jautājumu VID atbildi nesaņēmām līdz brīdim, kad šis žurnāls jānodod tipogrāfijā.

Reversā PVN ietekme

Cik miljonus 2018. gadā ļāva ietaupīt reversais PVN, kas apgrūtina krāpšanos?
Būvniecībā — salīdzinot ar iepriekšējo gadu, PVN atmaksa uzņēmumiem samazinājās par 10%, un valsts tā ietaupīja 56 miljonus eiro

Sadzīves elektronika — PVN atmaksa uzņēmumiem samazinājās par 6%, un valsts tā ietaupīja 32 miljonus eiro

Reversā PVN atcelšana

No 2019. gada 1. jūlija metālizstrādājumu pakalpojumiem
No 2020. gada 1. janvāra būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām

Reversais PVN šobrīd

Kokmateriāli, malka, kurināmais
Metāllūžņi
Mobilie telefoni, planšetdatori
Graudaugi
Būvizstrādājumi, būvniecības pakalpojumi
Dārgmetāli

Avots: Finanšu ministrija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (1)

J.šveiks 12.12.2019. 17.31

valsts ierēdņi apzog valsti uz nebēdu . Jāprasa kādēļ? Vai tas ir tik viegli izdarāms? Iespējams , ka pie vainas visa korumpētā valsts pārvaldes sistēma , sākot ar lembes ielikto kalnamaijieru , beidzot ar tiesu priekšnieku bičkoviču ( poļu laukstrādnieces ārlaulībā dzimušo) , zina , ja iemaksās obščakā , var zagt neparko nebēdājot. Pilis sabūvētas no penzionāriem vecāku ietaupītajiem 100 tos tūkstošu. Skaisti ir dzīvot Latvija muitniekiem un prokuroriem !… pārējie iztiek ar reņģēm.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort