fbpx

Izglītība mieram

Foto: Marjorie Hodiesne
Inese Priedīte
Print Friendly, PDF & Email

Tā kā vairākus gadu desmitus dzīve Latvijā rit itin mierīgi, miers nav pirmā tēma, kas nāk prātā, domājot par sabiedrības un izglītības prioritātēm. Tomēr mūsu nosacīti mierīgā vide ir ļoti trausla. No 2014. līdz 2016. gadam Eiropa pieredzēja īpaši daudz teroraktu. Tad arī par vienu no jaunatnes jomas prioritātēm Eiropā kļuva jauniešu radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršana. Daudzās Eiropas valstīs var atrast arī pa kādam senam un vēl līdz galam nepārvarētam konfliktam starp valstī dzīvojošajām etniskajām grupām. Jaunus draudus rada dabas katastrofas un nespēja mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas – Pasaules ekonomikas forums un citas starptautiskās organizācijas tās min starp lielākajiem globālajiem riska faktoriem. Un šie ir tikai daži no draudiem mieram.

Dzīvojot paredzamas neparedzamības apstākļos, būtu svarīgi pievērst lielāku uzmanību miera izglītības nodrošināšanai. Raksta sākotnējais nolūks bija aicināt pedagogus un jaunatnes darbiniekus aizdomāties, kā mācību aktivitātēs iekļaut miera izglītības tēmas. Tomēr šī nav tikai mācību satura veidotāju un skolotāju atbildība. No viņiem tāpat ļoti daudz tiek prasīts. Ikviens no mums var palīdzēt mācīties mieru un nevardarbību – ar savu paraugu un iniciatīvu.

Lai arī miera veidošana un uzturēšana galvenokārt tiek saistīta ar starptautisko politiku, izglītība un jaunatnes darbs ir svarīga šī darba daļa. Miera izglītības galvenais mērķis ir novērst vardarbīgu konfliktu. Miera izglītība parasti ietver īpaši veidotas programmas un metodes, taču ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību tam, vai un kādā mērā vispārējās izglītības saturs un prakse veicina mieru. Kvalitatīva un visiem pieejama, iekļaujoša izglītība, kuras ietvaros tiek attīstītas bērnu un jauniešu sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, kritiskā domāšana, līdzdalība, atvērtība pret citādo, empātija, līdzjūtība un pašapziņa, var palīdzēt radīt drošāku un mierpilnāku dzīves vidi. Izglītība palīdz jauniešiem atrast vietu darba tirgū un neieslīgt nabadzībā. Ja izglītībā valda atstumtība, nevienlīdzība, sagrozīta vēsture un cilvēku dalīšana pēc tautības, reliģiskajiem uzskatiem, ekonomiskā statusa, seksuālās orientācijas, dzimtās valodas vai citiem parametriem, tas turpināsies arī ārpus skolas sienām.

Šā gada vasarā ar programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā atbalstu īstenota starptautiska projekta From Inside Out ietvaros 25 jaunatnes darbinieki un izglītotāji no 11 Eiropas valstīm uz deviņām dienām tikās Aizputē, lai apgūtu miera izglītības principus, pieejas un metodes, kā arī lai izstrādātu miera izglītības aktivitātes, ko piedāvāt jauniešiem savās valstīs. Viņi arī vienojās par vairākām miera izglītības vadlīnijām. Šīs vadlīnijas ir veidotas jaunatnes un izglītības jomā strādājošajiem, paturot prātā, kas ir tas, ko mēs visdrīzāk spējam ietekmēt. Svarīgi piebilst – ja vien jūs mēdzat būt kontaktā ar bērniem un jauniešiem, arī jūs apzināti vai neapzināti veicat jaunatnes darbu.

1. Miers pasaulē sākas ar mieru sevī.

Šī bija galvenā mācību dalībnieku atziņa, meklējot risinājumus, kā mazināt viņu valstīs pastāvošos draudus mieram. Iekšējā miera mācīšana un mācīšanās ir arī sasniedzams mērķis darbā ar citiem un sevi. Mūsu pieredze rāda, ka nevardarbīgās komunikācijas principu un metožu apguve, darbs ar elpošanu, ķermeni un kustību vai būšana dabā ir iedarbīgi veidi kā kultivēt mieru sevī. Nav vienas metodes, kas derēs visiem, bet iekšējā miera stiprināšanai būtu jābūt vienam no jebkuras izglītības rezultātiem – ja izglītību uzlūkojam kā iespēju ne tikai nodrošināt tirgum nepieciešamos cilvēkresursus un patērētājus, bet arī veidot labāku sabiedrību un dzīves vidi.

2. Apņemšanās nelietot vardarbību.

Un vajadzīga ir ne tikai apņemšanās, bet arī prasme nelietot vardarbību, tostarp emocionālo. Ir ļoti daudz rīku radošas un nevardarbīgas konfliktu risināšanas apguvei – no sporta aktivitātēm līdz konfliktu simulācijas spēlēm. Ik pa laikam publiku sasniedz ziņas par skolēnu vardarbību pret skolotājiem un vardarbību citam pret citu, kas liek secināt, ka vide daudzās Latvijas skolās nebūt nav droša un nevardarbības mācīšanās ir akūti nepieciešama visās vecuma grupās, tostarp pieaugušo izglītībā.

3. Rūpes par dabu un dzīvniekiem.

Cieņa pret dzīvību un rūpes par dabu ir viens no miera kultūras pamata principiem. Neiedziļinoties diskusijā par veģetāra vai vegāna uztura priekšrocībām un riskiem, tas jebkurā gadījumā ir viens ļoti vienkāršs un pieejams veids, kā padarīt pasauli par mierīgāku vietu, protams, ar nosacījumu, ka rūpes par dzīvniekiem nenāk komplektā ar naidu pret cilvēkiem. Pārtikas audzēšana, koku stādīšana, pret vidi atbildīgāks dzīves veids – tas viss ir ļoti svarīgi, lai mazinātu iespējamību, ka nākotnē metīsimies viens otru slaktēt izdzīvošanai nepieciešamo dabas resursu dēļ. To ņemot vērā, pilnīgi neizprotama ir atsevišķu pieaugušo negatīvā reakcija uz jauniešu klimata protestiem.

4. Atšķirīgu cilvēku vienošana.

Cik bieži jūs sarunājaties ar cilvēkiem, kuru uzskati atšķiras no jūsējiem? Miera nodrošināšanai ir svarīgi izbeigt dalīšanu MŪSOS un VIŅOS un spēt ieraudzīt, ka jebkurā citā cilvēkā ir kaut kas no mums pašiem. Šai ziņā lielisks darbs visā Eiropā tiek veikts programmas Erasmus+ ietvaros, veicinot dialogu un sadarbību starp dažādu tautību cilvēkiem un dodot iespēju uzzināt, ar kādiem izaicinājumiem saskaras citur pasaulē. Tikai satiekot citādo vai iedomāto ienaidnieku klātienē, varam uzzināt, ka daudz kas nav tā, kā šķiet, kā arī mācīties izmantot daudzveidību kā resursu, nevis vairīties no tās kā lielākā drauda.

5. Sociālās atstumtības un nabadzības mazināšana.

Pasaules banka ir izpētījusi, ka aptuveni 40 procenti indivīdu, kas pievienojas vardarbīgām grupām, dara no nabadzības dēļ. Konflikti bieži sākas vietās, kur cilvēkiem nav vienlīdzīgas piekļuves resursiem. Šeit ir daudz darba valstiskā līmenī, taču arī kā indivīdi mēs varam iestāties pret netaisnību un palīdzēt mazināt sociālo atstumtību savā apkārtnē, īpaši ņemot vērā, ka, pateicoties sociālajiem medijiem, ikvienam no mums ir iespēja sasniegt lielu auditoriju un aicināt cilvēkus rīkoties. Turklāt sociālās atstumtības saknes nereti ir meklējamas stereotipos un aizspriedumos. Dažkārt viss, kas vajadzīgs, ir automātiski neuzskatīt jauniešus, kas slikti vai pat krimināli sodāmi uzvedušies, par bezcerīgiem gadījumiem, bet dot viņiem iespēju saņemt tādu pašu atbalstu, kāds tiek apzinīgākajiem un talantīgākajiem. Dot iespēju tikt ieraudzītiem un sadzirdētiem.

6. Dzimumu līdztiesības stiprināšana.

Dzimumu līdztiesība mieru ietekmē dažādos veidos. Pieredze no konfliktu reģioniem liecina, ka lielāka sieviešu līdzdalība mazina vardarbības atsākšanās iespējamību. Dzimumu līdztiesība palīdz mazināt nabadzību un uz dzimumu balstītu vardarbību. Arī priekšstati par vīrišķību un sievišķību ir ļoti saistīti ar vardarbību. Tradicionāli zēni ir tikuši mācīti neizrādīt vājumu, būt bezbailīgi un tiekties uzvarēt un dominēt. Daudzi zēni iemācās, ka varoņi ir tie, kuri karo un iekaro, ne jau tie gādīgie un mierīgie. Fiziskā spēka un agresijas saistīšanai ar vīrišķību var būt negatīvas sekas kā ģimenē, tā sabiedrībā, jo šis ir vēl viens pamudinājums un attaisnojums vīriešiem iesaistīties vardarbīgā konfliktā.

Miera tēma, protams, ir pārāk liela vienam rakstam. Taču ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums var veidot mierpilnāku pasauli. Vardarbības izplatība mazinās līdz ar cilvēku skaitu, kas izlemj tajā nepiedalīties.

Projekts From Inside Out tika finansēts ar Eiropas Komisijas Erasmus+: Jaunatne darbībā, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autores uzskatus.

 

Autore ir neformālās izglītības mācību vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu