Kā lai atzīmē apaļu jubileju? Aleksandrs Lubāns izlēma uzkāpt virsotnē Marokā
Beidzūt pasadka sōkās, un otkon klusums gaidoms, ceru, Marokā byvs nets i vyspōr iz sātu pazvaņāt — feisbukā no Madrides lidostas 5. oktobrī rakstīja Aleksandrs Lubāns. Dienu pirms savas 50. dzimšanas dienas latgalietis piezemējās Marrākešā, lai jubilejas datumā sāktu ceļu uz Atlasa kalnu augstāko virsotni Tūbkalu.
Jā, sātā par viņu uztraucās. Aleksandra trīs meitas — divdesmitgadnieces Džeina, Džesika un Dženita — runā angliski, pēdējā arī franciski. Bet uzņēmīgajam tētim, kā pats smejas, «īstam padomju produktam», no skolas ir tikai vācu valodas druskas. Ar latviešu un krievu valodu Marokā tālu netiksi.
Par fizisko formu Aleksandrs nevarēja sūdzēties. Šo gadu bija izraudzījies par tādu kā iniciāciju brīdi. «Pirmais izaicinājums — noiet lielu gabalu, tad uzlīst kādā kalnā,» viņš lepni paziņo. Priekšnieka vietnieks Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecībā no mājām Maltā uz darbu Rēzeknē vairāk nekā 20 kilometrus šopavasar staigāja kājām. Labi satrenējies, maijā piedalījās pārgājienā Kolka—Dubulti. 136 kilometrus pieveica 29 stundās, 1360 dalībnieku konkurencē finišēja 32.
«Un kā es atradu savu kalnu?» Aleksandrs vaicā sev. «Neteikšu, ka esmu no bagātā gala, zinu, kur naudiņu likt. Arī pieredze ar kalniem nav diža, īstenībā esmu kāpis tikai Gaiziņā. Izvērtēju savas fiziskās spējas, ekipējumu. Izskatījās, ka Tūbkals ir tas, kurā bez lielām problēmām var nokļūt jebkurš.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.