Aleksandras atgriešanās • IR.lv

Aleksandras atgriešanās

Aleksandra fon Volfa ar Milliju Vosvinieku un Bertu Bērsu izveidoja feministiskās psihoanalīzes tradīciju pirmskara Latvijā
Ieva Puķe

Aleksandra fon Volfa bija pēdējā Stāmerienas pils baronese, bet viņas vīrs Džuzepe Tomazi — pēdējais Lampedūzas princis Sicīlijā. «Vecās Eiropas» noriets un Aleksandras praktizētā psihoanalīze iedvesmojusi grāmatu Gepards

Uz tūristu kuģa Lietuva klāja 1968. gadā aktrise Ausma Ziemele turējās kopā ar dzejnieku Māri Čaklo. Aizkuģojuši līdz Āfrikai, Kanāriju salām, Turcijai, viņi nonāca Itālijā. Uz trim dienām piestāja arī Romā. Pēc ekskursijām tūristus uz mirkli palaida brīvsolī. Labi, jo Mārim Čaklajam vajadzēja izpildīt kādu slepenu misiju. Viņš kompānijā uzaicināja uzticamo Ausmu, sievas kursabiedreni. Taksometru padomju tūristi atļauties nevarēja, gāja pa Romas ielām, līdz sasniedza meklēto adresi. Čaklajam to bija iedevusi tulkotāja, Franču grupas dalībniece Maija Silmale. Kopā ar sūtījumu, kas jānodod tieši rokās rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas atraitnei. Aleksandrai, dzimušai fon Volfai, kādreizējai Stāmerienas muižas baronesei.

Protams, 74 gadus veco Aleksandru fon Volfu abi latvieši taisījās apciemot kā pasaulslavenā itāļu rakstnieka dzīvesbiedri. Ausma, runājot par šo tikšanos, konsekventi lieto apzīmējumu «Lampedūzas kundze». 1958. gadā izdots Itālijā, autobiogrāfiskais romāns Gepards par dižciltīgas sicīliešu dzimtas norietu 1964. gadā iznāca latviski. Tam laikam normālā 30 000 eksemplāru tirāžā, Maijas Silmales redakcijā. Aktrise Ausma Ziemele to bija paspējusi izlasīt.  

«Atrodam Lampedūzas kundzes māju, ieejam iekšā,» viņa sasprindzina atmiņu. «Apakšā sēž dežurants. Itāļi jau runā tikai itāliski, ar zīmēm rādījām, ka mums kaut kas jānodod viņai. Tad dežurants piezvanīja, lejā nonāca vecāks kungs.» Pēc vēstneša, šķiet, kalpotāja, aiziešanas viesi no Padomju Latvijas gaidot nīkuši vēl minūtes 40.  

«Es jau sapratu, kāpēc tik ilgi,» Ausma attaisno situāciju. «Lampedūzas kundze bija uzģērbusi melnu tafta kleitiņu, parūku galvā. Ļoti labi izskatījās savos gados. Brūnas acis, uzpucēta. Bet atturīga, nekādas sirsnīgās sarunas nesākās. Bez šaubām, cilvēki atbraukuši no pavisam citas sistēmas! Varbūt spiegi? Viņai bija grūti iestāstīt, ka Latvijā skolā bērni mācās latviešu valodā. Viņa neticēja, domāja, ka Latvijā viss notiek tikai krieviski.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu