fbpx

Disertācija svešvalodā – kvalitatīvas doktora izglītības pamats 6

Foto: Zane Bitere, LETA
Kaspars Bērziņš
Print Friendly, PDF & Email

Svešvalodā uzrakstīts promocijas darbs neapdraud latviešu valodu, taču paver iespējas veiksmīgai starptautiskai zinātniskajai karjerai.

Doktora darbs ir vispusīga jaunā zinātnieka profesionālā pārbaude. Pierādījums, ka viņš ne vien apguvis teorijas un metodes, bet arī spēj lasīt un saprast jaunākās publikācijas, skaidri aprakstīt savus pētījumus, prezentēt savas idejas un diskutēt pasaules līmenī ar citiem zinātniekiem.

Globālās zinātnes diskusijā nevar pilnvērtīgi iesaistīties, ja vajadzīga tulka palīdzība. Tāpēc jaunajam doktorantam tekoši jālieto tā svešvaloda, kurā strādā viņa zinātnes joma. Parasti tā ir angļu, dažās humanitārajās zinātnēs un mākslās – franču vai vācu, reizēm arī citas. Paša rakstīts, nevis tulkots, promocijas darbs svešvalodā apliecina profesionālās valodas prasmi.

Mūsu pētnieku nepilnīgais svešvalodu līmenis ir bijis būtisks šķērslis Latvijas zinātnes attīstībai. Tas traucē publicēties starptautiski, lasīt jaunāko literatūru, piedalīties starptautiskās konferencēs, strādāt starptautiskos projektos.

Ir cerība, ka, rakstot un aizstāvot doktora darbu svešvalodā, Latvijas jaunajiem zinātniekiem valodas prasmes vairs nebūs problēma. Tas gan palīdzēs Latvijas zinātnei kopumā, gan viņiem pašiem pavērs plašākas karjeras iespējas.

Rakstot svešvalodā, Latvijas jaunajiem zinātniekiem būs plašākas iespējas strādāt kopā ar atzītiem ārvalstu speciālistiem – gan kā darbu vadītājiem, gan recenzentiem, gan padomdevējiem. Tad būs arī vieglāk piesaistīt ārvalstu doktorantus studijām Latvijā.

Nav tādas zinātnes jomas, kurā zinātniskā diskusija notiktu tikai latviski. Arī Latvijas valodas, kultūras un mākslas pētījumi ir globālās zinātnes sastāvdaļa, ar Latvijas specifiku papildinot pasaules zināšanas attiecīgajās jomas.

Humanitārajā pētniecībā un mākslās īsteni zinātniska izpratne veidojas, sintezējot zināšanas par dažādu reģionu īpatnībām un saprotot Latvijas vietu globālajā kontekstā. Tāpēc arī šo jomu zinātniekiem jāspēj lasīt svešvalodās un strādāt kopīgi ar citu valstu kolēģiem.

Turklāt promocija latviešu valodā nav efektīvs veids, kā attīstīt latviešu zinātnisko valodu. Tā ir specifiska profesionālā pārbaude, kurā piedalās neliels skaits (5 – 10) attiecīgas jomas speciālistu, un klausās daži interesenti. Plašāku sabiedrību šis process interesē reti, un reti kurš izlasīs vairāk par disertācijas kopsavilkumu latviešu valodā.

Latviešu zinātniskās valodas attīstību drīzāk veicinās zinātnisku tekstu radīšana plašākai sabiedrībai. Tāpēc doktora darbu aizstāvējušajiem jāprasa plašākai sabiedrībai latviski stāstīt par savu darbu.

To jāprasa arī pārējiem, kuru pētījumus finansē valsts. Tad vienlaikus arī augs Latvijas zinātnes popularitāte jauniešu vidū un uzlabosies tās prestižs sabiedrībā.

Attīstīt latviešu zinātnisko valodu un popularizēt zinātni var arī, tulkojot latviešu valodā jauno zinātnieku un citu Latvijas pētnieku darbus, un nozīmīgākos pasaules zinātniskos tekstus, veidojot mācību materiālus latviski, un aktīvi un regulāri informējot sabiedrību par Latvijas zinātni.

Doktora darba valoda nevar būt studenta izvēle. Nevar radīt pat teorētisku iespēju profesoram pierunāt vai piespiest studentu rakstīt latviski, ja tā pašam ir ērtāk. Par šo ērtumu maksās gan jaunais zinātnieks, bojājot savu karjeru, gan Latvijas sabiedrība, ciešot no zinātnes ierobežotas attīstības.

Doktora darbs svešvalodā ir arī doktorantūras programmas kvalitātes kontrole – vai profesori spēj jaunos zinātniekus pilnvērtīgi sagatavot veiksmīgai starptautiskajai karjerai. Latvijas sabiedrība nevar atļauties maksāt ne par studentu, kurš negrib kļūt starptautiski konkurētspējīgs zinātnieks, ne arī par programmu, kas nespēj tādu sagatavot.

Ja promocija būs latviešu valodā un balstīsies nelielajā vietējās zinātnes kopienā, Latvija riskē arī turpmāk zaudēt spējīgākos Latvijas jauniešus. Tie izvēlēsies ārvalstu programmas svešvalodās, kas spēj viņus pilnvērtīgāk sagatavot akadēmiskajai karjerai, t.sk. ar valodas prasmēm un starptautiskajiem kontaktiem.

Spējīgāko jauniešu zaudēšana būs reāls un būtisks zaudējums Latvijas zinātnei, un arī Latvijas valsts un sabiedrības attīstībai. Neesot Latvijā pasaules līmeņa zinātnei, tukšas būs diskusijas par tās valodu.

 

Autors ir Dr. PhD zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikās, viespētnieks Pekinas Tehnoloģiju institūtā, bijušais izglītības un zinātnes, kā arī ekonomikas ministru padomnieks

Komentāri (6)

Artis Buks 05.12.2019. 21.16

Ja promocijas darbi ideoloģisku apsvērumu dēļ obligāti būs jāraksta latviešu valodā, tad nav iespējama visa darba starptautiska recenzēšana pēc būtības. Principā “vārīšanās savā sulā”.

Ja nu idejiskie uzstādījumi tik savrīgi (man gan aizdomas, ka lielākie kliedzēji ir tie, kas gluži vienkārši nepārvalda nevienu svešvalodu akadēmiski nepieciešamā līmenī) valsts var stimulēt uz promocijas darbiem un publikācijām balstītu monogrāfiju izdošanu latviešu valodā. Tāda sistēma varētu garantēt, ka arī latviski būtu pieejami zinātniski – labāko savas problemātikas speciālistu – izvērtēti pētījumi. Lai gan… tos tāpat lasīs tikai amata brāļi attiecīgajā nozarē, jo “vidējam cilvēkam” šādi teksti – vienalga, svešvalodā vai latviski, – ir par sarežģītu un nesaprotami.

+1
0
Atbildēt

0

Inta Rozenvalde 05.12.2019. 10.23

Kā autors zina, ka tie, kuri raksta promocijas darbu latviešu valodā, nelasa vai nespēj lasīt tekstus angļu valodā? Un ka galvenais kavēklis latviešu zinātnieku ceļā uz pasaules līmeņa zinātni ir sliktās angļu valodas zināšanas. Piedodiet, bet tās nudien ir muļķības. Problēma ir tieši pretēja – daudzi savā tēmā lasa tikai angliski un nespēj domu pateikt latviski skaidri, saprotami, terminoloģiski precīzi, jo latviskās terminoloģijas gluži vienkārši nav. Nav tāpēc, ka latviski par šo tēmu neraksta. Reizēm promocijas darbs ir vienīgais teksts latviešu valodā par konkrēto tēmu, jo visas publikācijas top angļu valodā starptautiski citējamiem izdevumiem. Pētniekam, kurš grādu jau būs ieguvis, vairs neatliks laika kopt latviešu terminoloģiju un zinātnes valodu, jo nu viņam vajadzēs vairot citējamo, prestižo publikāciju skaitu, lai sīvā cīņa saņemtu grantu, varētu iegūt eksperta tiesības utt. Zinātne latviešu valodā rāmi varēs palikt pie ratiem. Jauno pētnieku nevar piespiest rakstīt promocijas darbu latviski, ja viņam tas nav izdevīgi, Bet nedrīkst arī piespiest to darīt angliski, jo latviešu zinātnes valodai tas patiesi ir trieciens pa ribām. Un ne tikai zinātnes valodai.

+2
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 05.12.2019. 10.47

Man ir draudzene, dr LU un viņa saka,ka ,piemēram, par vācbaltu vēsturi netiek rakstīti pētījumi,jo studentiem – 99% vienīgā svešvaloda ,kuru viņi pārvalda ir angļu valoda. Tad nu viņu akadēmiskie darbi visi kā viens ir balstīti tikai un vienīgi uz tiem avotiem un literatūru par attiecīgo tēmu,kura ir angļu valodā.
Tad es no malas teicu – tad jau iznāk,ka runa ir par gara nabadzību. Kas tas par hum. zin. pētnieku,kurš pārvalda tikai vienu svešvalodu! Viņa man piekrita,bet problēmu mēs neatrisinājām.

Es sliecos domāt,ka valstij būtu jādod nauda ,lai visu akadēmisko pētījumu darbi tiktu tulkoti latviski. Lai neuztur tādu baru birokrātus- nespējniekus un lai did vairāk naudu pētniekiem – valodu apguvei,tulkojuiem.

Ja pastāv Latvijas valsts,tad ir jābūt latviešu valodai,nocērtot akdēmisko zaru,mūsu valoda ātri izlaidīs garu

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu