Vai Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču vispār var tiesāt — ar šādu jautājumu 4. novembrī sākās pirmā tiesas sēde kriminālprocesā, kurā viņš apsūdzēts aizdomās par kukuļņemšanu.
2018. gada februārī ar Rimšēviča aizturēšanu skaļi sāktā lieta ir piedzīvojusi aizķeršanos jau pirms nonākšanas tiesas zālē — sākotnēji tā tika futbolēta starp Rīgas un Jūrmalas tiesu, pēc tam nozīmētā tiesnese pameta amatu.
Arī pirmā tiesas diena nesa pārsteigumus. Lai gan Rimšēvičs pirms sēdes žurnālistiem paziņoja, ka vēlas ātru un taisnīgu tiesu un viņam neesot iebildumu arī pret procesa atklātumu, advokātu aktivitātes liecina par pretējo. Vispirms Rimšēviča aizstāvis centās panākt slēgtu tiesas procesu, kas nozīmētu, ka mediji klātienē nevarētu tam sekot. Tiesa šo lūgumu noraidīja.
Tad advokāts Mārtiņš Kvēps pavēstīja, ka Rimšēvičam kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim esot imunitāte — viņu nedrīkstot ne krimināli vajāt, ne apsūdzēt, ne arī tiesāt. Tiesai lūgts vērsties Eiropas Savienības (ES) Tiesā, lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā. «Kā tulkot Eiropas Savienības pamata tiesību normas, to var pateikt tikai ES Tiesa,» Ir pauda Kvēps.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.