fbpx

Interneta lietošanas biežumā Latvija ir 3. vietā ES

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Pekša
Print Friendly, PDF & Email

Norādot uz pārāk biežu viedierīču lietošanu, plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par digitālo detoksu. Analizējot viedierīcēs un internetā pavadīto laiku, īpaši jauniešu vidū, statistika Latvijā ir salīdzinoši satraucoša. Fakts, ka Latvija ir viena no valstīm ar ātrāko internetu, nevienam vairs nav noslēpums – tas vienlaikus sekmē gan dažādu nozaru attīstību, gan viedierīču lietošanas izplatību.

Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta Eurostat dati par interneta lietošanu ikdienā jauniešu vidū ES (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) liecina, ka Latvija kopā ar Čehiju un Slovākiju dala trešo vietu (88%), vairāk internetu ik dienas lieto tikai Polijā (89%) un Igaunijā (90%). Zemākie rādītāji ir Spānijā (66%) un Rumānijā (69%). Jāpiezīmē, ka virknē valstu interneta lietošana jauniešu vidū ir aptuveni par 30 punktiem augstāka, nekā pārējām iedzīvotāju grupām.

12% apguvuši kodēšanu

Ņemot vērā interneta lietošanas statistiku, aktualizējas arī jautājums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm, kuras tiek uzskatītas par izšķirošām zināšanām balstītām uz ekonomikas un sabiedrības attīstību. Dati liecina, ka cilvēkiem vecumā no 16 līdz 29 gadiem IKT prasmes ir augstākā līmenī nekā citām vecuma grupām. Cilvēku, kuri vismaz vienu reizi ir programmējuši kodus, šajā vecuma grupā ir divas reizes vairāk. 80% no jauniešiem pārvalda pamata prasmes datorikā, piemēram, spēj kopēt vai pārvietot failus vai mapes, vēl lielāks skaits (87%) bieži izmanto tādas funkcijas kā “cut”, “copy” un “paste”. 59% prot veidot prezentācijas, dokumentus ar integrēto tekstu, attēlus, tabulas vai grafikus. 52% regulāri izmanto izklājlapas. Daudz specifiskākas IKT prasmes, piemēram, kodēšana, ir aptuveni 12% jauniešu.

Vieni no vadošajiem sociālo tīklu izmantošanā

Arī interneta lietošanas prasmju jomā jauniešu vidū vērojama līdzīga situācija – 94% apguvuši meklētājprogrammu lietojumu, 87% – e-pastu sūtīšanu ar pielikumu pievienošanu, kā arī ziņu publicēšanu tiešsaistē (72%). 53% norādījuši zvanīšanu internetā, savukārt 32% – dalīšanos ar failiem.

Ņemot vērā, ka jaunieši internetā un viedierīcēs pavada ļoti daudz laika, tiek analizēts arī tas, cik saturīgi viņa pavada šo laiku. Izteikti lielākā daļa jauniešu, protams, izmanto internetu sociālajiem tīkliem (Facebook, Twitter u.c.), vēl 86% norādījuši, ka aktīvi sūta un saņem e-pastus, aptuveni 50% izmanto internetu, lai zvanītu vai veiktu video zvanus. 47% regulāri augšuplādē pašu radītu saturu, piemēram, foto, video un tekstus. Latvija ir viena no tām ES valstīm, kurā 80%-90% jauniešu ļoti aktīvi izmanto sociālos tīklus.

Iespējas un riski

Laiks, ko ES valstu jaunieši pavada internetā, turpina krasi pieaugt, un Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, kura dažādos rādītājos (interneta lietošanas biežums, ilgums u.tml.) ir topu augšgalos. Lai gan augstas kvalitātes internets un plašais viedierīču lietojums ir mūsu iespēja izpaust savu viedokli, apmainīties ar pieredzi, iegūt zināšanas un informāciju, tas nes sev līdzi arī ļoti plaša spektra riskus – sākot no privātuma un drošības aizskāruma internetā, iespējamās atkarības no viedierīcēm līdz pat fiziskiem veselības traucējiem, jo ekrāni, kā zināms, negatīvi ietekmē redzi.

Tiem, kas saskaras ar šādām problēmām, iespējams, ir vērts izmantot lietotnes, kas kontrolē viedierīces lietošanas daudzumu, ierobežot rūtera darbības laiku, piemēram, nakts stundās u.tml. Arī interneta pakalpojumu sniedzēji noteikti varētu ieviest papildus pakalpojumu – iespēju ierobežot un kontrolēt interneta lietošanas ilgumu.

Pēdējos gados aizvien aktīvāk tiek runāts par nepieciešamību apgūt medijpratību, lai izvairītos no viltus ziņu ietekmes. Domāju, ka tikpat aktuāls ir arī digitālās pratības jautājums – ne tikai, runājot par nepieciešamību attīstīt IKT prasmes, bet arī domājot par drošu un atbildīgu interneta un viedierīču lietošanu.

 

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu